FK “Liepāja” Spānijas treniņnometne jau drīz sasniegs atzīmi “puse”. Cik strauji rit laiks, īpaši pirmssezonā! Lūk, tikpat ātri un efektīgi jaunajā komandā adaptējas Barts Strālmans. 

Aizsargs no Nīderlandes uzreiz atstāja teicamu iespaidu. Liela pieredze spēlējot dažādās valstīs uzreiz pasaka par līmeni un kvalitāti. 

Un vēl labsirdīgais, izglītotais un gudrais Barts izrādījās brīnišķīgs sarunu biedrs. Ar viņu bija interesanti no pirmā līdz pēdējam jautājumam. 

Draugi, iepazīstieties ar spēlētāju, kurš obligāti būs svarīga figūra FK “Liepāja” aizsardzībā. 

Bart, sāksim ar pašu sākumu. Piedāvājums no Latvijas kluba – tas tevi stipri pārsteidza?

Nē, tādēļ, ka futbolā nekad nezini, kas var notikt un no kurienes var parādīties interese. Tā kā es nebiju stipri pārsteigts. Cita lieta, ka par Latvijas futbolu man praktiski nebija nekāda priekšstata. 

Kā reiz gribēju zināt: ko tu vispār esi dzirdējis par Latvijas futbolu.

Esmu dzirdējis, bet maz. Kad spēlēju Čehijā, mans partneris komandā bija Raimonds Krollis. Teicams uzbrucējs. Nevaru teikt, ka mēs daudz runājām par Latvijas futbolu, bet kaut ko šad tad apspriedām. 

 Lūk, piemēram, zini, ka Latvijas un Nīderlandes izlases spēlēja savā starpā Eiropas čempionātā – 2004?

O, par to es, protams, zinu. Pat atceros, ka es skatījos spēli. Toreiz jūsu izlasei nebija nekādu cerību. 

Es skatījos spēli stadionā Bragā. Piekrītu tev, toreiz Robenu, Zēdorfu un citus mēs nevarējām apturēt. FK “Liepāja” vārtsargu treneris Andrejs Piedels toreiz bija uz Latvijas izlases rezervistu soliņa. 

Jā? Interesanti. Tas liecina par augstu līmeni.

Divas pēdējās sezonas tu spēlēji Somijā. Starp citu, tur pietiekami bieži brauc Latvijas klubi: vai Eirokausi, vai pārbaudes spēles.

Godīgi sakot, kaut kā nesmu pievērsis tam uzmanību. Bet, domāju, droši vien tie bija interesanti mači.

Vēl kādu no Latvijas spēlētājiem zini?

Nē, izņemot Krolli, nevienu nezināju. Bet lūk tagad, atbraucot uz Liepāju, zinu daudzus Latvijas spēlētājus. (Smaida). 

Piedāvājums no FK “Liepāja”. Tu uzreiz meklēji Google – iepazīties ar jauno komandu?

Jā, protams, tā arī viss bija! (Smejas). Domāju, tas absolūti normāli – uzzināt Google par kaut ko, kas tev nebija zināms. Uzreiz izlasīju par komandu daudz interesanta. 

Ziņkārīgi, tev bagāta leģionāra pieredze. Patīk spēlēt ārzemēs?

Tieši tā, man ļoti patīk iepazīt jaunas valstis, jaunas kultūras, jaunu futbolu. Domāju, nepieciešams pamest komforta zonu un atklāt kaut ko agrāk pilnīgi nezināmu. Tas palīdz attīstīties personībai. Bet futbolā tu iepazīsti jaunus stilus un darba metodes, iepazīszties ar jauniem treneriem, spēlē ar jauniem partneriem – viss tas ļoti tevi bagātina kā futbolistu. Kopumā, visa tā ir ļoti interesanta pieredze. 

Pastāsti mums par pirmajiem iespaidiem. Lūk, tu atbrauci uz Liepāju, ļoti auksts, sals. Tava pirmā vizīte bija uz stadionu?

O, līdz vizītei uz stadionu es tiešām vispirms iepazinos ar salu! Godīgi sakot, es biju šokā – agrāk ar tādu salu nebiju saskāries! (Smaida). Jā, Somijā, protams, ir auksti, bet pirmajās dienās Liepājā bija ļoti ļoti auksti. (Smejas). 

Kā uzņēma jaunajā kolektīvā?

Ļoti labi. Pie tam, komandā jau bija spēlētājs no Nīdrlandes, Kijvons, un viņš, bez šaubām, ļoti palīdzēja ātrāk ar visu aprast. Un arī visi pārējie klubā mani uzņēma ļoti silti, visā nāca pretī, uzreiz palīdzēja atrast atbildes uz jebkuru jautājumu. Vienmēr ļoti labi sākt savu ceļu jaunā komandā, kad tu zini, ka visi gatavi palīdzēt. Paldies, tas bija ļoti patīkami.

Andreass Alms – zviedru speciālists. Tu Zviedrijā nespēlēji, bet, varbūt, agrāk viņu zināji?

Nē, iepazinos ar mūsu galveno treneri jau tikai Liepājā.

Pēc būtības, tu sāki gatavošanos “Liepājas” sastāvā jau šeit, Spānijā. Kāds tev iespaids par komandu?

Jā, Liepājā es paspēju aizvadīt vien dažus treniņus un nospēlēju puslaiku pārbaudes spēlē. Bet lūk šeit, gatavošanās, var teikt, sākās man pa īstam. Man ļoti patīk tas, ko mēs visi kopā tagad veidojam. Bez šaubām, tas pirmām kārtām nāk no galvenā trenera un viņa palīgiem. Mums sapulcināti brīnišķīgi spēlētāji, kuri grib parādīt augsta līmeņa futbolu. Man tas ļoti patīk. Es redzu, ka visi mūsu komandā apvienoti kopējās spēles idejās, un tas tiešām padara “Liepāju” spēcīgu un bīstamu. 

Pēc vārdiem jau visus spēlētājus zini?

Domāju, 95% procentus es jau noteikti zinu. Bet reizēm ir sarežģīti, ja es iegaumēju vārdu, bet visi visapkārt sauc iesaukā. (Smaida). Tādēļ vēl gadās situācijas, kad nedaudz sajūk. Bet kopumā tā nav problēma, nešaubos, ka diena-divas, un visus puišus jau mierīgi saukšu iesaukās. (Smaida).

Un ko, piemēram, teiksi par taktiskajām shēmām. Neatklāsim noslēpumus. Bet kopumā, tev patīk modelis, kuru mēs domājam izmantot?

Protams, patīk. Vēl arī tādēļ, ka mūsu komandai ir vairāki varianti. “Liepāja” pavisam nav ieslēgta kaut kādā vienā shēmā. Mēs varam spēlēt dažādi, un, domāju, tas runā par to, ka ar “Liepāju” jaunajā sezonā būs grūti jebkuram pretiniekam. 

Tu zini, ka pagājušajā sezonā mūsu komanda ielaida ļoti daudz vārtus?

Jā, zinu. Galvenais treneris runāja par to vienā no teorētiskajām nodarbībām. Saprotams, ka neviens no mums negrib, lai kas tāds atkārtotos. 

Atcerējos par to tādēļ, ka acīmredzams, ka no jaunā aizsarga mūsu līdzjutēji gaidīs daudz. Gatavs, ka uzmanība tev būs pievērsta īpaša?

Es vienmēr esmu pieradis atdot laukumā maksimumu tā, kas manos spēkos. Tā bija agrāk visās manās komandās, tā būs arī “Liepājā”. Katrā spēlē jāizliek sevi par simts procentiem, un nav svarīgi, kāds spiediens ir visapkārt. Pat ja tā vispār nav, tev vienalga jāatdod komandai viss, ko vari, jādara viss priekš uzvaras. 

Starp citu, kā tu vispār kļuvi par aizsargu? Nīderlande – tas jau pirmām kārtām par skaistu uzbrukuma futbolu. Visi grib būt van Basteni vai Nīsterloji. 

Jā, tā ir. Es atceros, ka bērnībā mans tētis bija mans treneris, viņš redzēja mani kā numur 10 vai kā uzbrucēju. Bet es vienmēr ļoti stipri biju sarūgtināts tieši tad, kad mana komanda zaudēja vārtus. Vienmēr skrēju aizsardzībā, vienmēr gribējās palīdzēt aizsargiem. Nezinu, no kurienes tas vispār nāca. (Smaida). Bet iznākumā sanāca, ka kādā momentā tas bija manis paša lēmums, un es pārvērtos par aizsargu. 

Tu esi no tiem aizsargiem, kuri mīl iesist, vai galvenais tev drošība un stingrība aizsardzībā?

Godīgi sakot, man patīk gan tas, gan tas! Neielaist un iesist – kas var būt labāks par to?! Neapšaubāmi, pie standarta stāvokļiem es meklēju iespēju iesist, man gribas iesist, kā vispār jebkuram spēlētājam. Sanāca iesist Somijā, sanāca iesist arī citos klubos. Ceru, obligāti izdosies iesist arī FK “Liepāja” sastāvā. 

Kurš no holandiešu aizsargiem tev īpaši patīk?

O, ļoti grūti izdarīt izvēli – tā ļoti liela. Bet ja vajag tomēr kādu nosaukt, tad tas būs Matteiss de Lights. Vēl arī tādēļ, ka mana komanda spēlēja pret viņa komandu, tā kā sanāca ar viņu satikties laukumā. Pēc manām domām, ja tā var teikt, tas ir pa īstam sagatavots centra aizsarga variants, kuram jau ir milzīga spēles pieredze pašā augstākajā līmenī, pie tam, viņš vēl ļoti jauns spēlētājs. Man ļoti patīk viņa spēle. 

Kādas īpašības vajadzīgas, lai būtu tuvu ideālam centra aizsargam?

Aukstasinība jebkurā situācijā, īpaši, kad esi ar bumbu. Ātrums, līdera īpašības, spēks. Kopumā, tev jābūt galēji sagatavotam aizsarga variantam. Priekš manis tas kā reiz de Lights. Viņš atbilst visām nepieciešamajām prasībām. 

Tad apspriedīsim “Liepājas” uzvaru šeit, Spānijā. Pret AIK mēs ļoti nopietni un kvalitatīvi nospēlējām aizsardzībā, piekrīti?

Piekrītu. Mēs ar pirmajām minūtēm sākām ļoti labi, uzreiz iesaistījāmies cīņā par katru bumbu. Mēs ļoti labi darbojāmies kā komanda kopumā, kopā gudri izmantojām presingu, uzturējām vajadzīgo ritmu. Tā kā jā, mačā bija daudz pozitīvu lietu. 

Mačs pret slaveno Zviedrijas klubu – tev tas bija prinmcipiāli vai vienkārši parasta pārbaudes spēle?

Protams, otrs variants. Rit pirmssezona, ir liela sastāva rotācija, daudz izmaiņu un t. t. Cita lieta, ka vienmēr patīkami, kad lietas, kuras atņem daudz spēka treniņos, pēc tam labi sanāk spēlē. Patreiz tas ir kā reiz tas, kas mums vajadzīgs.

Kuri vārti no trim patika visvairāk?

Godīgi sakot, man visi trīs patika. Jebkuri tavas komandas vārti ir brīnišķīgi!

Uzvara ļoti svarīga psiholoģiskā plānā.

Bez šaubām. Vienmēr, kad tu izej laukumā, gribas uzvarēt. Kad tas izdodās, tad tas ir iemesls būt apmierinātam. Bet nedrīkst apstāties un aizmirst, ka mēs patreiz tikai gatavojamies sezonai.

Kā tu komentētu treniņnometni kopumā? Patīk, kā strādā komanda? Patīk gatavošanās apstākļi?

Jā, protams. Apstākļi vienkārši brīnumaini. Laiks labs, šeit tomēr nedaudz siltāk, kā Liepājā. Nav iemesla atslēgties, pilnībā izveidots režīms – treniņi, ēdiens, miegs. Mēs esam pilnībā fokusēti uz treniņiem, uz gatavošanos, uz nopietnu darbu. Visas 14 dienas mēs pavadīsim tieši tā, un tas ir tas, kas mums vajadzīgs.

Droši vien, Spānijā treniņnometnēs esi bijis bieži.

Kā reiz nē! Agrāk biju Spānijā treniņnometnē tikai vienu reizi. Un vēl biju reizi treniņnometnē Turcijā. Ši man pagaidām trešā tāda treniņnometne karjerā.

Tad tagad sarunas finišā noskaidrosim pašu galveno. Kas tev pats svarīgākais jaunajā sezonā?

Pirmām kārtām, man gribas, lai “Liepāja” uzvarētu pēc iespējas vairāk mačos. Gribas, lai mūsu komanda iespētu vairāk, kā pagājušajā sezonā. Manis tad nebija, man grūti spriest, bet jebkurai komandai pilnīgi dabīga vēlēšanās uzlabot rezultātus. Vienmēr gribas tabulā būt pēc iespējas augstāk. 

Ambīciju tev daudz?

Protams! Kuram tās futbolā nav?! Jebkurš spēlētājs grib izspiest no savas karjeras maksimumu.

Apkoposim iznākumu. “Liepāja” – spēcīga komanda, kura spējīga risināt lielus uzdevumus?

Nešaubos. Protams, visu parādīs sezona. Grūti tagad teikt, kā tā veidosies. Bet esmu pārliecināts, ka uz pirmo kārtu “Liepāja” sagatavosies optimālā veidā. Un katrā spēlē mēs sitīsimies par trīs punktiem.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv