Trešdien, 29. maijā, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čmpionāta spēli. “TonyBet Virslīga” sešpadsmitās kārtas ietvaros Tamaza Pertijas komanda tikās ar klubu “Grobiņas SC/LFS”. Karsts derbijs! Mūsu komanda aizvadīja ļoti svarīgo spēli iedvesmojoši un panāca pelnītu uzvaru ar rezultātu 3:0 (1:0)! Paldies, komanda! Tas bija neatkārtojami. 

Vēl priecīgāk, ka mūsu uzvaru redzēja 2546 (!) līdzjutēji – īsti futbola svētki Liepājā izdevās par visiem simts procentiem. Liels paldies visiem, kuri atnāca uz stadionu, mēs esam pārliecināti, ka jūs visi guvāt baudu no aizraujošās spēles un satriecošās atmosfēras tribīnēs!

Vārtus mūsu komandas labā iesita pussargi Jānis Grīnbergs un Luka Silagadze, kā arī uzbrucējs Dodo. Visi vārti sanāca ļoti skaisti un meistarīgi, bet pat uz šī fona Grīnberga sitiens izceļas sevišķi. Pilnīgi šiks šāviens “devītniekā” – bravo, Janka! Kā ielika tā ielika un visu publiku stadionā noveda ārprātā. Derbijā vienmēr notiek unikālas lietas.

Jau pēc spēles mūsu ģērbtuvē staroja smaidi un dārdēja priecīgas emocijas. Lūk ko nozīmē uzvara! Tā vienmēr rada pašu svarīgāko un vajadzīgāko – prieku un vienotību. Pie spēlētājiem ģērbtuvē pat paspēja ienākt laimīgie līdzjutēji, un tas bija brīnumaini: mēs visi kopā priecājāmies par ilgi gaidīto panākumu. Cik labi, kad lieta pa īstam izdodās. 

Protams, otrais šajā sezonā derbijs izdevās pilnā mērā un ievērojami pārspēja pirmo. Savādāk vienkārši nevarēja būt. Mēs pirmo reizi sezonā spēlējām galvenajā stadionā, Liepājā atgriezās (tad beidzot!) īsts futbols, un pie tam vēl paša intriģējošākajā veidā – derbijs. Un stiepās garās līdzjutēju rindas uz tribīnēm…

Bīnišķīga bilde! Garās rindas, cilvēki labā noskaņojmā nāk un nāk uz tribīnēm. Ažiotāža. Intriga. Emocijas. Trīsošas gaidas. Un acu priekšā zaļais paklājs, nevis apnikušie mākslīgie “lauki”. Paldies, jāsaka, visiem stadiona darbiniekiem, kuri pielika milzīgas pūles, lai laukums būtu ļoti labā stāvoklī. Spēlē savai baudai un dāvā prieku publikai. 

Starta svilpe, un vētrainā darbība sākās. Pārsteidzoši. Jā, visu maču “Liepāja” izskatījās acīmredzami spēcīgāka, daudzveidīgāka, kvalitatīvāka. Mača gaitā laukuma saimnieki bija vadībā, atradās vairākumā, bet vienalga, pat pie 2:0 nepameta sajūta, ka tu it kā uz ugunskura vēro maču. “Ugunskurs” galīgi nodzisa tikai pie 3:0. Lūk ko nozīmē derbijs, absolūti neatkārtojamas un neparedzamas spēles, kurās viss var mainīties jebkurā momentā.

Tomēr ļoti lieliski, ka Latvijas čempionātā tagad ir tāds derbijs.

Mēs, protams, stipri nervozējām, vispirms jau debijā. Tādēļ, ka šodien bija spēle no kategorijas “Uzvara obligāta!” Spēle bez tiesībām kļūdīties. Daudzu iemeslu dēļ. Tabula. Vēlēšanās pārtraukt spēles krīzi. Vēlēšanās pēc trīs ilgi gaidītim punktiem. Bet galvenais – mums vajadzēja gūt pilntiesīgu revanšu par derbiju pirmajā riņķī. Varbūt skan pārāk sakāpināti, bet šodien tas bija kluba goda jautājums. Ne vairāk, un ne mazāk. 

Minūtes piecpadsmit mēs ķērām spēles ritmu un pieradām pie mājas laukuma. Izveidojām labu momentu, bet Dodo sitiens augšējā stūrī sanāca neprecīzs. Bet tas bija tāds mazs impulss-epizode. Mēs nometām “nervu” slogu un kārtīgi paņēmām bumbu savā kontrolē – iniciatīva pilnībā piedereja laukuma saimniekiem!

Parādījās “standarti”, parādījās spiediens, parādījās Grīnberga aktivitāte flangā, parādījās varena komandas kustība. Dažās karstās epizodēs nedaudz pietrūka noslēguma, bet 28. minūtē pēkšņi noelsās! Janka, kas tā bija par burvību?! Ilgs pozicionāls izgājiens, Giorgi Kucija atrada adresātu kreisajā flangā. Grīnbergs pārvietojās uz centru un ar izskaistinātu sitienu raidīja bumbu “devītniekā” – 1:0! Bum! Satriecoši vārti, tas bija ļoti skaisti. Ļoti patīkami par strādīgo Jāni: viņš vienmēr laukumā daudz strādā, bet it kā līdz galam sev netic un visu laiku šaubās. Nešaubies, Grīn, tu noteikti vari, bet tava “puška” viena no pašām bīstamākajām turnīrā! Apsveicam, Jāni, tā turēt.

Vārti sanāca ļoti skaisti, bet vēl svarīgāk, ka tie sanāca ļoti vajadzīgi. 1:0, un mums ar katru minūti arvien vairāk, tā sacīt, atvērās spēles spārni. Sanāca daudz, vispirms presings un kustība vispār. Jutās nepieciešamā agresivitāte, mēs ar katru lēmumu gribējām pierādīt, ka esam spēcīgāki un drausmīgi gribam uzvarēt. Visi puiši bija ļoti labi, bet īpaši izcēlās Kucija. Šodien Giorgi izskatījās kā īsts dzelzs bruņinieks, paspējot visur. Ļoti gudri un labā nozīmē ārprātīgi. Lūk, tas ir īstais Kucija, skatīties uz tādām darbībām īsts futbola baudījums.

Bez šaubām, ļoti bija vajadzīgi otrie vārti. Par laimi, mēs tos iesitām ļoti ātri, tikko sākoties otrajam puslaikam. “Standarts”, un, protams, saikne Dodo-Edu atkal spīdēja! Šajā reizē vēl viens puisis spēlēja epizodē milzīgu lomu – Normunds Uldriķis. Pēc Tīdenberga stūra sitiena tieši milzis efektīgi pārvirzīja bumbu uz tālo vārtu stabu. Bet tur Dodo-karalis – 2:0! Šis brazīliešu uzbrucējs tādas epizodes kož, kā riekstus. Vārtu izjūta apbrīnojama. Labais!

Pie tam, Dodo vienmēr palīdz savējiem, veicot daudz melnā darba. Reizēm tā pārvēršas “sarkanajā”. 62. minūtē tieši Dodo piespieda pretinieku noraidīties. Jau pēc spēles uz brazīlieša kājas zaigojās divi iespaidīgi asiņaini plankumi: lūk tie, “dāvanas” no pretinieka par aktivitāti. Dodo – tas ir piemērs uzticībai futbolam.

Likās, tas ir viss. 2:0, vairākums, un laukuma saimnieki izskatās komanda, kura vienkārši augstākas klases. Bet derbijs – tas ir eksāmens bez apstājas. Viesi izrādīja aktivitāti, drosmīgi un aizrautīgi (zaudēt jau nav ko!) traucās uzbrukumā. Bija nepatīkami, uzbruka simpātiskais pretinieks dzeloši. Nevar teikt, ka tur nopietnas vārtu iespējas bija, bet spriedze bija. Trešie vārti izslēdza to no jebkura tīkla.

Luka, ir?! Uh, nē! 88. minūte. Ass pretuzbrukums. Luka skaisti tika galā viens pret vienu (gruzīnu šarms!) un sita tālajā stūrī. Bum, vārtu stabs! Uh… Bet Lukam ir viena ļoti svarīga īpašība: viņš nekad nepadodās. 91. minūtē kapteinis paņēma savu! Soda sitiens, Silagadze ar Tīdenbergu iegrieza negaidītu karuseli, un Luka savā stilā izšāva tieši mērķī – 3:0! Labais, kapteini, apsveicam, vārti, kuri apstiprina augsto līmeni.

Uzvara! Mēs tik ilgi to gaidījām, ka pat negribas izskaitļot cik tieši. Bet izcietām, nopelnījām, panācām. Šodien visi ieraudzīja, kāda ir īstā “Liepāja”. Vienota, saturīga, motivēta un sev ticoša.

Mums jābūt tādiem arī turpmāk. Īpaši ļoti principiālajā nākamajā spēlē. Mums noteikti ir, ko teikt Jelgavā. Mums jābūt tādiem pašiem, kā šodien derbijā.

Šajā ugunīgajā derbijā, kuru līdzjutēji vēl ilgi atcerēsies. Jā, 2546 – tas tomēr stipri iespaido.

P.S. Starp citu, Janka, mēs jau gaidām atkārtojumu! Pie tādiem vārtiem pierod ātri. Tad, uzcienā mūs visus ar tādu pašu ārprātīgu šāvienu 2. jūnijā. Tu vari, mēs zinām, mēs redzējām…

TONYBET VIRSLĪGA 2024. 16. kārta

FK Liepāja – Grobiņas SC/LFS – 3:0 (1:0)

Liepāja: Lazarevs, Grīnbergs, Uldriķis, Tīdenbergs, Kangars, Cheikh Diouf, Kairmani (Muradjans, 90+3), Kutsia, Silagadze (Patrikejevs, 90+3), Dodo (Bagdasarjans, 89), Khorkheli (Patijčuks, 27)

Rezervisti: Isajevs, Ivanovs, Cheikh Faye, Ziemelis, Lassana Faye.

Grobiņa: Pinčuks, Mikuļskis, Družiņins, Krautmanis, Meļķis (Sāmietis, 85), Knapšis, Raihs (Krušatins, 46), Džeriņš, Rupeiks (Halata, 57), Gaučis, Dobrecovs.

Rezervisti: Polis, Borisovs, Pirktiņš.

Vārti: 1:0 Grīnbergs (28), 2:0 Dodo (55), 3:0 Silagadze (90+1).

Brīdinājumi: Khorkheli (21), Džeriņš (38), Džeriņš (62), Dodo (71), Patijčuks (80), Krušatins (83), Mikuļskis (85), Kutsia (85), Dobrecovs (90).

Noraidījums: Džeriņš (62).

Referee: Kristaps Ratnieks.

Liepāja. 29.05, Stadions “Daugava”. Skatītāju skaits: 2546.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv