Līdz mūsu otrajai spēlei Konferences Līgā atlicis pavisam nedaudz laika. Ceturtdien, 18. jūlijā, FK “Liepāja” tiksies ar klubu “Víkingur” skaistajās un tālajās Fēru salās. Spēles sākums – 21:00 pēc Latvijas laika. Draugi, bruņojamies ar pacietību un ticam mūsu komandas panākumam šajā ļoti svarīgajā grūtajā mačā.

Tamaza Pertijas komanda dodas ceļojumā uz Fēru salām trešdienas rītā. 17. jūlija vakarā FK “Liepāja” aizvadīs pirmsspēles treniņu. Bez šaubām, pirms aizbraukšanas mūsu komanda ļoti nopietni gatavojās mājās. Visi futbolisti kaujinieciskā noskaņojumā, bet pārliecinošā uzvara Jelgavā vairoja pozitīvas emocijas.

Protams, patreiz ir iemesls priecīgam smaidam, piemēram, Stefanam Purtičam. Balsta pussargs, labs un labsirdīgs puisis, pārsteidzoši ātri ierakstijās FK “Liepāja” sastāvā. Un uzreiz pārliecināti savās rokās ņēma mūsu komandas spēles organizāciju! Gudri un savlaicīgi. To vispār vienmēr patīkami vērot – Stefana darbības atškir kvalitāte, saprāts un produktivitāte. Augsts līmenis.

Kausa spēlē Jelgavā tehniskais Stefs vēl arī iepriecināja visus ar ļoti skaistiem vārtiem. Mēs pārliecinoši uzvarējām, bet Purtičs kļuva par vienu no galvenajiem mača varoņiem. Labais!

Ļoti gribas, lai Fēru salās Stefs spīdētu ar tādu pašu klasisku spēli un palīdzētu mūsu komandai atgriezties mājās ar uzvaru.

Būs ļoti smagi, bet viss iespējams, un mūsu sarunā pussargs paskaidroja, ko vajag darīt panākuma labā.

– Stefan, saprotams, ka patreiz visas tavas domas pie spēles salās. Bet no sākuma tomēr apspriedīsim citas lietas. Piemēram, adaptācijas periods noslēdzies?

– Jā, protams, nav nekādu problēmu. Varu teikt, ka esmu priecīgs atrasties FK “Liepāja”. Ar pirmo dienu sajutu uzticēšanos no visām pusēm, un tas bija ļoti svarīgi. Vispār, atzīmēšu, ka klubā laba atmosfēra, un es varu teikt tikai labus vārdus visiem, kuri pārstāv FK “Liepāja” un ar ko man nācies šeit satikties. Tas ir ļoti patīkami.

– Vai tiešām grūtības nemaz neradās?

– Tieši tā. Jauns kolektīvs – tas vienmēr ir kaut kas nezināms, bet dotajā gadījumā es ar pirmo dienu visā jutu tikai atbalstu un palīdzību. Varu vien vēlreiz visiem pateikties. Vadība, spēlētāji, treneri, kluba darbinieki – no visiem redzēju tikai labu, tādēļ adaptācija pagāja bez problēmām.

– Bet pirms atnākšanas tu droši vien skatījies tabulā. Nebaidīja, ka komanda pēdējā vietā?

– Jā, tas ir vienīgais, kas nevar iepriecināt. Bet es esmu pārliecināts, ka situāciju izlabosim. Mēs parādījām to nesen Jelgavā un jāturpina tādā pat garā. Ticu mūsu komandai! Redzu, kā uz to fokusēti visi spēlētāji un treneri. Protams, tagad mums pati svarīgākā spēle – tā ir spēle ar “Víkingur”. Mēs teicami saprotam tās svarīgumu visādā ziņā, un ne tikai mūsu klubam, bet arī kopumā priekš Latvijas futbola. Bet lūk, pēc tam pienāks laiks pilnībā pārslēgt uzmanību uz Latvijas čempionāta spēlēm. Soli pa solim.

– Esmu pārliecināts, tev kļuva vēl labāk, kad komandā parādījās Marko Simičs, Luka Uskokovičs un Anto Babičs. Visi viņi brīnišķīgi un spēcīgi spēlētāji.

– O, protams, ļoti labi, ka viņi nokļuva mūsu komandā. Ļoti spēcīgi futbolisti, kuri gatavi izdarīt visu, lai nestu “Liepājai” uzvaras. Ļoti priecājos, ka varu spēlēt ar viņiem kopā. Šie puiši visiem palīdz kļūt labākiem.

– Tam neiebildīsi. Bet tieši Purtičs, pēc būtības, uzreiz ņēma rokās komandas spēles vadību – pozīcija prasa. Tas vienmēr ļoti sarežģīts uzdevums.

– Tas ir mans darbs, un es vienmēr esmu gatavs to izpildīt. Man tas ļoti patīk! Mīlu daudz būt ar bumbu, man patīk organizēt uzbrūkošu spēli un būt maksimāli vajadzīgam laukumā. Protams, tas nav viegli, bet pieredze palīdz: Serbijas čempionātā es nospēlēju gandrīz simtu piecdesmit spēles, bet tāda skola bez pēdām nekad nepazūd. Spēlēju es centra aizsarga pozīcijā, biju arī uzbrūkošais pussargs, bet par optimālo vietu laukumā uzskatu to, kurā spēlēju patreiz.

– Redzēju treniņos – tev lielisks sitiens. Jelgavā tu to apstiprināji. Ļoti skaisti vārti, apsveicu!

– Liels paldies! Tiešām, sanāca diezgan skaisti. (Smaida). Paldies partneriem par palīdzību. Uzreiz nolēmu, ka izdarīsu visu tā, kā iznākumā arī sanāca. Esmu laimīgs, ka izdevās iesist, tas ir svarīgi pārliecībai. Bet vispār nav nozīmes, kurš iesit – galvenais, lai komanda uzvarētu. Komandas gars mums ir. Tas ir ļoti svarīgi, tikai kopā var panākt rezultātu.

– No mājām bija daudz apsveikumu?

– O, jā! Mani apbēra ar apsveikumu ziņojumiem. (Smaida). Visiem paldies.

– Ļoti ātri vārtus iesita Marko, ātri vārtus iesita Stefans. Tagad gaidīsim vārtus no Anto un Lukas?!

– Tiešām, tagad gaidam no viņiem precīzus sitienus. (Smaida). Viņi noteikti var, tā kā nebrīnieties, kad ieraudzīsiet vārtu guvumus no šiem spēlētājiem.

– Jelgavā mēs panācām pārliecinošu un skaistu uzvaru. Komanda kāpina gaitu?

– Domāju, tas ir acīmredzams. Mēs katru dienu daudz strādājam laukumā kā pie labām lietām, tā arī pie sliktām. Pirmajā gadījumā, lai tās lietas, kuras mums sanāk, kļūtu vēl labākas un spēcīgākas. Otrajā – lai nepieļautu kļūdu atkārtošanos. Kopā mēs augam, tādēļ es bieži atkārtoju, ka ticu mūsu puišiem un komandai kopumā.

– Atbildes spēle Konferences Līgā būs nopietns pārbaudījums. Kādu iespaidu atstāja pirmais mačs?

– Domāju, tas parādīja, ka mūsu iekļūšana nākamajā raundā pavisam nebūs negaidīta. Jā, spēle bija smaga. Pirmais puslaiks bija slikts, mēs ļoti ilgi iegājām spēlē. Bet otrajā puslaikā mēs nospēlējām ievērojami labāk: daudz uzbrukām, iesitām vārtus un, esmu pārliecināts, bijām pelnījuši iesist vēl. Mums vajag tāpat nospēlēt viesos, un tad obligāti sagādāsim “Víkingur” lielas problēmas.

– Vēl viens trāpīgs šāviens no vidējas distances Purtiča izpildījumā mums arī pavisam nemaisītu.

– Paldies, es ļoti ceru, ka man izdosies iesist vēl. Bet vispār, protams, nav svarīgi, kurš tieši iesit – svarīga tikai kopējā uzvara.

– Agrāk jau esi spēlējis Fērās?

– Nē, tāda pieredze man pirmo reizi. Runāju ar draugu, kuram tāda pieredze ir. Viņš pastāstīja, ka tā ir ļoti skaista un nevienai līdzīga valsts. Bet, protams, mums tur pavisam nebūs laika dabas skaistumam: mēs braucam uz salām tikai vienā noskaņojumā – spēlēt un uzvarēt.

– Tici, ka mēs pārvarēsim pirmo etapu?

– Protams, ticu. Futbolā nedrīkst neticēt panākumam, savādāk, kādēļ vispār tad iziet laukumā?! Nešaubos, mūsu komanda izdarīs visu, ko var. Bez visiem pārējiem uzdevumiem, ļoti gribās pārbaudīt savu līmeni spēlēs ar tik spēcīgu komandu, kā “Gent”. Bet, protams, par to pašlaik domāt priekšlaicīgi. Tagad visas mūsu domas tikai par maču ar “Víkingur”.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv