Otrdien, 14. maijā, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” trīspadsmitās kārtas ietvaros Tamaza Pertijas komanda mājās tikās ar klubu “Riga” FC. Interesantā spēle noslēdzās ar kaujiniecisku neizšķirtu ar rezultātu 1:1 (0:1). Ļoti priecē, ka mūsu komanda parādīja īstu raksturu, komandas garu un izrāva tik svarīgo vienu punktu grūtā mača noslēgumā. Malači! Laikam, pirmo reizi sezonā mēs nospēlējām tā, ka var teikt, ka tas bija futbols, kura līmenim atbilst “Liepāja”. Ļoti pozitīvs un svarīgs fakts.

Vienīgos vārtus mūsu komandas sastāvā iesita kapteinis Luka Slagadze, meistarīgi realizējot pendeli. Labais, Luka, ļoti svarīgi bija nenodrebēt izšķirošajā momentā. Bet par spēles galveno varoni var pārliecinoši nosaukt vārtsargu Vladislavu Lazarevu. Laza aizvadīja 90 minūtes, kā liels lepns lauva, glābjot komandu daudzās grūtās situācijās. Tikai reizi viņu apspēlēja, bet tas bija šiks soda sitiens, kuru nepaņemt – 0:1. Visā pārējā – Laza-bastions. Bravo, vārtsarg, vētraini aplausi tavā virzienā!

Bez šaubām, mēs gaidījām šo spēli ar satraukumu. Viesos bija grands, kurš sapņo par sen aizmirstu čempiona garšu. Ambiciozs, spēcīgs, bet pie tam, vēl nenoskaņots uz pilnu varenību mehānisms. Ne jau negaidīti gadījušies punktu zaudējumi, pie tam spēlēs, kur “Riga” vajadzēja uzvarēt. Tātad, stāvoklis pretiniekam patreiz tāds, ka mēs pilnībā varējām tam sāpīgi un labi “iekost”.

Tam ticējās. Pat neskatoties uz to, ka iepriekšējā kārtā pār mums ar veltni pārbrauca RFS. Problēma bija pat ne zaudējumā, bet kārtējā skaļā psiholoģiskā sitienā. Ja mums pagaidām gandrīz nav ko piedāvāt laukumā vienam Rīgas grandam, tad kādēļ kaut kam vajadzētu izdoties spēlē ar citu?! Tas ļoti satrauca. Vai puiši atradīs sevī spēkus nešaubīties, ka viņi tiešām var un prot spēlēt tā, ka grands pēc fināla svilpes atstās stadionu ar skābām sejām?!

Cik gan tagad patīkami un pat priecīgi, ka puiši nenodrebēja! Pierādīja, ka viņiem ir gara spēks un raksturs. Ir pašcieņa un patmīlība. Tas attiecas uz katru atsevišķi, un komandu kopumā.

Tikai kopā, tikai cīnoties cits par citu var atņemt punktus tādam pretiniekam.

Neapšaubāmi, vienmēr atradīsies konkrēti atsevišķi varoņi, kuri spīdēs īpaši koši pat uz klasisku komandas darbību fona. Spēles MVP, bez šaubām, Laza. Cik viņš tur veica lieliskus seivus?! Cik reizes Vlads atstāja mūs spēlē?! Jau 5. minūtē izvilka grūtu bumbu apakšējā stūrī. Uzreiz izvilka grūtu bumbu no “devītnieka”. Un, likās, turpat pats sevi iededza un uz 90 minūtēm nomainīja uzvārdu uz “Kurāža”.

Pēc mača Laza, puisis kautrīgs un gudrs, tikai nogurdinoši smaidīja: “Tas ir mans darbs, ko man vēl teikt?” Velreiz bravo, Laza!

Cits varenais varonis – Čeiks Diufs. Nu beidzot tad pussargs/aizsargs nospēlēja tā, kā tiešām prot un kādu mēs viņu vērojām starpsezonā. Adaptācija nāca smagi, viņš nerādīja laukumā ne pusi no tā, uz ko spējīgs. Bet lūk, šodien bija īsts. Visas 90 minūtes spēlēja aizrautīgi, kaislīgi, pārliecināti, agresīvi, nesaudzīgi, bet viss noteikumu robežās. Čeiks izgrauza tik daudz bumbu, ka pretinieki steidza bēgt uz tām zonām, kur šā trakā puiša nav! Bet viņš vienalga bija visur! Cik skaisti senegālietis atņēma bumbu layukuma centrā 16. minūtē, organizēja pretuzbrukumu un deva iespēju Silagadzem noslēgt izgājienu. Viesi tad ar grūtībām, bet atsitās. Bravo, Čeik, tikai skaties, nenospied uz bremzēm. Spēlē tā visu laiku!

Un vēl obligāti vajag speciāli atzīmēt Danilu Patijčuku. Centīgais, strādīgais puisis grūti iegāja sezonā, traucēja traumas. Bet Daņa cietās, strādāja un gaidīja savu iespēju. Un apstiprināja, ka jebkurā momentā, kad komandai īpaši vajag, viņš gatavs būt vajadzīgs laukumā un var dot labumu. Tieši aktīvais Daņa nopelnīja pendeli, kad gudri piedāvājās un gaidīja piespēli no Fraža Kairmanī. Vispār, skaists kopumā sanāca uzbrukums, un nobeigumā jau Silagadze, protams, nevarēja to sabojāt. Sitiens no “punkta” Lukam padevās meistarīgs – 1:1!

Bet atkal jau – aplausi Danilam! Pendele – ļoti svarīgs moments, bet ne tikai tas apstiprina uzbrucēja svarīgumu un vērtīgumu. Daņa veica brīnišķīgu apjomu, daudz un kvalitatīvi kustējās, atstrādāja atņemšanā un vispār paspēja visur. Liesmoja ar enerģiju – tā arī vajag! Teicams puslaiks, malacis, neapstājies un tici sev!

Individualitātes spīdēja, kaut gan mēs arī ne visus nosaucām. Tas pats Eduards Tīdenbergs spēlēja ļoti labi, vispirms jau tādēļ, ka ar savām darbībām sēja pārliecību un klasi. Bez minstināšanās, steigas un uzvilktiem nerviem. Uzreiz redzams, ka Edika galvenais ierocis nostrādāja: asas piespēles un “standarti”. Viņš pats uzbruka bīstami (65. minūtē viņa pretiniekam neparocīgo sitienu stūrī vārtsargs ar grūtībām atsita), viņš atrada partnerus sitiena pozīcijās. Pēdējās sekundēs vispār gandrīz kļuva par uzvaras radītāju. Sākumā piespēle bija laba, bet Andrea Khorkheli neaizsniedzās līdz bumbai. Bet 96. minūtē Tīdenbergs pats bīstami apdraudēja vārtus, un žēl, ka sitiens nesanāca spēcīgs. Nedaudz aukstasinības, un mēs trauktos priecāties par trīs punktiem!

Vienmēr labi, kad kādam no spēlētājiem sanāk. Vēl patīkamāk, kad sanāk visai komandai kopumā. Kā reiz komandas plānā, kad visi gan aizsargājas, ga enerģiski izveido, tieši šo maču var nosaukt pagaidām par pašu kvalitatīvāko, saturīgāko un labāko sezonā. Mēs ar lieliem spēkiem presingojām, darot to gudri un savlaicīgi. Mēs ar lieliem spēkiem izlidojām pretuzbrukumos (piemēram, Mustafa Diavs vienkārši nomocīja sedzējus ar saviem firmas saraustītajiem uzrāvieniem!), un radās uzreiz vairāki labi piedāvājumi noslēgumam. Mēs teicami palīdzējām cits citam aizsardzībā, gudri piesedzām un pārvietojāmies. Protams, gadījās kļūdas, kuras ļoti negibētos redzēt. Pieņemsim, ar bumbu vajag tomēr apieties daudz laipnāk, maksimālā veidā to saudzēt.

Bet šīs, pietiekami, vispār, retās, kļūdas nemainīja kopējo iespaidu: komanda izskatījās kā vienots organisms, tā ne tikai enerģiski traucēja spēlēt pretiniekam, bet arī, galvenais, pati veidoja, radīja spiedienu un zināja, kā īstenot laukumā treneru plānu. Ar to pašu, starp citu, izsauca pat nedaudz dīvainas izjūtas, kā tādas “Draugi, ja jums tāda komanda atrodas pēdējā vietā, tad kāds jums kopējais čempionāta līmenis?!”

Gandrīz divus gadus mēs nebijām atņēmuši punktus “Riga” FC. Izdarījām. Varens emocionāls lādiņš, un, galvenais, ļoti pozitīvs. Ilgi mēs to gaidījām.

Tagad nekādi nedrīkst atkal palaist šo momentu. Šajā spēlē FK “Liepāja” atgādināja visiem, kāda tā ir pa īstam. Turpinājumā mums par to jāatgādina pastāvīgi.

Tādēļ, ka mēs uz to noteikti esam spējīgi, mēs esam spēcīgi un bīstami, un par to nav jāšaubās.

TONYBET VIRSLĪGA 2024. 13. kārta

FK Liepāja – Riga FC – 1:1 (0:1)

Liepāja: Lazarevs, Cheikh Diouf, Lassana Faye (Grīnbergs, 54), Uldriķis, Tīdenbergs, Kangars, Ivanovs (Khorkheli, 34), Kairmani (Ziemelis, 90), Silagadze, Moustapha Diaw, Bagdasarjans (Patijčuks, 46)

Rezervisti: Isajevs, Fall, Patrikejevs, Kutsia, Muradjans.

Riga: Puriņš, Iļjins, Bosančičs, Černomordijs, Muskija (Niangs, 83), Erkvaiga, Ngenā (Taivo, 83), Orosko (Dašķevičs, 70), Jurkovskis (Mankendā, 70), Iberiko (Jojičs, 46), Regža.

Rezervisti: Matrevics, Babec.

Vārti: 0:1 Orosco (37), 1:1 Silagadze (11.s.s., 80).

Brīdinājumi: Uldriķis (39), Jurkovskis (59), Černomordijs (79), Cheikh Diouf (89).

Galvenais tiesnesis: Vitālijs Spasjonņikovs.

Liepāja. 14.05, Stadions “Daugava”, rezerves laukums. Skatītāju skaits: 208.

Foto Z. Zālmanis.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv