Otrdien, 6. maijā, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” vienpadsmitās kārtas ietvaros Jāņa Gobas komanda viesos tikās ar klubu “Tukums 2000”. Mūsu komandai piederēja liels pārsvars, tā izveidoja daudz momentus, bet iznākumā mēs divreiz izlīdzinājām rezultātu. Kaujiniecisks neizšķirts ar rezultātu 2:2 (2:1). Protams, rezultāts mūs stipri sarūgtināja, ļoti apbēdinoši zaudēt svarīgus divus punktus.

Vārtus mūsu komandas labā iesita pussargs Bruno Melnis un uzbrucējs Kijvons Leidsmans. Kijvons iesit otrajā spēlē pēc kārtas, labs temps – tā turēt.

Tomēr šī brīnišķīgā pilsēta Tukums un tā stiprā komanda kaut kāda apburta priekš mums. Pārsteidzoši. Pagājušajā sezonā mēs šeit pazaudējām daudz punktus un atstājām daudz nervu. Un šodien?! Pirmajam puslaikam bija jābeidzas ar rezultātu 1:5 viesu labā, bet realitātē uz tablo dega cipari 2:1 laukuma saimnieku labā. Uhh…

Paradoks. Un to ļoti grūti izskaidrot loģiskā veidā. Pagājušajā sezonā mēs teicām, ka tā vienkārši nevar būt. Tagad atkal var teikt, ka tā vienkārši nemēdz būt.

Bet ir, draugi. Futbolā vispār viss gadās, pat tas, kas liekas neiespējams.

Mēs ātri ieguvām pārsvaru. Pie “Tukuma” vārtiem ātri kļuva karsti. Viss izskatījās pavisam ne slikti. Bet mēs tad vēl neiedomājāmies, ka pretinieka vārtsargs noķers kurāžu un glābs savu komandu vairākās situācijās, kad likās, glābt jau vairs nav iespējams. Uh…

Mēs labi kombinējām, mūsu uzbrukuma grupa ātri pārvērtās par galvassāpēm aizsargiem. Ede Oloko, Džibrils Gejs, Mustafa Diaw, Bruno Melnis, Marins Lausičs – sitiena pozīcijā nonāca, liekas, vispār visi. 11. minūtē vārtsargs veica superseivu, kad Oloko sita ar galvu. Drīzumā Lausičs netrāpīja mērķī no tuvas pozīcijas.

Vārti acīmredzami brieda. Un precīzs sitiens tiešām atnāca, bet… mūsu vārtos. Kaut kāda fantastika. “Tukums” vispār otro reizi nonāca mūsu laukuma pusē, un lūk tas, prieks. Uh, nu kā tā.. Neveiksmīgi kļūdījāmies auta laikā, uzbrukums, sitiens, rikošets, bumba apakšējā stūrī – 1:0.

Protams, tas ļoti stipri sarūgtināja. No nekā… Bet tas viss vienalga netraucēja mums ātri atgriezt iniciatīvu un ātri iesist atbildē. Musta, Oloko, teicama Anto Babiča pieslēgšanās uzbrukumam. Brīnišķīga piespēle centrā, un Melnis no tuvuma sašāva vārtus – 1:1! Malacis, Bruno, tādas iespējas spēlētājam jāizmanto.

Likās, lūk tas, lūzuma moments, mēs izlīdzinājām rezultātu un atkal daudz laika pavadījām uzbrukumā. Un atkal daudz sitienu, daudz momentu. Atkal Musta, atkal Džibs, atkal Lausičs… Te cieši garām, bet vēl biežāk lieliskā vārtsarga spēle. Uh, nu kā tā…

Vēl vairāk, mēs aizgājām uz ģērbtuvi, rezultātā zaudējot. Nenostrādājām parastā epizodē, uzdāvinājām pretiniekam iespēju uzbrukumā. Piespēle un pendele. Brr, likās, ka pārkāpuma tur nebija, bet galvenais tiesnesis lēma savādāk. Sitiens – Petko spīdoši sitienu atvairīja. Bet nepaspēja uz atkārtotu sitienu – 2:1.

Tā arī gribas vēlreiz atkārtot: pārsteidzošais līdzās…

Saprotams, ka otrajā puslaikā mūsu uzdevums bija acīmredzams. Bet arī “Tukums” visu brīnišķīgi saprata un zināja, ko tam vajag: izjaukt pretinieka uzbrukumus šie puiši prot labi. Draudi Petko vārtiem laukuma saimniekus paredzami ne ļoti interesēja.

Mēs, protams, ļoti daudz bijām ar bumbu. Daudz bija standartsituāciju. Radījām spiedienu, izdarījām daudz sitienu un pastāvīgi turējām saspringumā pretinieka aizsardzību. Bumba bija biežs viesis “Tukuma” vārtsarga valstībā, bet galveno ceļu (vārtos!), diemžēl, nekādi neatrada.

Gaidīt nācās ilgi, bet mēs tomēr sagaidījām. Standarta situācija, mēs esam aktīvi. Un lūk, teicama Trezora Sambas piespēle. Leidsmans, malacis, izrādījās vajadzīgajā vietā un ar galvu sita trāpīgi – 2:2! Labais, Kijvon, vārtu izjūta strādā kvalitatīvi.

Un lūk tā, iespēja parādīt gribasspēku un izraut trīs punktus!

Mēs ļoti centāmies, bet, diemžēl, iesist trešo reizi nesanāca. Dažās epizodēs mūsu paredzamais risks gandrīz noveda pie katastrofas: par laimi, pretiniekam pietrūka precizitātes šajās epizodēs. Bet mums tās, diemžēl, vispār visu maču pietrūka…

Kaut vai momentu 83. minūtē var atcerēties. Labs uzbrukums, asa piespēle, un Daņa Patijčuks ar skaistu sitienu tuvajā stūrī. Pietrūka atkal paša mazumiņa, pavisam nedaudz…

Iznākumā neizšķirts, par kuru, bez šaubām, nepriecāsies.

šī apbēdinošā divu svarīgu punktu zaudēšana jāpadara mūs niknus derbijā.

Sestdien, 10. maijā, “Liepājai” jāizskatās savādāk.

TONYBET VIRSLĪGA 2025. 11. kārta

FK Tukums 2000 – FK Liepāja – 2:2 (2:1)

Tukums: Stūriņš, Valmiers, Mihubī, Reingolcs, Holods, Joksts (Štāls, 62), Volkovs, Samoilovs, Ķiršs (Krancmanis, 62), Pūlis (Benato, 78), Dusalijevs.

Rezervisti: Kapustins, Semeško, Kačanovs, Rogovs, Putrāns, Sirbu.

Liepāja: Petkovičs, Babičs (Iļjins, 68), Vientiess, Simičs, Sorokins, Laušičs, Korobenko, Melnis (Traore, 68), Diaw (Samba, 46), Oloko (Leidsmans, 55), Gejs (Patijčuks, 74).

Rezervisti: Ošs, Rob. Meļķis, Rūd. Meļķis, Purtičs.

Vārti: 1:0 Dusalijevs (16), 1:1 Melnis (28), 2:1 Pūlis (45), 2:2 Leidsmans (78).

45 minūtē Pūlis nerealizēja 11. s.s (vārtsargs).

Brīdinājumi: Simičs (33), Dusalijevs (39), Reingolcs (54), Joksts (59), Gejs (73), Volkovs (76).

Galvenais tiesnesis: Aleksejs Griščenko.

Tukums. 6.05, Tukuma stadions (mākslīgais laukums). Skatītāju skaits: 178.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv