Trešdien, 25. septembrī, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo spēli. Latvijas Kausa pusfinālā Tamaza Pertijas komanda viesos tikās ar klubu “Auda”. Diemžēl, ļoti svarīgā spēle mums sanāca pilnīgi neveiksmīga – zaudējums ar rezultātu 0:3 (0:2). Tā noteikti nebija mūsu diena. Ļoti apbēdinoši, stipra vilšanās, bet ko padarīsi, tas ir futbols. Tagad mums jādomā tikai par kvalitatīvu finišu Latvijas čempionātā.

Patreiz pat grūti kaut ko saprātīgu teikt… Pārāk stiprs sarūgtinājums. Ļoti stiprs. Pēc spēles mūsu ģērbtuve “Skonto” stadionā, krāsota gaišos toņos, izskatījās drūmāka par melnu mākoni. Paps Falls, kura neveiklā kļūda noveda pie trešo vārtu zaudējuma, vispār raudāja, skatīties uz puisi bija vienkārši sāpīgi. Mūsu noskaņojums saprotams un acīmredzams. Var tikai bēdīgi atkārtot: stipra un vispārēja vilšanās.

Laikam, sarūgtināja pat ne gala rezultāts. Kaut gan sanāca, teiksim tieši, ļoti nesmuks. Vēl apbēdinošāk, ka mēs šodien parādījām tādas kvalitātes futbolu, no kāda mēs it kā jau pavisam atraduši. Absolūti ne mūsu līmenis, pavisam ne tāds, ko mēs rādījām pēdējās spēlēs. Diemžēl, šodien tas bija kaut kas no sezonas drausmīgās pirmās puses…

Kaut kā uzreiz neaizgāja un viss.

Mēs nopietni gatavojāmies, es redzēju, cik pūles un enerģijas gatavojoties ielika treneri un spēlētāji. Bija labs azarts; bija enerģija; bija milzīga vēlēšanās panākt uzvaru un izsisties finālā. Diemžēl, tas viss kaut kur izzuda pēkšņi pašā svarīgākajā momentā – pašā spēlē. Nu kur, jājautā, pusfinālā bija mūsu agresija, kura jebkurā kausa spēlē vienkārši vispār galvenā sastāvdaļa?!

Lūk tiešām, ka gadījās melnā diena. Mūs ar pirmajām minūtēm piespieda pie vārtiem, un mēs tā arī nesapratām, kā no šīm skrūvspīlēm izkļūt. Ātri ielaidām – 1:0. Pusstundu mēs atvirzījām spēli – atvirzījām, izveidojām labu momentu, kad Moustapha Diavs netrāpīja tālajā stūrī. Bet lauzt spēles gaitu pa īstam tā arī nesanāca. Bet pēc tam mēs kaut kā ļoti viegli ielaidām otros vārtus – 2:0.

Puslaiks sanāca atklāti izgāzts, un tas, protams, stipri pārsteidza. Ļoti negaidīti. Mēs noteikti gaidījām pavisam ko citu. Kaut vai to, kas izdevās otrā puslaika sākumā. Parādījās ātrums, temps, kustība. Eh, iesistu Roberts Meļķis 55. minūtē no soda, varbūt mēs arī aizdegtos. Sitiens bija skaists: apvedot “sieniņu”, un līdz brīnišķīgam vārtu guvumam pietrūka centimetru. Vēlāk Robčiks efektīgi vēl vienu sodu izpildīja, un arī ļoti tuvu mērķim. Prot, puisis, prot…

Bet šodien iesist nez kādēļ nebija lemts. Atceraties šiko momentu 67. minūtē?! Mēs jau degām pa lielam. Rupja kļūda, un sveiks, hat-trick – 3:0. Un te Danila Patijčuks atdeva Meļķim teicamu piespēli; nogalinošs sitiens – bum, pārliktnis. Nu ja jau nav, tad nav…

Neko vairs neatgriezīsi, sapņi par Kausa finālu, diemžēl, izkūpēja. Bet tādam zaudējumam akurāti jāparāda, vai mums patreiz ir raksturs vai nē?! Vai varam sakost zobus un savākties, varam parādīt savu patmīlību un gara spēku?!

Svētdien, 29. septembrī, turpat “Skonto” stadionā spēlē pret “Riga” FC mēs uzzināsim atbildes uz šiem svarīgajiem jautājumiem.

11.LV LATVIJAS KAUSS 2024. Pusfināls

FK Auda – FK Liepāja – 3:0 (2:0)

Liepāja: Petkovičs, Falls (Tīdenbergs, 71), Grīnbergs (Dodo, 46), Uskokovičs, Kangars, Babičs, Lausičs, Cheikh Diouf (Patijčuks, 46), Meļķis (Bagdasarjans, 71), Moustapha Diaw (Dudu, 46), Leidsman

Rezervisti: Kurakins, Simič, Purtičs, Ziemelis,

Vārti: 1:0 Taiwo (15), 2:0 Taiwo (41), 3:0 Taiwo (62).

Brīdinājumi: Meļķis (45), Moustapha Diaw (45+1), Lausičs (52).

Referee: Aleksandrs Golubevs.

Rīga. Trešdiena. 25.09. Stadions “Skonto”. Skatītāju skaits: 564.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv