FK “Liepāja” galvenais treneris Andreass Alms panāca savu pirmo uzvaru Latvijas čempionātā. Un vēl kādu! Mūsu komanda uzvarēja čempionu pēc piecu gadu pārtraukuma. Uzvarēt RFS – tas ir liels un emocionāls notikums. Apsveicam, Andreass. Pēc spēles zviedru speciālists paredzami ilgi atbildēja uz jautājumiem.

Andreass Alms, FK “Liepāja” galvenā trenera komentārs:

Patreiz mēs esam ļoti laimīgi. Laba uzvara grūtā un interesantā spēlē. Pavisam nesen mēs skumām pēc zaudējuma derbijā, bet tagad, protams, izjūtam pretējas jūtas. Liels prieks, bet tagad vajag domāt jau par nākamo smago un interesanto spēli pret “Riga” FC.

Jūs zinājāt par to, ka “Liepāja” ļoti ilgi nebija uzvarējusi RFS?

Nē, es nezināju, kā agrāk kārtojušās lietas starp komandām. Bet es, bez šaubām, zināju, ka RFS ļoti spēcīga komanda. Vairāku gadu garumā viņiem, teiksim tā, ne tik bieži atņēma punktus. Bet kopumā nav svarīgi, kas bija agrāk un kāda bija vēsture. Svarīgi bija uzvarēt šodien, tas mums bija galvenais. Un vēl svarīgi, kā tieši “Liepāja” uzvarēja un kādu futbolu parādīja. Mēs bijām vienota komanda laukumā, bijām labi dažādos momentos un dažādās epizodēs visu 90 minūšu garumā. Īpaši atzīmēšu, ka pie rezultāta 2:1 mēs izveidojām vēl trīs brīnišķīgus vārtu momentus. 

Ļoti organizēti izskatījās spēle aizsardzībā. To mēs neredzējām iepriekšējos mačos. Daudz strādājāt tieši pie tā?

Neapšaubāmi, mēs strādājam pie daudzām lietām, lai būtu labāki visos aspektos. Derbijā mēs zaudējām tādēļ, ka nepareizi darījām daudzas vienkāršas lietas, un, protams, tagad mēs gribējām to izlabot. Tas ir mentalitātes jautājums, mums jābūt vienotai komandai, jābūt kopā. Patreiz tas ir pats svarīgākais. Esmu pārliecināts, “Liepāja” var būt ļoti spēcīga komanda, ja mēs sitīsimies visi kopā.

Pirmajā puslaikā bija lielas problēmas kreisajā aizsardzības flangā. Pēc pārtraukuma tas jau vairs pavisam nebija vērojams.

Protams, mēs izdarījām nepieciešamos taktiskos labojumus. Bez tam, Kirils Iļjins, tā sacīt, noķēra oponenta ritmu, un tādēļ nopietnas bīstamības vairāk nebija. Neaizmirstiet RFS līmeni, tā ir ļoti spēcīga komanda, viņiem ir teicami spēlētāji. Viņi, bez šaubām, spējīgi sagādāt problēmas jebkurā pozīcijā. Tādēļ mums nācās aizsargāties dažādos veidos, un mūsu spēlētāji parādīja, ka viņi spējīgi ar visu tikt galā.

Kurš moments jums bija pats priecīgākais?

O, tas, kad atskanēja fināla svilpe. (Smaida). Mēs uzvarējām! Bet vispār bija daudz dažādu situāciju, kuras man patikās. Domāju, visi zina, ka “Liepāja” var un prot asi uzbrukt. Priecājos, kā mēs traucāmies uz priekšu pie rezultāta 2:1. Vēl mēs aizsardzībā darbojāmies ar lielu sirdi un labā līmenī. Protams, es biju ļoti priecīgs pēc spēles ieraudzīt laimīgu ģērbtuvi – spēlētājus, trenerus, kluba darbiniekus. Daudz bērnu no futbola skolas priecājās kopā ar komandu – protams, to bija ļoti patīkami vērot. Jā, saprotu, tā ir tikai viena spēle, bet tie taču svarīgi trīs punkti un iespēja nedaudz pasvinēt.

Jūs pārsteidza RFS sastāvs? Pretiniekam nespēlēja daudzi traumētie līderi.

Nē, man pastāstīja, ka viņi uzvarēja Latvijas Kausu, kad viņiem spēlēja, pēc būtības, otrais sastāvs. Ja komanda tik ilgi spēlē Eirokausos, tas nozīmē, ka tai ir liela spēcīgu futbolistu izvēle. Tā kā jebkurā gadījumā tas bija liels izaicinājums priekš mums.

Cik labi uz doto momentu jūs jau pazīstat savus spēlētājus?

Katrs treniņš un jo vairāk spēles – tur ir daudz informācijas. Bet man nav laika vienkārši to gaidīt, tādēļ, ka mums daudz spēles un praktiski nav pauzes. Pie tam, “Liepājai” jauzvar. Domāju, katru dienu spēlētāji arvien labāk saprot, ko es gribu redzēt. Bet skaidrs, ka neviens pa sešām dienām nevar pilnībā tikt skaidrībā par visu un visu par visiem zināt. Bet ir svarīgs moments: puiši kopā daudz ilgāku laiku, kā reiz viņi cits citu taicami zina. Viņi saprot, ko vajag darīt, lai būtu vienota komanda, tas ir ļoti svarīgi.

Vai jums bija pietiekami laika, lai paskatītos “Liepājas” spēles un redzēt to, kas bija līdz jūsu atnākšanai?

Pie mūsdienu tehnoloģiju līmeņa ar to nav nekādu problēmu. Nospied vienu pogu un varu redzēt, piemēram, kā komanda veido pretuzbrukumus un t. t. Dabīgi, man ir palīgi, viņi visā palīdz. Analītiķis Aleksandrs man atbildēs uz jebkuru jautājumu. Mani asistenti Sauļus, Jānis, Mišels piegādās visu informāciju, kura mani interesē. Tā kā man tagad daudz kas pazīstams.

Kādēļ jūs atbraucāt uz jaunu komandu bez sava palīga, tā jau parasta prakse?

Tāda patreiz situācija, un es atzīmēšu, ka pavisam nejūtos vientuļš. Mums štābā strādā teicami treneri, es par to tiko kā runāju. Nav nekādu problēmu.

Interesanti, kas priekš jums kļuva par pamata motivāciju pārbraucienam uz Liepāju? Jūs daudzus gadus strādājāt Zviedrijā un Dānijā, tur brīnišķīgi stadioni, tūkstošiem līdzjutēju un t. t. Mums šeit viss pavisam citādi.

Jā, tiesa, šeit viss citādi. Bet pie tam, tas arī ir futbols, un tā ir pati galvenā motivācija. Šeit tāda paša izmēra laukumi, šeit par uzvaru arī dod trīs punktus un t. t. Tā kā jebkuram trenerim tāds darbs – tas vienmēr saviļņojošs izaicinājums.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv