FK “Liepāja” turpina gatavošanos svarīgajai spēlei pret BFC “Daugavpils”. Sestdien, 9. augustā (sākums 16:00), mēs mājās uzņemam neparocīgu un neparedzamu pretinieku. Piekritīsiet, mums noteikti ir, ko tam teikt. Karsta būs kauja. Gaidam jūs stadionā, godājamie līdzjutēji!

Visdrīzāk, tribīnēs atkal obligāti būs viens labs puisis. Jānis Grīnbergs. Mūsu smaidīgais un jautrais Janka, par kuru mēs visi īpaši pārdzīvojam kopš 22. februāra. Atceraties, tajā dienā smaga trauma izsita mūsu aizsargu uz visu sezonu. 

Kopš tā laika vīrišķīgais Jānis sāka savu ceļu atpakaļ. Atpakaļ uz lielo futbolu. Smagu, spēku izsmeļošu ceļu. Ceļu, kurš prasa dzelzs gribasspēku un raksturu. Ceļu, kad nedrīkst aizmirst, ka labais obligāti atgriezīsies. 

Ļoti patīkami, ka tagad Jānis smaida daudz biežāk, kā ziemā. 

Mēs uzzinājām, kāds Jānim noskaņojums. Nodevām lielus sveicienus no FK “Liepāja” līdzjutējiem. Mēs visi gaidam viņa atgriešanos. Saprotams, Jānis pats to ļoti gaida. 

Un vēl viņš gaida jaunu mūsu komandas uzvaru. Un neslēpj, ka “Liepājas” spēle šajā sezonā nes viņam apmierinājumu un labas emocijas. 

Jāni, pats galvenais – kā jūties?

Paldies, viss kārtībā. Nesen man Horvātijā veica otru operāciju. Bija vajadzīgas noteiktas procedūras, tagad jūtos labi. Progress ir, ar katru dienu man kļūst labāk. 

Ko ārsti atļauj darīt?

Es jau daudz ko varu. Tikai skriet vēl nedrīkst. (Smaida). Nodarbojos ar terapeitu, ar reabilitologu. Katru dienu braucu uz stadionu vai uz LOC. Varat ticēt, brīvdienu man praktiski nav. (Smaida). 

Patīkami, ka balss tev skanīga un enerģiska. 

Paldies, savādāk nedrīkst. Gribu pateikt lielu paldies kluba prezidentam, kā arī pārējai vadībai. Acīmredzams, ka bez viņu nopietnas uzmanības un dalības atjaunošanās process nebūtu tik kvalitatīvs. Un vēl, protams, liels paldies mūsu medicīnas štābam – visi daudz dara, lai es ātrāk atjaunotos. 

Pa šiem ilgajiem pieciem mēnešiem pie sāpēm jau pieradi?

Godīgi sakot, jā, pieradu. Tagad, protams, daudz vieglāk, kā bija ziemā un pavasarī. Bet vienalga katru dienu pagaidām izjūtu noteiktu diskomfortu. Nekas nopietns, bet tomēr. Pieradu, jau nepievēršu uzmanību. 

Gadās, ka atceries šo, maigi sakot, nepatīkamo epizodi, kura gadījās tajā pārbaudes spēlē 22. februārī?

Tagad kas tāds gadās reti. Bet ja atceros, tad mani tas vairs jau nesatrauc. Kā saka, atlaida. Bet lūk, pirmo mēnesi bija tiešām smagi. Tomēr pirmo reizi man tāda smaga trauma. Agrāk izlaidu maksimums tikai piecas nedēļas, bet te jau pieci mēneši… Kad sākās čempionāts, skatīties spēles bija ļoti grūti. Puiši tur sitas, bet tu nevari būt laukumā. Tas bija nepatīkams laiks. Par laimi, tagad tas viss jau pagātnē.

Stādos priekšā, kā tu esi noilgojies pēc futbola. Kā ceļotājs tuksnesī ilgojas pēc ūdens. Tāds salīdzinājums pareizs?

Jā, var tā teikt. Saprotams, ka piemēram, no darba zālē nekur neaiziesi. Bet zinātu jūs, kā man šī zāle reizēm apnīk. (Smaida). Saproti, ka tur jāiet un domā: “O, atkal zāle!” Bet es tā esmu noilgojies pēc treniņiem laukumā! Bet pagaidām nedrīkst, tā kā jāciešas un jāturpina darīt to, ko tagad var.

Ar bumbu vispār satiecies? Vai pavisam esi par to aizmirsis.

Manās rokās ir tikai smagās bumbas, kuras man dod zālē. (Smaida). Futbola bumbu pat rokās neturu. Patreiz tā priekš manis, diemžēl, nevajadzīga, tā kā pagaidām nav nozīmes pie tās atgriezties.

Ceru tas, ka “Liepāja” tagad nostiprinājusies trešajā vietā, paceļ noskaņojumu?

O, lūk tas, bez šaubām. Protams, esmu ļoti priecīgs par mūsu komandu, par visiem puišiem. Saprotams, ka būtu vēl labāk, ja vēl arī es tajā ņemtu dalību, bet… Visi malači, uzvar, un tas ir labākais veids pacelt noskaņojumu.

Kas palicis atmiņā no mūsu pēdējā mača Jelgavā?

Bija grūta spēle, kā jau vienmēr ir Jelgavā. Malacis Džibs, iesita divus labus vārtus. Domāju, mēs kopumā pilnīgi pelnīti uzvarējām. Man ļoti patikās, ka “Liepājai” tagad ir pārliecība, ka komanda vienalga uzvarēs, pat ja spēle veidojas smagi vai pavisam neiet. Atceros, ka tāda sajūta mums bija pagājušās sezonas otrajā pusē.

Džibs šajā sezonā iesit no jebkurām situācijām. Kuri viņa vārti patika visvairāk?

Man ļoti patika divi viņa vārti. Protams, ārprātīgie vārti mačā ar RFS. Un vēl satriecošais sitiens viesos Tukumā. Abos gadījumos Džibs lieliski visu izpildīja, ļoti tehniski un skaisti.

Tu, kā malējais aizsargs, īpaši seko Sorokas vai Iļjina darbībām?

Viņi malači, dod daudz labuma. Bet nē, speciāli viņiem nesekoju. Es skatos uz visu komandu, uz visiem puišiem. Un, pēc manām domām, katrs pelnījis labus vārdus. Piemēram, tas pats Traore pēdējā laikā izskatās ļoti spēcīgi. Un vispār, atkārtojos, visi malači – tie, kuri iziet ar pirmajām minūtēm, un tie, kuri iziet uz maiņu. Ļoti patīkami skatīties uz tādu komandu. 

Kad iesit Dodo, visiem, pēc manām domām, īpašas emocijas. Kaut kāds brazīliešu, saulains prieks.

Protams! Tas taču Dodo, par viņu jau daudzus gadus nevienam nav šaubu. Visi zina, ka viņš vienmēr var iesist. Ļoti priecājos, ka Dodo iesita “Audai”, jo vairāk, pēc tik ilga pārtraukuma.

Ar puišiem bieži tiecies?

Jā, protams. Praktiski katru dienu satieku visus stadionā. Vispār, es visu laiku esmu kaut kur tuvu, un tikai žēl, ka pagaidām ne laukumā.

Vai tev bijusi saruna ar Andreasu Almu? Ko jūs apspriedāt?

Jā, mēs runājām ar galveno treneri. Viņš interesējās, kā man iet, kā es jūtos un t. t. Bez tam, es pietiekami bieži eju uz teorētiskajām nodarbībām. Interesanti klausīties mūsu treneri: viņš visu izskaidro bez panikas, mierīgi, gudri. Uzreiz redzams, ka tas ir ļoti labs speciālists. 

Kas tev patīk tagadējās “Liepājas” spēlē?

Man patīk, ka mēs gribam daudz pārvaldīt bumbu, cenšamies kombinēt, darbojamies gudri un prātīgi. Nav kaut kādas spēles burzmas, ir līdzsvars, uzticamība un raksturs. Pēc manām domām, tur uzreiz jūtams jaunā galvenā trenera rokraksts. Vēlreiz atzīmēšu to, par ko jau teicu: tagad “Liepājai” ir pārliecība par to, ka var uzvarēt jebkuru maču. Pat tādu, kur spēle nesanāk. Tas apliecina nopietno līmeni.

Kāds mačs sagādājis tev visvairāk labu emociju?

Katra uzvara nes lielu prieku. Protams, pirmām kārtām, atmiņā uzvara mājās spēlē ar RFS. Vienmēr ļoti patīkami uzvarēt čempionu. 

Pagājušajā gadā derbijā Grīnbergs iesita ārprātīgus vārtus, kurus droši var nosaukt par pašiem skaistākajiem FK “Liepājas” vārtiem 2024. gadā. Tad, nosauc galveno pretendentu uz šo titulu šajā gadā.

Mans galvenais pretendents Džibs. Mani favorīti divi viņa vārti – pret RFS un “Tukumu”. Kuri labāki? Nezinu, abi fantastiski. Numur viens izvēlaties paši.

Sestdien, 9. augustā, “Liepāja” mājās uzņem BFC “Daugavpils”. Ar trešo mēģinājumu mēs beidzot uzvarēsim Latgales klubu?

Ļoti ceru. Īstais laiks uzvarēt! Protams, spēle nebūs viegla, šis pretinieks prot savākties grūtā momentā. Bet esmu pārliecināts, ka katrs “Liepājas” spēlētājs izdarīs visu priekš uzvaras. Mums ļoti vajadzīgi šie trīs punkti, vajag atrauties no sekotājiem.

Paldies par sarunu. Vienmēr pastīkami ar tevi sarunāties. Gaidam atgriešanos! Nešaubos, Jānis Grīnbergs izdarīs visu, lai 2026. gadā atgrieztos starta sastāvā.

Protams, simts procentu. Kā gan var būt savādāk?! Nedomāju atgriezties tikai tādēļ, lai sēdētu rezervē. Galvenais, pilnībā atjaunoties, lai pirmssezonas periodā gatavotos kopā ar komandu. Varat iedomāties, kā man to gribas…

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Foto RFS