Pirmajā derbijā visa kā bija daudz. Daudz vārtu, daudz emociju, daudz līdzjutēju. Loģiski, ka pēc mača preses konferencē FK “Liepāja” galvenajam trenerim Tamazam Pertijam nācās daudz runāt.

FK “Liepāja” galvenā trenera Tamaza Pertijas komentārs pēc mača:

– Apsveicu pretinieku ar pelnītu uzvaru. Domāju, derbijs bija ļoti labs: interesanta un saspringta spēle. Tādi mači izdaiļo Latvijas čempionātu. Laukuma saimnieki iesita trīs vārtus, viņi izrādījās stiprāki, es to atzīstu. Kādēļ tā sanāca? Pagaidām nezinu, tiksim skaidrībā, analizēsim. Čempionāts turpinās, ejam tālāk.

Kopumā, nevaru teikt, ka esmu neapmierināts ar mūsu spēli. Spēle vispār man patika. Asa, dinamiska, emocionāla. Mēs izturējām ātrumu, izveidojām labus momentus, iesitām divus vārtus. Neviens no maniem spēlētājiem laukumā neatspēlēja numuru. Neapšaubāmi, kļūdas bija, bet visi atdeva maksimumu, spēlēja ar dvēseli. Cita lieta, ka gala rezultāts, protams, mūs pavisam neapmierināja.

– Emociju bija vairāk, kā taktikas?

– Protams. Jau pēc 10 minūtēm taktikai un stratēģijai, par ko mēs runājām pirms spēles, nebija nozīmes. Bija jau tikai spēcīgas emocijas un liela vēlēšanās. Pie tam jau, mēs ļoti ātri ielaidām vārtus, pēc kuriem nācās pārkārtoties. Izdarījām maiņas, un tās mūsu spēli pastiprināja. Bet pretinieks izrādījās spēcīgāks, tā gadās.

– Gatavojāties tādai ažiotāžai?

– Mēs sapratām, ka viss tā būs. Man patikās, kā tribīnēs pārdzīvoja. Tas futbolam ir ļoti labi. Teicami, ka mūsu pilsētā ir tāda komanda, tas nāk par labu visam mūsu futbolam. Puiši ļoti cenšas sevi parādīt, grib, droši vien, spēlēt daudz labākos klubos. Un ne tikai tieši “Liepājā”. Varbūt, viņi grib spēlēt “Riga”, RFS vai aiz robežas. No tā tāda noskaņošanās, tāda uzvaras griba.

– Vai visi FK “Liepāja” spēlētāji tika galā ar spiedienu?

– Zinājām, ka būs smagi, un, jā, ne visiem izdevās tikt galā. Tas pats Rudiks stipri nervozēja, tas bija redzams uzreiz. Puisis, laikam, pirmo reizi spēlēja pie tāda līdzjutēju skaita. Bet, piemēram, cits jaunais puisis, 17 gadīgais Bagdasarjans, iesita pirmos vārtus virslīgā. Malacis.

– Ātra Rati nomaiņa, kādēļ?

– Diemžēl, viņš izkrita no spēles. Vairāki zaudējumi pašā sākumā, no viņa zonas bija sitiens, pēc kura mēs ielaidām pirmos vārtus. Netrāpīja spēlē, tādēļ ātra maiņa.

– Izdarījāt vien trīs maiņas. Neredzējāt citus variantus?

– Nebija vajadzības mainīt vēl kādu. Tie, kas spēlēja, nebija pelnījuši mainīties, un es ļoti cerēju, ka viņi turpinās darboties pareizi. Tā arī sanāca, mēs izdarījām stipru spiedienu uz pretinieka vārtiem līdz fināla svilpei.

– Ar ko izskaidrot nevajadzīgo pendeli otrā puslaika sākumā?

– Jums par to labāk prasīt mūsu spēlētājam. Bet jānovērtē pretinieks: nospēlēja labi, apmuļķoja, nopelnīja pendeli. Starp citu, vēlāk tāds pat moments bija pie laukuma saimnieku vārtiem, bet pendeli tad nenozīmēja. Tā ir daļa no futbola, tā gadās. Ko man tagad par tiesnesi žēloties? Nedarīšu es, kā daži mani kolēģi, žēloties dažādu iemeslu dēļ preses konferencē. Man kļūst pat smieklīgi, kad ko tādu dzirdu. Es nežēlojos. Es atzīstu, ka “Grobiņa” bija labāka, tādēļ tā šodien uzvarēja. Punkts. Bet dažiem maniem kolēģiem jāmācās pēc zaudējumiem runāt par savu komandu, bet neapspriest citas. Tas nāks par labu Latvijas futbolam kopumā.

– Kas jums jāizdara, lai tādu komentāru no jūsu kolēģiem nebūtu?

– Man? Nekas! Tomēr tās ir dažādas svara kategorijas. Tie, kuri vēlas uzzināt par manu trenera karjeru, par maniem audzēkņiem, var viegli to izdarīt. Lai, piemēram, sešas reizes ieņem čempionātā otro vietu, tad arī nebūs par ko runāt. Man nav interesantas intrigas, es gribu nodarboties ar futbolu.

– Epizode ar pendeli, kura iznākumā nebija. Bija vai nē?

– Man personiski likās, ka bija. Fjodorovs trāpīja pa Patijčka kāju. Bet kādi tagad var būt jautājumi tiesnesim? Paskatījās VAR, pārbaudīja, bet neiedeva. Negribēja un neiedeva. Bet neteikšu, ka tā bija atslēgas epizode. Pēc tās mūsu spēlē kļuva vēl vairāk sportiskā niknuma, bija daudz labas epizodes. Jā, nācās steigties, un pretinieks reizi noķēra mūs pretuzbrukumā. Pēc tam 3:2, karsts noslēgums – viss tas bija interesanti.

– Kā bija vērot, ka Liepājā laukuma saimnieki priecājās, svin panākumu, bet tā komanda nav FK “Liepāja”?

– Nekādu problēmu. Mans Dievs, varu vēlreiz atkārtot, ka esmu tikai priecīgs, ka mūsu pilsētā ir tāda komanda. Labi, ka ir tādi līdjutēji. Es neesmu egoists! Esmu par futbolu, bet šodien Liepājā kā reiz bija futbola svētki. Tas ir ļoti lieliski! Varu pat pateikties “Grobiņas” līdzjutējiem, viņi atgriezuši futbola ažiotāžu pilsētā. Bet FK “Liepāja” līdzjutēju priekšā gribas atvainoties, viņi šodien komandu ļoti labi atbalstīja.

– Tāds rezultāts acīmredzami neiepriecināja kluba prezidentu. Kāda var būt viņa reakcija šai neveiksmei?

– Vadība pieņem situāciju nosvērti un mierīgi. Mūsu kluba prezidents brīnišķīgi saprot, ka uz šodienu mūsu komanda izjūt spēles problēmas. Smagi periodi mēdz būt visiem, vispār neviena komanda nevar no tām izbēgt. Jā, mēs uzvarējām divās spēlēs spēcīgus pretiniekus, bet tas prasīja milzīgus nervu zaudējumus. Protams, mēs saprotam, ka mums pagaidām spēle nav sakārtota tā, kā mums gribētos.

– Kad varēs teikt, uz kādu vietu pretendē FK “Liepāja”?

– Tikai čemponāta beigās. Atkārtojos, uz doto momentu mums na sakārtots viss tā, kā mums gribas. Piekrītu, ka futbola baudu mūsu spēle pagaidām nedod. Dažādu iemeslu dēļ. Bet mums noteikti nav panikas, mēs cenšamies visu labot, ar visu tikt galā. Liekas, ka viss ar katru dienu kļūst labāks, ka pakāpeniski mēs atrodam optimālos variantus. Turpinām to darīt.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv