Otrdien, 25. augustā FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” divdesmit trešās kārtas ietvaros Vladimira Vasiļjeva komanda viesos tikās ar klubu FK “Auda”. Diemžēl, līdzīgā cīņā veiksmīgāka izrādījās komanda no Rīgas – minimāls zaudējums 0:1 (0:0). Ļoti apbēdinoši, kopumā spēle bija neizšķirta, bet, diemžēl, “Liepāja” atkal palika bez punktiem mačā pret galveno konkurentu. 

Nepatīkami ko tādu atcerēties, bet šajā sezonā “Liepāja” zaudēja “Audai” jau ceturto spēli pēc kārtas. Atlicis vēl viens mačs ceturtajā aplī, un lūk, tajā “Liepājai” vienkārši nepieciešams uzvarēt. Tas jau jautājums par pašcieņu…

Gribas ticēt, ka 12. oktobrī, kad “Auda” atbrauks pie mums ciemos, bumba obligāti lidos viesu vārtos. Citādi šodien tā nez kādēļ nolēma, ka tāda adrese (“Audas” vārti) to absolūti neapmierina. Momentu mums nebija daudz, bet tie bija, un iesist mēs noteikti varējām un bija jāiesit. Bet lūk, bumba šodien ar mums uzbrukumu noslēgumos draudzēties pilnībā negribēja… 

Jāatzīst, ka tā bija neinteresanta spēle. Bez īpašas enerģijas, bez nopietna ātruma, bez īstas kaisles. No abām pusēm. Jā, bija daudz cīņas un spriedzes. Jā, acīmredzami, neviens negribēja zaudēt. Jā, bez šaubām, bija atklāta vēlēšanās nepieļaut lieku risku lieku reizi, tā teikt, neatvērties.

Ticami arī tas, ka tas viss nepatīk skatītājiem, bet, varbūt, tas šodien bija pilnībā loģiski. Jo kaut kādā ziņā tas bija slēpts fināls par trešo vietu (pie visai nosacīta tāda apzīmējuma), un visa šī “noslēgtība” atņēma spēlei uguni. Kā reiz spriedze un acīmredzama nodrošināšanās gandrīz katrā epizodē šai spēles ugunij elementāri neļāva iedegties.

Mums 90 minūšu laikā momentu salasījās maz. Bet vai tad pretiniekam to bija vairāk?! Nē, vēl mazāk. Otrajā puslaikā atmiņā vispār viens nopietns sitiens. 77. minūtē pretinieks efektīgi raidīja bumbu “devītniekā” no vidējas distances – 1:0. Diemžēl, šis notikums izšķīra mača likteni.

Lūk tas, sīkumu jautājums (kuru futbolā nav!) tādā atbildīgā momentā! Sākumā mēs paši viegli pazaudējām bumbu. Vispār izdarījām to pietiekami vieglprātīgi, ko tādu nopietnas klases komandas sev neatļaujas. Tālāk ilgs turpinājums, auts. Un tas jau noveda pie pozicionāla haosa, pazaudējām spēlētājus, sitiens, vārti. Viss kaut kā pārāk vienkārši, un kas iznākumā? Nav punktu. Lūk tie, sīkumi, kuri iznākumā pārvēršās apbēdinošā zaudējumā. Vienas ķēdes posmi. 

Apbēdinoši, “Liepāja” jau tiešām ne ar ko pretiniekam nepiekāpās. Plāns bija interesants, mēs piesātinājām laukuma centru, skrējējiem no “Audas” plašumu neatstājām. Paši gudri meklējām brīvās zonas, visu laiku bijām uz robežas, bieži izrāvāmies asi un pareizi. Eh, ja vēl pēdējā piespēle sanāktu kvalitatīvi…

Ar to tiešām bija problēmas, bet vienalga viesi izrāvās asi un bīstami. Jau 12. minūtē Amars Haidara un Kijvons Leidsmans aizskrēja “divi pret vienu”, vingers bija ar bumbu, vingers nolēma sist pats. Vārtsargs glāba, bet vai bija tur variants ar piespēli centrā uzbrucējam?.. Tur arī tālāk Leidsmans virzījās bīstami, Danila Patijčuks aktīvi palīdzēja. “Standartos” tāpat mūsu puiši līdz bumbai labi nokļuva, apdraudēja.

Bija tuvu, bet… Tomēr nepietika kaut kāda pārliecināta fināla triepiena. Tāda pēdējā punkta, kuru spīdoši prot pielikt Oloko Ede. Žēl, gigants spēli izlaida diskvalifikācijas dēļ…

“Auda” 45 minūšu laikā par vārtiem sapņoja tikai vienu reizi. Sitiens no teicamas pozīcijas, mērķī netrāpīja uzbrucējs. Mums iespēju bija vairāk, bet otrā puslaika sākumā vispār bija labākā iespēja! Atkal Leidsmans brīnišķīgi pastrādāja saspēlē. Bumba negaidīti atlēca pie Patijčuka – pozīcija neatvairāmam šāvienam! Diemžēl, kāja nodevīgi “aizbrauca”, Daņa sita un krita – bumba nosvilpoja garām vārtu stabam. Nu ko tu padarīsi?!

Tālāk viss atkal bija līdzīgi, un ne visai skatāmi. Ar bumbu vairāk bija pretinieks, bet asāk vienalga spēlējām mēs. Kaut kur tērējām pārāk daudz laika un sitienu paspēja bloķēt; kaut kur pieņēmām citu nepareizu lēmumu. Nu negāja bumba šodien vārtos, negāja… 

Bet pēc tam trīs minūšu laikā divi brīdinājumi – sveika, sarkanā kartīte. Noraidījums – mums jau sen piersts stāsts. Mēs palikām mazākumā, un tas jau bija spriedums. Priekš laimīgas izglābšanās mēs jau vairs neko neizdomājām.

Protams, stiprs sarūgtinājums. Pēc būtības, atrast un nostiprināt īstu stabilitāti mums līdz pat šim laikam nekādi nesanāk. No tā tāda bieža punktu zaudēšana. No tā tāda lēkāšana turnīra tabulā.

Patreiz psiholoģiski grūti, bet vienalga gribas noslēgt vasaru uz skaistas un patīkamas nots. Protams, smags uzdevums, bet nav jau nekā neiespējama. Gribas noslēgt vasaru (cik daudz interesantu un neaizmirstamu notikumu mums tā dāvājusi!) ar uzvaru pār čempionu. Pirmdien, 31. augustā, uz Liepāju atbrauks “Riga” FC.

Tā gribās, lai ceturto apli mēs sāktu tā, kā sākām visu čempionātu. 

Pēdējā vasaras dienā vajadzīgas emocijas. Vajadzīga enerģija. Vajadzīga ticība panākumam.

Tad gaidīsim mājās īpašu spēli.

TONYBET VIRSLĪGA 2026. 23. kārta

FK Auda – FK Liepāja – 1:0 (0:0)

Auda: Puriņš, Hrvojs (Aranda, 14), Uedraogo, Kragliks, Rubenis, Bongembā (Bočs, 84), Traore, Miņins (Penja, 84), Konē (Apija, 71), Daškevičs, Djedjū (Ramiru, 84)

Rezervisti: Stūriņš, Balodis, Mo. Fofana, M. Fofana.

Liepāja: Ošs, Sorokins, Talisca, Strālmans, Martins, Mšindi (Ekou, 64), Strumia, Oguniji (Leite, 70), Patijčuks (Melnis, 70) Leidsmans, Haidara.

Rezervisti: Petkovičs, Cisse, Isajevs, Lākutis, Korobenko, Iļjins.

Vārti: 1:0 Traore (77).

Brīdinājumi: Patijčuks (62), Ekou (85), Ekou (88), Strālmans (88).

Noraidījums: Ekou (88).

Galvenais tiesnesis: Vitālijs Spasjonņikovs.

Rīga. 25.08. “Skonto” stadions. Skatītāju skaits: 273.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Foto FK Auda