Kijvons Leidsmans un mūsu saruna. Uzbrucējs, kuram FK “Liepāja” kļuvusi kā dzimtās mājas, spriež par gatavošanos. Daudz svarīgu lietu.

Kijvon, skaties, pietiekami jautra lieta. Absolūti negaidīti tu jau esi pārvērties par vienu no FK “Liepāja” veterāniem. Komanda kļuvusu tev dzimtā? 

Jā, jums taisnība. Es Liepājā esmu jau pus otru gadu, pa šo laiku komanda man kļuvusi ļoti tuva. Protams, situācija visapkārt ātri mainās, kāds aiziet vai atnāk – parasts futbola process. Bet es joprojām šeit un redzu, ka FK “Liepāja” – tas ļoti organizēts klubs, kurā teicama atmosfēra un augstas ambīcijas. Daudzējādā ziņā es arī tādēļ pagarināju vienošanos.  

Starp citu, patīkams fakts. Tagad atkal vari bieži runāt skaistajā dzimtajā valodā. Strālmans un Amatkarijo – brīnišķīgi puiši un spēcīgi futbolisti. 

Bez šaubām. Piekrītu, vienmēr ļoti patīkami sarunāties dzimtajā valodā. Bartu es pazīstu sen, vēl no laika “De Graafschap” klubā. Chovanie arī teicams puisis, esmu ļoti priecīgs, ka viņi tagad “Liepājā”.

Domāju, patreiz tieši uzbrukumā konkurence mums pati augstākā kopš tā laika, kā tu atrodies komandā.  

Tā arī ir. Tikai tīru uzbrucēju mums tagad trīs – Oloko, Pūlis un es. Treneriem ir daudz džādu variantu, un tas ir ļoti labi. Izdarīt izvēli nav tik viegli. Konkurence dara mūs labākus. Tā piespiež visu laiku strādāt uz maksimumu, bet tas izved uz citu līmeni.

Tev bagātīga pieredze. Tā palīdz saprast, ka komanda tiešām kļūst labāka?

Mēs daudz strādājam katru dienu. Protams, tas dara mūs labākus un spēcīgākus. Risinām daudz taktisku uzdevumu, veltām daudz laika spēlei aizsardzībā un uzbrukumā. Tas viss palīdz progresēt visos jautājumos. 

Kā vērtē savu gatavību?

Par optimālu es to patreiz nenosaukšu. Vēl neesmu spēlējis visas 90 minūtes, tā kā, domāju, gatavs kaut kur uz 75 procentiem, ne vairāk. Nešaubos, ka ar katru dienu tikai pielikšu. 

Kas patreiz pats sarežģītākais?

Pietrūkst poastāvīgas saites ar ģimeni. Protams, mēs zvanam viens otram katru dienu. Bet zvanīt un redzēt katru dienu – tā ir liela starpība. Viss pārējais vispār nav problēma. Es mīlu futbolu un brīnišķīgi saprotu gatavošanās svarīgumu, katras dienas treniņu nepieciešamību un vispār visu smago darbu starpsezonā.

Esmu pārliecināts, tavi tuvinieki bija ļoti priecīgi par “Liepājas” uzvaru mačā pret AIK. Patika mūsu darbības uzbrukumā?

Jā, patika. Bet man jāatzīmē, ka man vēl vairāk patika komandas darbības aizsardzībā. Mums bija kvalitatīvs augsts presings, mēs teicami atņēmām bumbu, ļoti gudri kustējāmies. 

Pilnībā piekrītu, un tomēr tad par uzbrukumu. Var teikt, ka tu jau labi saproti partnerus? Tomēr daudz jaunu seju.

Neredzu nekādu nopietnu problēmu. Jā, ir jauni puiši, bet vairākumu jau es brīnišķīgi zinu. Pati, Timi, tas pats Džibs – visi viņi komandā, mēs brīnišķīgi saprotam, ko vienam no otra gaidīt. Vai, piemēram, Dodo – ar pirmajām dienām mums teicama savstarpēja saprašanās.

Dodo – tas vispār unikums. Skaties, kā viņš strādā un vispār attiecas pret visu procesu, un uzreiz saprotams, kādēļ vecums pār viņu nav valdnieks.

Pilnībā pareizi. Paskatieties, piemēram, kā viņš kustās laukumā?! Tas jau jauns spēlētājs! Bez jautājumiem, Dodo – lielisks piemērs visiem. 

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv