Piektdien, 3. oktobrī, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” trīsdesmit otrās kārtas ietvaros Andreasa Alma komanda viesos tikās ar klubu “Riga” FC. Galvenais pretendents uz zelta medaļām pārliecinoši pierādīja savu spēku un pelnīti uzvarēja ar rezultātu 3:0 (1:0). Ļoti nepatīkami tā zaudēt, bet tagad mūsu galvenais uzdevums – pilnībā koncentrēties uz pēdējām garās sezonas spēlēm. Pēc pauzes mums jāatgriežas un jāparāda savs īstais līmenis! 

Zaudējums vienmēr atstāj nepatīkamas sajūtas. Ļoti gribējās nākamajam čempionam (piekritīsiet, nav iespējams iedomāties, ka “Riga” izlaistu savu pārsvaru) piedāvāt nopietnu kauju mūsu pēdējā savstarpējā spēlē šajā sezonā. Un kā savādāk, ja līdz šim mums pret “rīdziniekiem”, teiksim tieši, gandrīz nekas nebija sanācis. 

Šodien ļoti gribējās, lai viss tiešām izdotos savādāk. 

Bet… Diemžēl, arī šajā reizē mēs atkal palikām vīlušies. 

Mēs nopietni gatavojāmies. Interesanti pārsteidzām pretinieku ar taktisko plānu, pirmo reizi pie Andreasa Alma startā izlaidām uzreiz piecus aizsargus. Un tas nebija mēģinājums uzreiz jau “noparkot” autobusu. Tur bija ideja interesantam taktiskam risinājumam, kurš paredzēja kā reiz dažādību uzbrukumā.

Diemžēl, viena lieta gatavot spēles idejas. Pavisam cita – pārvērst tās realitātē laukumā. 

Protams, nedrīkst tādā spēlē ielaist jau 45. sekundē! Tas vienkārši neiet nekādos vārtos… Vispār, mūsu vārtos bumba kā reiz tik ātri “ielīda”. Piespēle no flanga, un iznākumā bumba ielēca tālajā stūrī – 1:0.

Kā izrādījās, vārti 45. (!) sekundē iznākumā noteica šā mača uzvarētāju. Bez šaubām, lūk, tieši tas īpaši liek vilties. 

Pats pārsteidzošākais, ka pēc tam (un ar katru minūti šis iespaids kļuva arvien stiprāks) “Liepāja” sāka spēlēt ļoti interesanti un pat skaisti. Mēs atguvāmies, nomierinājāmies, teicami kombinējām, ļoti labi kustējāmies. Mums pietrūka tikai agresijas uzbrukuma noslēgumā. Labās sitiena pozīcijās gudri izgāja Marins Lausičs, Danila Patijčuks, Vjačeslavs Isajevs, Džibrils Gejs. Vis tas notika pēc tam, kad “Liepāja” ļoti kvalitatīvi darbojās savu uzbrukumu sagatavošanā. Un tas ļoti iepriecināja. 

Mēs bijām tuvu tam, lai iesistu. Žēl, precizitāte ar mums šodien nedraudzējās.

Bet svarīgāks pat kas cits. Visu šo garo nogriezni (kā izrādījās, līdz 68. minūtei, līdz otrajiem vārtiem) “Liepāja” izskatījās komanda, kura ne ar ko “Riga” FC nepiekāpās. Kaut gan saprotams, ka arī pie 1:0 laukuma saimniekiem bija labi momenti, vairākas reizes Dani Petkovičs spīdēja ar reakciju. 

Bet kopumā tas bija skats, kad divas komandas bija viena otras cienīgas.

Pirmais puslaiks vārtus vairāk neatnesa, un tas solīja intrigu pēc pārtraukuma. 

Mēs sākām otrās 45 minūtes ļoti aktīvi.

Spiediens bija teicams, labi ieslēdzām presingu. Bija acīmredzams, ka favorīts nav savā šķīvī, ka tas izjūt problēmas. 59. minūtē mēs bijām tik tuvu tam, lai panāktu 1:1! Uh… Stūra sitiens, pie tālā vārtu staba Džibs atkal savā neatkārtojamā akrobātiskajā stilā. Sitiens, vārtsarga seivs, aizsarga veiksme – līderis atsitās ar milzīgām pūlēm.

Mēs pārliecinoši pierādījām, ka varam sagādāt pretiniekam nepatikšanas. Ja vēl arī vairāk agresijas uzbrukumā, vēl vairāk enerģijas un ātruma, tad kopējā bilde vispār sanāktu lieliska. 

Likās, mēs turpināsim tā līdz beigām, un tad viss ir iespējams. Bet…

Epizode, ass uzbrukums, mēs ielaižam vārtus. Sarūgtinājumam nebija iemesla, tādēļ, ka aizmugure bija acīmredzama. Tā arī ir, aizmugure. Bet tas bija svarīgs zvans! Koncentrāciju nedrīkst zaudēt pat uz sekundi, jo vairāk ar tādu pretinieku.

Bet mēs to, diemžēl, gandrīz turpat jau zaudējām… Bērnišķīga kļūda vienkāršā situācijā, un virtuozi realizēta iespēja. Petko vienmēr uzticams, bet viņš tomēr nav burvis, lai pastāvīgi glābtu bezcerīgās situācijās – 2:0.

Šis notikums dzēsa intrigu. Ko tādu nevar atspēlēt pret pretinieku, kurš piecus gadus sapņo par zeltu, un tagad atrodas soli no ilggadīgā sapņa. 

Vēl viens nepatīkams dūriens, diemžēl, par lielu pārsteigumu nekļuva. Pie talā vārtu staba mēs pie bumbas un pretinieka nepaspējām – 3:0.

Turpinājumā mums bija tikai viens patīkams notikums. Laukumā izgāja varenais Iļja Korotkovs. Mūsu Gladiators. Šis puisis ļoti ilgi gāja uz šīm savām dažām minūtēm. Var iedomāties, kā Iļja bija par tām priecīgs… Pagājušā gada augustā (!) aizsargs pēdējo reizi spēlēja virslīgā. Nebeidzamie 13 (!) mēneši – lūk tas, nomocošais un vīrišķīgais ceļš atpakaļ. Liels prieks par Iļju, gribas novēlēt viņam turpināt uzņemt īsto formu, atkal atgriezties nopietnā līmenī un, pats galvenais, iztikt bez traumām. Mēs ticam mūsu Gladiatoram, viņam obligāti viss izdosies!

Nu bet mūsu komandai iestājusies noslēdzošā garā pauze. Fināla pārtraukums izlašu spēlēm. Ļoti patīkami mūsu galvenajā komandā redzēt Daņu Patijčuku – ir pirmais (pelnīts!) izsaukums uz Latvijas izlasi. Novēlēsim visiem mūsu izlašu dalībniekiem veiksmi un panākumus.

Un pats svarīgākais – novēlēsim visai mūsu komandai nedaudz atpūsties, lai garās sezonas izšķirošajā nogrieznī atgrieztos ar jaunām emocijām, spēkiem un enerģiju. “Liepājai” vienkārši nepieciešams sezonu noslēgt tā, lai mūsu pilsētā atkal nonāktu medaļas.

Uzdevums gada garumā veiksmīgi jāatrisina. Nekas cits neatliek.

TONYBET VIRSLĪGA 2025. 32. kārta

Riga FC – FK Liepāja – 3:0 (1:0)

Riga: Zviedris, Jurkovskis, Ngoms, Černomordijs, Toņiševs, Ankrā, Grimaldo (Birka, 71), Sikeira (Kontrerass, 82), Galo (Varslavāns, 90), Mankendā (Diops, 46), Ramiriss (Regža, 71).

Rezervisti: Kazainis, Wassom, Pena, Muzinga.

Liepāja: Petkovičs, Silva, Babičs (Iļjins, 71), Girdvainis, Sorokins (Meļķis, 78), Laušičs (Korotkovs, 88), Ogunniji (Samba, 78), Isajevs, Korobenko, Gejs, Patijčuks (Oloko, 71).

Rezervisti: Ošs, Saveļjevs, Dodo, Leidsmans.

Vārti: 1:0 Galo (1), 2:0 Diops (68), 3:0 Regža (79).

Brīdinājums: Gejs (78).

Galvenais tiesniesis: Sergejs Vasjkovs.

Rīga. 3.10, Stadions “Skonto”. Skatītāju skaits: 1034.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Foto Riga FC