Vingrinājums uzbrukuma grupai. Treneris Jānis Goba, kā vienmēr pilnībā enerģisks, centra aizsarga lomā paskaidro uzdevumu. Epizode turpinās, trenera izraudzītais pretinieks Kijvons Leidsmans eleganti aiziet no sedzēja un pārliecinoši iesit. “Well done, Kyvon!” – aplaudē Jānis Goba. Pēc treniņa mēs parunājām ar Kijvonu par mūsu Spānijas laiku, un ne tikai. 

Jau rīt, 7. februārī, “Liepāja” aizvadīs otru pārbaudes spēli. Mūs gaida ļoti nopietns pretinieks – “Kryvbas”, komanda pieredzējusi un spēcīga. Ļoti interesants sparings, labuma un iemeslu apspriešanai noteikti būs daudz. 

Pagaidām “Liepāja” turpina treniņu, un katra nodarbība Andreasam Almam maksimāli intensīva un pārdomāta. Rit, teiksim tā, ļoti svarīga taktiskā iedziļināšanās. Pa gabaliņiem veidojas sadarbība visās līnijās. Pēc būtības, juvelieru darbības kā aizsardzībā, tā arī uzbrukumā. 

Protams, tiem, kuri iesit, tiem jautrāk. Iesist – tas jebkurā situācijā uz smaidu un emocijām. Ja tu neesi vārtsargs, protams. Alvis Sorokins, teicams un strādīgs puisis, kad uzbrūkošie puiši sita tiešā tēmējumā ar baudu un bieži, pavisam neizskatījās kā pats laimīgākais cilvēks La Nucia pilsētiņā. 

Alvis, starp citu, pietiekami ilgi šajā vingrinājumā neielaida, bet pēc tam, protams, bumbas saripoja. “Nepārdzīvo, Alvi, šis vingrinājums – “pašnāvība” vārtsargiem, jāpaciešās!” Treneris Andrejs Piedels vienmēr zina, kad atbalstoši vārdi īpaši vajadzīgi. 

Toties tie, kuri atstrādā katru elementu aizsardzībā, smaidīt pilnībā nav kad. Koncentrācija. Te katram sīkumam ir milzīga nozīme. Te nedaudz metru nepareizas kustības vai pozīcijas pazaudēšana pat uz nedaudz mirkļiem var beigties ar zaudētiem vārtiem. Andreass Alms un viņa palīgi katru tādu situāciju modelē kā zem mikroskopa, kā zinātnieki laboratorijā. 

Lai neielaistu pavasarī un arī turpmāk, ziemā jāizlej daudz spaiņu sviedru. 

Un jebkurā citā vingrinājumā tāpat. Piemēram, “akvārijā”. Te atkal bija daudz asu situāciju. Lūk, Isa skaisti atrada Oloko: uzbrucējs sita spēcīgi un precīzi. Lūk, ļoti aktīvais Chovanie Amatkarijo gudri nomainīja flangus, un Amadu Traore pārliecinoši raidīja bumbu apakšējā stūrūi. Bet lūk, Bruno Melnis no asa stūra raidīja bumbu zem pārliktņa. Viss uz ātrumu, viss zem spiediena. Darba rutīna, bez kuras nekur. 

Treniņš noslēdzies. Kāds nolēmis patrenēt soda sitienus, uzaicinājis “sieniņā” manekenus. Tie, starp citu, vīrišķīgi puiši: vienam šodien tā “paveicās”, ka pēc viena varena šāviena tas pārvērtās Maina Rīda slavenās grāmatas nosaukumā. Kaut arī ne jātnieks, bet līdzīgi…

Bet otrā laukuma pusē daudz pieredzējušais Sauļus Cekanavičs ļoti detalizēti paskaidroja varenajam Rodolphe Ekou, kā tieši ar galvu noslēgt centrējumus no flanga. Un lūk, balsta pussargs ļoti skaisti raidīja bumbu devītniekā! “Drogba! Drogba!” Tas labsirdīgais gigants Ekou spīdēja ar brīnumainu smaidu un palielīja pats sevi, malacis.

Tā, soli pa solim, komanda iet uz priekšu. Bez šaubām, progresē. Jā, līdz kopējam līmenim, līdzvērtīgam slavenā Didjē līmenim, protams, pagaidām tālu. Bet censties jau vajag. 

Dienu aiz dienas.

– Kijvons, tagad mūs gaida jauna spēle, pret spēcīgo klubu “Kryvbas”. Kas būs svarīgi?

– Vajag turpināt darīt tādas pat lietas, kā spēlē pret AIK. Mums jābūt agresīviem. Grbas, lai mūsu poresings atkal strādātu produktīvi. Un, protams, maksimāli atbildīgi jānospēlē aizsardzībā. Es pat teiktu, lai mēs nospēlētu aizsardzībā, kā neprātīgie vai labā nozīmē trakie. Gribas, lai mājās būtu “0”, mums jāpalīdz vārtsargiem un jāsitas vienam par otru katrā epizodē. 

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv