Karstais derbijs pārvērtās vienā lielā sarūgtinājumā. Tamazs Pertija atzīmēja pašus svarīgākos neveiksmīgās spēles momentus. Par to, ka mēs netaisāmies krist panikā, galvenais treneris arī teica. Tas ir svarīgi.

FK “Liepāja” galvenā trenera Tamaza Pertijas komentārs pēc mača:

– Apsveicu pretinieku ar uzvaru. Labs derbijs sanāca: spriedze, daudz līdzjutēju, cīņa. Minūtes divdesmit mēs pārāk uztraucāmies, tādēļ ielaidām vārtus. Otrajā puslaikā vairākkārt varējām atspēlēties, bet, diemžēl, atkal neiesitām. Lūk, tādēļ arī zaudējām.

No kurienes radās uztraukums?

– Liels jautājums. Tur nav runa par leģionāriem vai vietējiem spēlētājiem. Par ko tad? Ar to cenšamies tikt skaidrībā. Iespējams, no stāvokļa tabulā – tas spiež, visi pārdzīvo, nevar parādīt savas labākās īpašības. Iespējams, tādēļ, ka vairāk cilvēku atbalsta pretinieku. Mēs teicām par to spēlētājiem, mums tas nav jaunums. Saprotu, ka nekad šajā derbijā mūsu pusē nebūs vairāk līdzjutēju, un tam jābūt gataviem. Bet tas nevar būt par attaisnojumu: tribīnēs jau nebija 50 tūkstoši līdzjutēju – no kurienes te spiediens?! 700 līdzjutēju atbalstīja “Grobiņu”, un ja tas piespiež mūsu spēlētājus uztraukties – nu tad tas runā par to, ka mums slikta spēlētāju atlase. Tādiem spēlētājiem jābeidz spēlēt futbols. Nekādā gadījumā nedrīkst reaģēt uz dažu simtu skatītāju kliedzieniem.

Kādēļ pirmajā puslaikā nebija agresīva presinga?

– Mēs gribējām atrast  bumbas zonās, izmantot mūsu uzbrūkošo spēlētāju ātrumu. Mēs atradām šīs zonas, dažas epizodes sanāca asas. Otrajā puslaikā mums bija liels pārsvars, viesi spēlēja pēc rezultāta, cerot uz pretuzbrukumiem. Mums atkal pietrūka kvalitātes uzbrukumā. Nevaram tikt galā “viens uz vienu”. Ne nejauši mūsu spēlētāju nav starp labākajiem bombardieriem, nav starp labākajiem asistentiem. Tas ir jautājums par spēlētāju klasi.

Ielaistie vārti. Trīs pretinieki, seši vai septiņi “Liepājas” spēlētāji. Un vienalga vārti…

– 1986. gadā Maradona vienatnē apveda visu Anglijas izlasi un iesita vārtus. Domājiet, tur skaits nospēlēja lomu? Nē. Tā ir kvalitāte. Viņi trijatā uzplēsa mūsu aizsardzību.

Reakcija uz pretinieka pretuzbrukumiem. Kādēļ nepaspējāt reaģēt?

– Mēs šajās epizodēs spēlējām pārāk augstu. Saprotams, tas bija riskanti, bet mēs bijām zaudētājos un gribējām izglābties. Darījām visu iespējamo. Ne nejauši mums laukumā izgāja vispār visi uzbrucēji. Bet, diemžēl, neiesitām.

Kāda situācija ar Karašausku?

– Diemžēl, domāju, ka trauma pietiekami smaga. Tuvākajā nākotnē Kara noteikti spēlēt nevarēs.

“Grobiņa” priekšā jau par 13 punktiem. Reāli noķert? Un kā vispār vērtēt stāvokli tabulā?

– Iespēja ir vienmēr. Nedomāju tagad par to, par cik mēs no viņiem atpaliekam. Mums galvenais sakārtot savu spēli. Saprotam, ka laika pavisam nav, ka sezona padodas ļoti smaga, mēs katru dienu cenšamies un daudz strādājam. Nekrītam panikā un nesakām, ka viss beidzies. Nē, nekādā gadījumā. Brīnišķīgi saprotam, ka mums nav jābūt pēdējā vietā. Tā kā izdarīsim visu, lai cienīgi noslēgtu sezonu. Un lūk, pēc tam atnāks laiks lieliem secinājumiem.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv