Svētdien, 18. oktobrī, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” trīsdesmit trešās kārtas ietvaros mūsu komanda mājās tikās ar klubu FS “Jelgava”. Ļoti svarīga spēle, kad nedrīkstēja zaudēt punktus. “Liepāja” pārliecināti pierādīja savu līmeni un skaisti uzvarēja ar rezultātu 3:0 (1:0)! Vienu finālu no četriem mēs vareni paņēmām, atliek vēl trīs!

Vārtus uzvarētāju labā iesita Andrijs Korobenko – ir pirmie Koro vārti šajā sezonā! Vēl divi trāpīgi un meistarīgi šāvieni Timi Ogunniji un Oloko Edes aktīvā! Protams, draugi, kā supersnaiperis varēja neiesist – ir  giganta 28 vārti 2026. gada čempionātā! Maģiskais “Trīsdesmit” arvien tuvāk…

Tas bija daudzējādā ziņā kritisks moments. Jā, “Jelgava” bīstama, treneru štābs pieredzējis un spēcīgs, tas prot labā nozīmē izvairīties jebkurā situācijā. Gan kad kadru sarežģījumi, un jo vairāk taktiski. Bet pie visas cieņas pret pretinieku, “Liepājai” šodien nebija tiesību zaudēt punktus.

Fināls numur viens.

Tas izdevās, Jāņa Gobas komanda maču aizvadīja nopietnā līmenī. Pa lielam, spēle parādīja, ka šaubām par to, ka mēs paņemsim ļoti vajadzīgos trīs punktus, vienkārši nebija kur rasties. Pie 1:0 vēl varbūt, bet pie 2:0 – viss, tur nopietni uztraukties jau nebija vajadzības.

Mēs iesākām vareni! Uzreiz pārņēmām bumbu kontrolē, uzreiz ieņēmam teritoriju, uzreiz ieslēdzām dažādus slēdžus, kuri atbild par spiedienu. Patīkami bija atkal startā redzēt Kijvonu Leidsmanu, kurš vienmēr līdz galam atstrādā jebkuru epizodi. Patīkami bija atkal startā redzēt Kirilu Iļjinu, kurš, bez šaubām, ļoti noilgojies pēc futbola. (Tad uzreiz pateiksim, ka aizsargs atstrādāja visas 90 minūtes ļoti kvalitatīvi un vērtīgi, malacis). Kas vēl? Saslimis Amars Haidara, bet tur, kreisajā flangā, bija Danila Patijčuks, bet šis puisis visur prot atstrādāt pēc maksimuma.

Tādēļ viesiem uzreiz bija ļoti grūti.

Tādēļ vārti atnāca ātri. Un negaidīti. Tādēļ, ka par to autoru kļuva cilvēks, no kura mēs tādu sasniegumu ne ļoti gaidījām. Koro! Šodien viņš bija labās malas aizsargs, bet tas jau 397 reizi sezonā, kad šis neticami universiālais puisis nomainīja pozīciju. Bet īstenībā, jā, zinu, protams, tādu maiņu bijis mazāk, bet tas nemaina galveno – Koro šajā gadā spēlējis gandrīz visur. Un lūk, balva. Ātrs uzbrukums, Patijčuks flangā iedarbināja dzinēju, atdeva piespēli centrā. Korobenko turpinājumā pārsteidza visus (un sevi, droši vien!), apgāja, apmānīja, sita ar kreiso un skaisti trāpīja – 1:0! Apsveicam, Koro! Būtu elementāri netaisnīgi, ja Andrijs nepiedzīvotu tādas emocijas sezonā, kur viņš tikai vārtsargu cimdus, liekas, nav piemērījis…

Brīnišķīgs sākums, teicams noskaņojums. Tas bija jūtams laukumā. “Liepāja” spēlēja viegli, skatīties uz komandas darbībām bija patīkami un pat priecīgi. Vairāk par visiem dega, protams… Jānis Goba, un tas saprotams. Šis emociju fontāns vienmēr deg ar visu spēku, enerģija trenerim fantastiska. Tā noteikti nav vājāka, kā visam fanu sektoram, teiksim, “Napoli” mājas mačā. Var tikai apskaust. Bravo, Jāni!

O, kā viņš aplaudētu, kļūtu epizode-šedevrs 17. minūtē par rezultatīvu realitāti! Tur atkal bija vērtīgs Koro – piespēle no flanga uz flangu. Tur atkal bija lielisks Pati. Ārprātīgas šķērītes, un kādēļ gan kāds izauga bumbas ceļā?! Tādiem vārtiem jābūt, vienkārši jābūt. Priekš tā, lai pēc tam nosauktu Latvijas futbolu par augsta līmeņa spēli, skaistu spēli. 

Pietiekami daudz labu lietu mums tiešām izdevās. Iesistu mēs kaut kur tur otros, sagrāve būtu jau vēl skaļāka. Bet lūk, paradoks. Kādēļ tad (un loģiski to izskaidrot grūti) otrā puslaika puse mums gandrīz vienmēr stipri atšķirās. Pēkšņi no kaut kurienes pamostās juceklis, mīņāšanās, sasteigtība. Viesi no tā, par laimi, neko neizcēla, bet spēles bilde jau bija ne tik simpātiska, kā pirmo pus stundu. 

Pārtraukums mums palīdzēja. 

Atelpojāmies, nomierinājāmies un sadusmojāmies. Uz sevi, uz pretinieku, uz visu visapkārt. Labā nozīmē, saprotams.

Un atkal atgriezās bilde no pirmā puslaika, kad “Liepāja” pilnībā dominēja.

Viena iespēja, otra iespēja… Jāiesit! Gaidījām līdz 59. minūtei. Atkal nospēlējām uz priekšu ātri, gudri. Kā nepielūdzams soda izpildītājs izskatījās Iļjins, atdodot bumbu Timi pareizi un vajadzīgajā momentā. Nu bet Timi, ja trāpa, tad dara to ļoti skaisti – 2:0! Lūk ko tieši mēs vienmēr gaidām no šī jautrā cilvēka – bravo, Timi!

Divi vārti – viesiem tas šodien bija pārāk daudz. Viņi, neviens nešaubījās, vienalga meklēja ceļus uzbrukumā, viņi vienalga piespieda mūs strādāt pa pilno. Kodās, tur nedrīkst atslābināties. Bet, par laimi, ne ar ko mūs pa īstam tā arī nepārsteidza.

Toties Oloko atkal pārsteidza. Vai arī nepārsteidza? Mēs visi esam pieraduši pie tā, ka neapturamais gigants vienalga iesit. Iet spēle vai neiet. Karājas uz viņa četri aizsargi vai viss sastāvs vispār. Atbilde vienalga viena – Oloko vienalga iesit. Tādēļ, ka šis ir viņa gads, kad viņam nav līdzīgu uzbrukumu noslēgumā. Kad viņš citā stāvā salīdzinājumā ar jebkuru citu uzbrucēju.

Lūk, arī tagad viņu, protams, ielenca. Bet viņš vienalga bum, un tur – 3:0! Bravo, Oloko, kārtējais lieliskais sitiens. Pats brīnišķīgi zini, ko mēs visi gaidām… Šī atzīme ļoti tuvu.

Gala rezultāts bija, protams, sen saprotams.

Mēs līdz beigām bijām daudz uzbrukumā. Tas pats Timi atkal noveda tribīnes trīsās ar savām pauzēm, it kā viņš uz teātra skatuves, bet tur ja pauzi paņēmi, tad turi… Vēl vienai labai Pati piespēlei bija jākļūst par vārtu guvumu, bet Timi, ļoti krāšņi nosūtīja visus pretiniekus uz dārzu pēc ziediem, aizripināja bumbu garām vārtiem. Uh, apbēdinoši.

Tas bija nogrieznis, kad bija svarīgi saglabāt mājās “0”. Starp citu, izdarījām mēs to mēnesi atpakaļ, bet liekās, ka tas jau bija ļoti sen. Bet šodien ļoti gribējās, lai Dāvis Ošs atkal nosvinētu “sauso”. Tas vienmēr svarīgi un vajadzīgi. Jā, tur bija stabi-pārliktņi (veiksmei jāskatās uz mums reizēm ar siltu skatienu!), bet kopumā vārtsargs šo “0” nopelnīja, bez šaubām. Aplausi, Dāvi.

Uzvara, pārliecinoši, skaisti un emocionāli. Kvalitatīvs Jāņa Gobas un palīgu sagatavošanās darbs. Atbildība un noskaņošanās no spēlētāju puses. 

Viss tas palīdzēja mums uzvarēt pirmo finālu. “Liepājai” tādi paliek vēl trīs.

Visam jābūt tādā pat stilā.

TONYBET VIRSLĪGA 2026. 33. kārta

FK Liepāja – FS Jelgava – 3:0 (1:0)

Liepāja: Ošs, Martins, Talisca, Korobenko (Isajevs, 71), Iļjins, Strumia, Ekou (Mšindi, 79), Patijčuks (Melnis, 71), Oguniji (Lākutis, 84), Oloko, Leidsmans (da Silva, 79).

Rezervisti: Petkovičs, Cisse, Sorokins, Leite.

Jelgava: Dvoržāks, Novikovs, Šmaukstelis (Pudils, 62), Dreimanis (Ratajs, 76), Kangars, Pētersons, F. Hašeks, Meļķis, M. Hašeks, Bečers (Kačanovs, 82), Patika (Deklavs, 82).

Rezervisti: Leitis, Bernāns, Janovskis.

Vārti: 1:0 Korobenko (12), 2:0 Oguniji (59), 3:0 Oloko (66).

Brīdinājumi: Strumia (67), Bečers (78).

Galvenais tiesnesis: Sergejs Vasjkovs.

Liepāja. 18.10. Stadions “Daugava”. Skatītāju skaits: 122.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Foto liepajniekiem.lv