Sestdien, 21. jūnijā, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” deviņpadsmitās kārtas ietvaros Andreasa Alma komanda dzimtajās sienās tikās ar klubu FK “Metta”. Spēle, kura atklāja trešo apli, sanāca ļoti sarežģīta, bet, galvenais, noslēdzās mums laimīgā veidā – mēs izrāvām ļoti svarīgu uzvaru ar rezultātu 1:0 (0:0)! Malači, ļoti svarīgi prast izcīnīt trīs punktus tad, kad spēle neiet. Tas ir rokraksts klubam, kurš tiešām risina lielus uzdevumus.

Par spēles galveno varoni kļuva aizsargs Anto Babičs. Mača beigās, kad mēs visi ļoti nervozējām par šo nepatīkamo 0:0, Anto izšķīrās par sitienu no tālas distances un… nāca uzvaras vārti! Jā, bija rikošets, vārtus oficiālajā protokolā ierakstīja viesu aizsargam, bet tas nav svarīgi. Tieši Babiča lēmums kļuva izšķirošs un atnesa mums ļoti vajadzīgos trīs punktus – bravo, Anto-snaiperi!

O, tas bija ļoti dramatiski. FK “Liepāja” spiediens bija jau ļoti liels, mēs gandrīz neizlaidām pretinieku no tā laukuma puses. Uzbrukums pēc uzbrukuma, plaši un no jebkura flanga. Un tomēr, mums nekādi neizdevās uzlauzt šos “autobusu” aizsardzības bastionus.

Mēs uzbrukām, bet arī pārdzīvot mums nācās jau daudz ko. 

Piemēram, drausmīgo epizodi 79. minūtē. Viesi, gudri un bīstami puiši, aizskrēja pretuzbrukumā. Ātri, enerģiski, Dani Petko paspēja skaisti izglābt, bet iznākumā turpinājums, “zaļais” atlidoja uz sitienu no vārtu priekšas – bum, pārliktnis! Uh, pulss visiem, kuri pārdzīvoja par mūsu komandu, šajā momentā uzlidoja augstu. Kurš zin, ļoti var būt, tā vispār bija epizode-kulminācija…

Bet atgriezīsimies pie laimīgās 85. minūtes, aizmirsīsim par citiem momentiem – tādēļ, ka ļoti gribas atcerēties priecīgas epizodes!

Amadu Traore, spīdoši izejot uz maiņu otrajās 45 minūtēs, aizsvilpa pa kreiso flangu un atdeva piespēli uz otru flangu. Bija tālu, bet bumba līdz Babičam tomēr nonāca. Ko darīt?! Līdz vārtiem metri 25+, visi partneri nosegti – banāls centrējums? “Tikai nesit! Tikai nesit!” – skanēja no tribīnes, un noteikti no cilvēkiem, kuri ļoti stipri pārdzīvoja par komandu un ļoti gaidīja labāku turpinājumu uzbrukumā.

Un Anto it kā sadzirdēja šo saucienu. Atbildē viņš ņēma un … uzsita! Un… Tas, kurš sekundi iepriekš izdvesa šo saukli, pats tūlīt uzlidoja augstu no laimes! Kādēļ?! Jau tādēļ, ka viss bija vienā bildē: Babičs, sitiens, rikošets, vārti – 1:0! Emocijas!!!

Bravo, Anto – par drosmi, par riskantu lēmumu, par negaidītu darbību. Tādās spēlēs, kur viss iet ar čīkstoņu, tieši šādi avantūriski soļi izšķir visu. Jā, vārtus iznākumā ierakstīja kā sitienu savos vārtos, bet jebkurā gadījumā tie ir tieši Babiča vārti. Nekā savādāk.

Bravo arī tai skaļajai balsij, kura kliedza: “Nesit! Nesit!” Jebkura darbība rada pretdarbību. Pašā vajadzīgākajā, kritiskākajā momentā! Vārtu piespēles autors. Nekā savādāk.

Emocionāls moments, protams.

Tādēļ, ka ļoti svarīgi mācēt un panākt uzvaru tad, kad neiet. Jābūt objektīviem: šodien mēs bijām ne visai labi. Salīdzinājumā ar pirmo puslaiku pret “Super Nova” ļoti nelabi. Vienkārši runājot, mēs spēlējām slikti lielāko mača daļu. Bet paņemt tieši tādā situācijā trīs punktus – tas ir rokraksts komandai, kura zin un saprot savu augsto līmeni. 

Garajā sezonā visiem obligāti gadās slikti mači. Jebkuram gigantam. Bet tikai lielas komandas vienalga tādās spēlēs uzvar. 

Tāda šodien bija “Liepāja”.

Jau atcerēsimies pirmo puslaiku? Būsim atklāti: mēs to vienkārši nogulējām. Kaut kā ļoti ātri pārsitāmies uz “Mettas” tempu. Kas tas par tempu? Tas ir gandrīz bez tempa. Bet bez ātruma mūsdienu futbolā neuzvarēsi vispār nevienu. Mēs spēlējām bez enerģijas, no tā nesavāktība, no tā ļoti daudz elementāru kļūdu vienkāršās piespēlēs. Brāķis vienkāršās situācijās, kas agrāk pavisam nebija raksturīgi tieši Andreasa Alma komandai.

Mēs pazaudējām savu ritmu pirmajās 45 minūtēs. Ne nejauši, ass moments, pēc būtības, radās vispār tikai viens, un tas bija pie Petko vārtiem. 15. minūtē mūsu vārtsargs izvilka grūtu bumbu pēc sitiena no tuva attāluma.

Mēs atcerējāmies par ātrumu tikai pirms svilpes uz pārtraukumu. Un uzreiz bija karsti! Bet Oloko Ede nepaspēja uz Džibrila Geja centrējumu, bet Bruno Melnis sita pāri vārtiem. Šīs epizodes iekļāvās vienā 45. minūtē.

Tā uzvarēt, protams, nereāli. Nekas futbolā nenotiek pats no sevis. Jā, mēs iesitām “Mettai” astoņus (!) vārtus iepriekšējās divās spēlēs. Bet tā nenotiek vienmēr. Katri vārti ir jāizgrauž.

Mēs to sapratām, mēs pēc pārtraukuma mainījāmies. Ļoti aktīvi spēlē iegāja Traore. Veiksmīga maiņa! Reaktīvais puisis sedzēju flangā pārvērta statistā, cilvēku gribējās pažēlot. Bet lūk, bēda: pēdējā piespēle pussargam nekādi nesanāca. Tik daudz māņu kustību, tik daudz izrāvienu, un iznākumā viss pa tukšo. Uh…

Piedeva enerģiju arī cits cilvēks-flangs. Trezors Samba. Uzreiz bīstama piespēle, uzreiz varens šāviens zem pārliktņa. Pēc tam Samba nez kādēļ nedaudz pieklusa, bet impulsu mūsu uzbrukumiem viņš iedeva jūtamu. 

Bet mums bija vajadzīgi vārti!

Un mēs palielinājām spiedienu. Un lūk, Traore atrada iespēju bīstamam sitienam – vārtsargs. Pēc drausmīgās epizodes ar pārliktni mēs paši organizējām pretuzbrukumu: dzelžainais Vladislavs Sorokins aiskrēja pa malu daudzus metrus, atdeva piespēli centrā. Andrijs Korobenko bum – vārtsargs. Vēl piecas minūtes, un atkal Koro ar varenu sitienu zem pārliktņa, spēcīgi, precīzi – vārtsargs veica jau superseivu. Uh…

Kur jūs, vārti, kur?!

Un te Babičs uzrotīja piedurknes…

Pēc tam jau, pieliktajā laikā, bija jāiesit Traorem. Daņa Patijčuks skaisti izveda viens pret vienu, iesit. Nogaidīja – neiesita. 

Bet tas mūs sarūgtināja jau ne ļoti stipri.

Tādēļ, ka Babičs jau uzspīdēja, un mums tā pārliecinoši pietika. Tad atkārtosim: labais, Anto!

Ļoti grūta, emocionāla un vajadzīga uzvara. Tā pasvītro, ka FK “Liepāja” tagad viennozīmīgi citā līmenī. Mēs izvelkam spēles, kuras rit, vārdu sakot, pret mums. 

Mums šo līmeni vajag pastāvīgi apstiprināt. 

Tad izdarīsim to jau pēc Līgo. Trešdien, 25. jūnijā. Ar svētku tuvošanos mēs visus ar baudu kā reiz arī apsveicam. Bet Tukumā mums jābūt atkal ļoti nopietniem, vēl jo vairāk, ka tur mēs punktus jau, diemžēl, zaudējām.

Atkārtot to nedrīkst. 

…Un Anto, sit tā vēl – mēs neesam pret!

TONYBET VIRSLĪGA 2025. 19. kārta

FK Liepāja – FK Metta – 1:0 (0:0)

Liepāja: Petkovičs, Iļjins, Babičs, Isajevs, Sorokins, Diaw (Samba, 67), Korobenko, Laušičs (Purtičs, 90+1), Gejs (Leidsmans, 46), Melnis (Patijčuks, 80), Oloko (Traore, 46)

Rezervisti: Ošs, Vientiess, Rūd. Meļķis, Brūns.

Metta: Sorokins, Lauans, Minkevičs, Kamara (Bangura, 90+1), Vilnis, Skremins (Rēķis, 76), Ivulāns, Kamara (Kļavinskis, 90+1), Čiņajevs, Grabovskis, Salē (Evelons, 58)

Rezervisti: Bite, Parfjonovs, Smilškalns, Karimu, Cēsnieks.

Vārti: 1:0 Minkevičs (85, savos vārtos).

Brīdinājums: Skremins (33).

Referee: Ingus Puriņš.

Liepāja. 21.06. Stadions “Daugava”. Skatītāju skaits: 417.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Foto liepajniekiem.lv