Svētdien, 3. novembrī, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” trīsdesmit piektās kārtas ietvaros Tamaza Pertijas komanda viesos tikās ar klubu FS “Jelgava”. Saspringtā spēle noslēdzās ar kaujiniecisku neizšķirtu ar rezultātu 2:2 (1:2). Protams, ļoti apbēdinoši zaudēt punktus, bet tagad galvenais secinājums: mūsu pēdējā spēle, kurā FK “Liepāja” mājās uzņems BFC “Daugavpils” (9. novembrī), būs ļoti svarīga un karsta!

Un tā, 9. novembrī visi ceļi ved uz Liepāju. Jau tagad intriģē! Bet pagaidām atgriezīsimies uz ceļa, kurš 3. novembrī mūs atveda uz Jelgavu. Kad spēlē ar komandu, kurai no turnīra skatu punkta neko nevajag, tas vienmēr ir bīstami. Psiholoģiskā plānā, protams. Noskaņoties tomēr sarežģīti, nē-nē, un parādās doma, ka tādu pretinieku jebkurā gadījumā salauzīsi un apspēlēsi. Kaut vai vienkārši tādēļ, ka motivācijas līmenis ļoti dažāds.

Bet tā kā reiz arī ir bīstamā doma. Tu zini, ka tā jādzen tālu prom, bet to izdarīt kā reiz nav vienkārši. Vēl sarežģītāk to izdarīt momentā, ka mača gaitā esi vadībā un pilnībā kontrolē spēli. Bet pretinieks spārnots, atbrīvots, tam nav ko zaudēt, tas spēlē no sirds, lai sagādātu baudu sev un saviem līdzjutējiem. Un tad, pat ja tu esi acīmredzami vājāks, spēki vienalga no kaut kurienes rodas, uzsmaida veiksme un sanāk tas, ko tu agrāk it kā arī izdarīt nevarēji.

Tā, diemžēl, šodien arī sanāca.

Jā, otrajā puslaikā mums uzreiz kaut kā spēle neaizgāja. Nesanāca pa īstam organizēt nopietnus uzbrukumus, kustība nebija labākā. 56. minūtē Roberts Meļķis asi centrēja uz tālo stabu, kur Dodo pietrūka pavisam nedaudz, lai gūtu vārtus. Tādas epizodes, tomēr, bija retums. Bet pie visa tā rezultāts bija 2:1 mūsu labā, nekāda nopietna pretspēle “Jelgavai” nebija. Mūsu aizsardzība pārliecināti lasīja jebkuru izlīšanas mēģinājumu, asumu pie mūsu vārtiem pat nejuta. Pat neskatoties uz to, ka mums nācās piespiedu kārtā pārkārtoties, ļoti apbēdinoši, ka traumu guva Marko Simičs. Un tomēr viss, protams, bija mūsu kontrolē.

Un te…

Laukuma saimnieki ieguva tiesības uz soda sitienu. Līdz vārtiem tālu, metri divdesmit pieci. Sitiens apakšējā stūrī, kuru Danijels Petkovičs mierīgi kontrolēja. Bet pēkšņi iejaucās nodevīgs rikošets, un Petko izrādījās bezspēcīgs – 2:2. Uh, šajā sezonā mums ar soda sitieniem Jelgavā ļoti neveicas. Atceraties, spēli otrajā riņķī un to soda sitienu 94. minūtē…

2:2, un lūk, jau pavisam cits noskaņojums, vajag visu pārlauzt, un vispirms pašiem sevi. Sanāca smagi, bet, protams, mēs aktīvi centāmies atrast ceļus uz priekšu. Vajadzēja obligāti teikt savu vārdu “standartiem” un tie tiešām to teica! 82. minūtē stūra sitiens, piespēle un spēle ar roku kādam no jelgavniekiem – pendele! Lūk tā, iespēja, labāku par to neizdomāt.

Sitiens… Neveiksmīgi, uh… Diemžēl, Artūrs Karašausks dueli vārtsargam zaudēja. Ļoti apbēdinoši, ko tur piebilst. Futbolā gadās viss, saprotams, ka šī pendele izšķīra cīņas iznākumu. Iesistu Kara, mūsu uzvara nekur jau vairs neizzustu. Neiesita – nekur neizzuda neizšķirts. Tāds ir futbols.

Protams, kulminācija šajā epizodē ar neveiksmīgo Karu varēja arī nebūt. Tādēļ, ka viesi varēja noņemt visus jautājumus jau līdz pārtraukumam. Kaut gan iesākās viss mums ne visai jautri. Kaut kāda mūsu apbēdinošu un retu neprecīzu darbību ķēdīte, un iznākumā sitiens bez traucējuma tālajā stūrī – 1:0. Uz līdzenas vietas mēs uzdāvinājām “Jelgavai” vārtus, bet, malači, ātri visu labojām.

No sākuma Moustapha Diavs ar brīnumainu piespēli izveda partneri viens pret vienu: diemžēl, Kīvons Leidsmans dueli vārtsargam arī zaudēja. 27. minūtē mēs rezultātu izlīdzinājām. Viens bīstams “standarts”, otrs, ar trešo reizi viss nostrādāja! Eduards Tīdenbergs ar teicamu piespēli, bet mūžīgi jaunais Dodo ar trāpīgu sitienu ar galvu – 1:1! Labais, meistar, ir kārtējie brazīliešu brīnumdara vārti! Dodo iesit savā trešajā spēlē pēc kārtas (četri vārti šajā periodā!) – lielmeistars katru reizi pierāda, ka viņš neatkārtojams.

Pēc astoņām minūtēm Dodo iesaistījās jau asistenta lomā. Ass uzbrukums, Musta ar labu pārvedumu no flanga uz flangu. Dodo pārliecinoši turpināja, skaists centrējums, un Leidsmans atkal pierādīja, ka soda laukumā viņu ļoti grūti apturēt – 1:2! Labais, Kīvon!

41. minūtē viss vispār varēja (un vajadzēja!) beigties galīgi. Vēl viens skaists uzbrukums, piedalījās Danila Patijčuks un Marins Lausičs, bet noslēdza tiešā tēmējumā Musta. Bum, efektīgs lēciens un skaists sitiens ar galvu, kaut gan prasījās vienkāršs sitiens ar kāju no tuva attāluma. Kādēļ?! Izrādās, uz šī mīkstā laukuma Musta pēdējā momentā paslīdēja, kāja pavisam nelaikā aizbrauca…

Nu ko, iznākumā vien neizšķirts. Tas, bez šaubām, izsauca sarūgtinājumu, vispirms tādēļ, ka mēs jau pieradinājām līdzjutējus pie tā, ka daudz uzvaram. Tomēr tas pārvērta pēdējo kārtu ugunīgā! Mēs uzņemam mājās BFC “Daugavpils”, kurš apsteidz mūs kā reiz par trīs punktiem. Uzvara paceļ mūs uz piekto vietu.

Ko tur vēl pateiksi – vajag! Ļoti vajag. Priekš mums tas ļoti svarīgs uzdevums.

Obligāti iegaumējiet, draugi: sestdiena, 9. novembris, 13:00, mūsu galvenais stadions. Obligāti tiekamies!

TONYBET VIRSLĪGA 2024. 35. kārta

FS Jelgava – FK Liepāja – 2:2 (1:2)

Jelgava: Leitis, Kačanovs, Verimejevs, Deklavs, Valmiers (Pētersons, 46), Glaudāns, Ivanovs, Peilāns, Glušačs, Janovskis (Pantelejevs, 77), Bečers (Holods, 70).

Rezervisti: Kudrjavcevs, Hanada, Šusts, Liepnieks, Laiviņš, Šitjakovs.

Liepāja: Petkovičs, Tīdenbergs, Simičs (Meļķis, 46), Purtičs, Babičs, Lausičs, Grīnbergs, Patijčuks, Moustapha Diaw (Karašausks, 46), Leidsman (Aganspahičs, 71), Dodo (Dudu, 71)

Rezervisti: Lazarevs, Kangars, Čikovani, Fall, Bagdasarjans.

Vārti: 1:0 Janovskis (10), 1:1 Dodo (27), 1:2 Leidsman (35), 2:2 Glušačs (63).

Brīdinājumi: Peilāns (49), Verimejevs (52), Purtičs (61), Patijčuks (87).

83. minūtē Karašausks nerealizēja 11. s.s. (vārtsargs).

Referee: Andrejs Gluhovs.

Jelgava. 3.11, Stadions Zemgales OC. Skatītāju skaits: 211.

Foto FS Jelgava.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv