FK “Liepāja” – BFC “Daugavpils”. Ļoti ātri tuvojas otrā sērija. Šajā reizē mēs dodamies ciemos. Sestdien, 16. augustā, (sākums 16:00) Andreasa Alma komanda Daugavpilī aizvadīs Latvijas Kausa ceturtdaļfinālu. Ļoti intriģējošs un grūts mačs. Par to noteikti nešaubās teicams puisis ar skaistu vārdu Oluwatimilehin Abiodun Ogunniyi.

Jā, šodien mēs tiekamies ar Timi! Tad tā sauksim šo cilvēku ar saulaino smaidu, jo vairāk, ka FK “Liepājā” visi viņu tā sauc. 

Mums brīnišķīgs iemesls sarunai. Iepriekšējā spēlē (kā reiz pret “Daugavpils”!) Timi iesita savus pirmos vārtus FK “Liepāja” sastāvā. Mēs sen to gaidījām, pats talantīgais pussargs sen to gaidīja. 

Ļoti patīkami par šo puisi, kurš ar savām asajām un skaistajām darbībām laukumā un nemainīgi teicamo noskaņojumu, katru reizi priecē mūsu līdzjutējus. 

Timi, vēlreiz apsveicu! Pirmie vārti jaunā komandā – tas vienmēr īpašs notikums.

Liels paldies! Jā, tās bija satriecošas emocijas. Ilgi gaidīju šo momentu, tādēļ jūtas gāja pāri malām. Ļoti priecājos, ka mani pirmie vārti palīdzēja “Liepājai” panākt svarīgu uzvaru. 

Cik skaisti tu tajā momentā smaidīji! Lūk ko nozīmē patiešām laimīgs moments.

Tā arī ir. Prieks bija ļoti stiprs. Man gribējās kaut kā pateikties visiem tiem brīnišķīgajiem cilvēkiem, kurus es satiku klubā un kuri katru dienu man palīdz. Nu un, protams, gribējās padalīties priekā ar mūsu līdzjutējiem, kuri ļoti silti mani šeit uzņēma. 

Starp citu, tavs smaids vispār visus uzreiz iekaro. Pozitīvs – tas ir tavs galvenais dzīves pavadonis?

Jā, vienmēr cenšos pret visu attiekties ar optimismu. Jo vairāk futbolā, no kura es vienmēr gūstu milzīgu baudu. Jebkurā situācijā jāprot ieraudzīt kaut ko labu. Ja tev galvā gaišas domas, tad arī tu citiem vari izdarīt ko labu. Bet pie tam, laukumā es esmu cīnītājs, tādēļ, ka laukumā cīnies par uzvaru, tur draugu nevar būt.

Atgriezīsimies pie tava vārtu guvuma. Tev jāpateicas Iļjinam par šiko piespēli.

O, jā, bez šaubām. Esmu ļoti pateicīgs Kirilam, tā bija lieliska piespēle. Tajā epizodē bumba bija pie Džiba kreisajā flangā, un es redzēju, kā Iļjins uzņem ātrumu un steidz sevi piedāvāt. Man galvā uzreiz nozibsnīja: viņš obligāti izdarīs piespēli uz tālo vārtu stabu. Sapratu, ka vajag aizbēgt no aizsarga, atrauties no viņa, un tad man būs iespēja. Viss sanāca vienkārši teicami!

Jā, piepildījās, Timi iesita! Un uzreiz aizskrēja pie mūsu rezervistu soliņa. Tu kādu speciāli tur meklēji?

Nē, tās visas ir emocijas. (Smaida). Es skrēju pie mūsu treneriem, pie puišiem, kuri bija uz soliņa. Gribējās visus apskaut, dalīties priekā. Atkārtojos, daudzi cilvēki ar pirmo dienu darīja visu, lai man izdotos. Un man tādā veidā ļoti gribējās viņiem pateikties.

Nav noslēpums, ka mēs daudz gaidam no tāda talantīga spēlētāja, kā tu. Pārdzīvoji, ka ilgi nevarēji iesist?

Godīgi sakot, pilnīgi neuztraucos. Brīnišķīgi zinu savas stiprās puses, zinu savas spēles īpašības, tādēļ nešaubījos, ka vārti obligāti būs. Svarīgi bija strādāt un gaidīt savu iespēju. Un vēl, protams, nepieciešama pacietība. Bet pārdzīvojumiem vispār nebija iemesla. Mana lieta – vienmēr būt gatavam, un kad treneris uzticēs spēlēt, man jābūt savā labākajā formā. Pie tam man komandas uzvaras daudz svarīgākas par jebkuriem individuālajiem rādītājiem. Un es saprotu trenera loģiku, kad viņš gandrīz nemaina sastāvu, ja komanda uzvar. Tas ir pareizi, tas ir saprotami. Komandas intereses man vienmēr pirmajā vietā. Sākumā svarīgi pierādīt, ka esi cienīgs spēlēt, bet pēc tam par vārtiem var domāt.

Atgriezīsimies nedaudz atpakaļ. Kas bija pats sarežģītākais jaunā kolektīvā? Saprast trenera idejas, pa īstam iepazīties ar komandas partneriem?

Adaptējos es ātri, nekādas problēmas neizjutu. Daudzus spēlētājus brīnišķīgi zināju, Latvijas čempionāts priekš manis nav jauns turnīrs. Jā, svarīgi bija tikt skaidrībā ar taktiskajiem uzdevumiem, un nedomāju, ka tas prasīja daudz laika. Bez tam, mani Liepājā labi uzņēma, visā palīdzēja. Un es esmu tāds cilvēks, ka nevaru pievilt cilvēkus, kuri pret mani tā attiecas. Ja man tic, tad man vienmēr jāatdod komandai visu enerģiju un spēku. 

Tu jau izpildīji vingera lomu, spēlēji pozīcijā zem uzbrucējiem. Kāda pozīcija tev tuvāka?

Es esmu uzbrūkošais pussargs, mana mīļākā pozīcija “desmitnieks”. Bet esmu gatavs spēlēt jebkurā pozīcijā, kura nepieciešama komandai. Piemēram, ja treneris nolēmis, ka man jāspēlē kā vingeram, tad nospēlēšu, bez jautājumiem. Jebkuram nopietnam profesionālim jāprot paņemt vairākas pozīcijas.

Kurš patreiz labākais “desmitnieks” Eiropas futbolā?

O, izvēle liela, ļoti daudz lielisku futbolistu. Piemēram, varu nosaukt Pedri vai Brunu Fernandešu. Brīnišķīgi spēlētāji.

Barcelona un MU mēs pasveicinājām, atgriezīsimies mājās. Ko tu domāji par “Liepāju” pirms tam, kad nolēmi pāriet uz mūsu komandu?

Protams, es labi zināju “Liepāju” un sapratu, ka komandai liels potenciāls. Zināju, ka tas ambiciozs kolektīvs, kurā sapulcināti ļoti kvalificēti spēlētāji un spēcīgs treneru štābs. Nešaubījos, ka izdarīju pareizu izvēli. Un tagad varu tikai apstiprināt, ka “Liepāja” ļoti spēcīga komanda, un esmu priecīgs šeit spēlēt. Ļoti ceru, ka turpmāk mēs arī bieži iepriecināsim mūsu līdzjutējus.

Esmu pārliecināts, esi dzirdējis daudzas runas no malas. Tā, finanšu jautājums – lūk, galvenais tavas pārejas iemesls. Paskaidro visiem, lai tādas runas beigtos – tas patiešām tā ir vai nē?

Protams, nē. Finanšu jautājums bija svarīgs, bet tas noteikti nestāvēja pirmajā vietā. Man beidzās kontrakts ar “Audu” un es vispār domāju, ka palikšu un parakstīšu jaunu vienošanos. Bet līdz tam dažādu iemeslu dēļ nenonācām. Varbūt, “Auda” nebija manī vairāk ieinteresēta, nezinu. Kad man izteica piedāvājumu “Liepāja”, es ar prieku piekritu. Un galvenais bija tas, ka FK “Liepāja” ambicioza komanda, kura stāda augstus uzdevumus. Bet es jūtu, ka ne visu vēl esmu Latvijas čempionātā izdarījis. Es sen šeit spēlēju un man gribas sasniegt kaut ko pa īstam nozīmīgu un nopietnu. Lūk, tas tiešām man bija prioritāri, bet ne nauda.

Tagad “Audu” var saukt par tavu galveno un principiālo pretinieku?

Nē, es tā neteikšu. Attiecos pret “Audu” ar cieņu. Bet priekš manis jebkurš pretinieks vienādi galvenais un principiālais. Jauna spēle vienmēr pati svarīgākā. Nav nozīmes, kas tavs pretinieks – galvenais, uzvarēt un izcīnīt trīs punktus. 

Interesants moments. “Audā” tu biji kapteinis, daudz spēlēji. “Liepājā” tu ne vienmēr sāki ar pirmajām minūtēm. Tas bija sarežģīti psiholoģiskā plānā?

Nē, es biju tam gatavs. Brīnišķīgi sapratu, ka, ja “Audas” kapteinis un daudz spēlēju, tas pavisam nenozīmē, ka “Liepājā” man garantēta vieta sastāvā. Protams, nē. Šeit sapulcināti lieliski spēlētāji, ļoti nopietna konkurence, un es to teicami sapratu. Tā ir ļoti laba motivācija – pastāvīgi pierādīt, ka tādā komandā esi cienīgs iziet laukumā. Jā, tas ir grūti, bet es vienmēr esmu noskaņots pozitīvi, es par to jau teicu. Vajag daudz strādāt, lai tev uzticētos. Iznākumā tas padara labāku un spēcīgāku visu mūsu komandu, tas ir pats svarīgākais.

Priecājies, ka tava tagadējā komanda apsteidz tavu bijušo komandu par septiņiem punktiem?

Jā, protams, tas ir labi. Mums ir mērķis, mēs uz to ejam. Ļoti patīkami atrasties trešajā vietā, bet es nedomāju, ka no šīs pozīcijas vajag skatīties atpakaļ. Otrādi, jāskatās uz priekšu. Jā, zinu, ka līdz otrajai vietai tālu. Bet vienalga vajag skatīties uz augšu. Katrā spēlē jāparāda maksimums un vienmēr jasitas par uzvaru. Jā, tas nepalīdzēs mums noķert to pašu RFS, bet tas obligāti palīdzēs nākamajā gadā. Tādēļ, ka 2026. gadā ļoti gribās cīnīties par čempionu titulu.

Kurš no “Liepājas” spēlētājiem tev patīk visvairāk?

O, labs jautājums. (Smaida). Bet mana atbilde nebūs oriģināla. Man visi mūsu spēlētāji patīk! Jā, laikam, visvairāk laika es pavadu ar Oloko, mēs abi esam nigērieši, tā kā tas ir loģiski. Bet es ar visiem puišiem vispār labi saprotos. Dodo, Isa, Kijvons, Samba, Mustafa, Petko, Ošs, ar Dāvi kopā mēs spēlējām vēl Jūrmalas “Spartakā”. Tā kā nosaukt varu visus, man tiešām visi mūsu spēlētāji patīk. 

Nešaubos, teicamais puisis Oloko – tavs pats lielākais fans komandā.

Jā, protams! (Smejas). Oloko lielisks cilvēks, ļoti labs uzbrucējs. Kad es pārnācu uz šejieni, viņš man ļoti stipri palīdzēja.

Jautrais puisis Traore treniņos arī pastāvīgi visus apspēlē viens pret vienu?

Protams, viņš pastāvīgi cenšas to darīt. Traore ļoti spēcīgs spēlētājs, tehnisks, viens pret vienu ar viņu ļoti grūti tikt galā. Pareizi dara, tādēļ ka, ja tu daudz pie kaut kā strādā treniņos, tad obligāti pēc tam tas izdosies spēlē.

Misters Ogunniji arī liels dribla cienītājs.

Tā ir svarīga manas spēles daļa. Bet es nenodarbojos ar driblu tikai dribla dēļ. Gribu atrisināt konkrētu epizodi, saasināt spēli, izveidot ko asu. Bez tam, tādas darbības paliek prātā līdzjutējiem, viņi apspriež efektīgās lietas pēc mača. Patīkami, ja izdodas viņus iepriecināt.

Var teikt, ka tu jau jūties Liepājā, kā mājās?

Bez šaubām. Jūtos šeit ļoti labi.

Tev patīk pilsēta?

Ļoti patīk. Pēc manām domām, skaista, brīnišķīga pilsēta. Te mierīgi, mājīgi, labvēlīgi. Katrā pilsētā ir savas unikālās īpašības, un Liepājā tās arī ir. Pirmām kārtām, jūra.

Esi biežs viesis jūrā?

Nē, brīva laika nav tik daudz. Bet kad ir iespēja, ar baudu dodos pastaigāties, atpūsties, atiet no futbola. Peldēt man arī patīk, bet, tiesa, es neesmu izcils peldētājs. (Smaida).

Kas tev tiešām svarīgs sasniedzams šajā sezonā?

Man svarīgi tikai komandas mērķi. Mums ļoti svarīgi ieņemt trešo vietu, izcīnīt vietu Eirokausos. Protams, gribas līdz galam cīnīties par Latvijas Kausu.

Kā reiz sestdien “Liepāju” gaida nopietns pārbaudījums. Cīņa par Latvijas Kausa pusfinālu. Ļoti svarīgs un sarežģīts mačs.

Jā, tur nav šaubu. BFC “Daugavpils” spēcīga, labi organizēta komanda. Mēs par to pārliecinājāmies tikko: mājās uzvarējām sarežģītā spēlē. Viesos arī neko vieglu gaidīt nedrīkst. Mums ļoti svarīgi būt maksimāli gataviem mentāli. “Liepājai” ļoti daudz spēcīgu īpašību, mums jābūt vienotai komandai, kā visās pēdējās spēlēs.

Viena no uzvaras receptēm acīmredzama. Gaidīsim otros Ogunniji vārtus pret Latgales klubu!

Paldies, es būtu ļoti priecīgs! Kad iesit, vienmēr izjūti lielu prieku. Bet, protams, pats galvenais – tā ir komandas uzvara. 

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv