Pirmdien, 19. februārī, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo pārbaudes spēli. Tamaza Pertijas komanda tikās ar klubu FC “Sogdiana”. Spēle noslēdzās ar minimālu pretinieka uzvaru ar rezultātu 2:1 (2:1). Vienīgos vārtus mūsu komandas labā iesita pussargs Yasuhiro Hanada. Šī spēle FK “Liepāja” kļuva par pēdējo Turcijas treniņnometnē.

Protams, noslēgt spēļu programmu ļoti gribējās uzvarot. Bet nesanāca. Daudzējādā ziņā tādēļ, ka, kā jau visās iepriekšējās spēlēs, galvenais uzdevums bija cits. Rezultāts būs pirmajā vietā pavisam citās spēlēs. Tagad atkal bija svarīgi pārbaudīt jaunas spēles saites, paskatīties kaut ko jaunu, vēl līdz galam nepārbaudītu. Labā laukumā (šim laikam Turcijā tas, starp citu, retums) tādas iespējas jo vairāk nedrīkst palaist vējā.

Nezināmā “Sogdiana” izrādījās pilnībā interesanta un simpātiska komanda. Tā spēlēja futbolu, atšķirībā no vakardienas pretinieka. Pavisam ne nejauši “Sogdiana” tikai pēdējās minūtēs izlaida uzvaru (2:2) nesenajā spēlē ar Latvijas čempioniem.

Bet rezultātu mūsu komandai vajadzēja atklāt jau 51. sekundē! Pape Doudou un Armans Muradjans bija labi saspēlē, bet milzis Ediae Precious klasiski noslēdza tuvo vārtu stabu. Kaut kādā maz saprotamā veidā vārtsargs komandu glāba. Žēl! Tas būtu skaisti: varenā uzbrucēja vārti, kurš tikko atgriezies lielajā futbolā pēc drausmīgas traumas gadu atpakaļ.

Spēle ritēja līdzīgi, bet, diemžēl, mēs atkal ātri pazaudējām koncentrāciju aizsardzībā. 13. minūtē stūra sitiens, neveiksmīga piespēle, bet aizsargi izrādījās tam negatavi: bumba nesaprotami kā ielēca vārtos, kaut gan kāju tai apkārt bija “tūkstotis” – 0:1. Tā pazaudēt uzmanību nepieļaujami, protams.

Vārti kaut kādi kļūmīgi, bet mēs atbildējām ļoti ātri. Tāpat kā vakar, atkal ļoti aktīvs kreisajā flangā bija Jānis Grīnbergs, viņš radīja spriedzi. Centrējums uz centru, bumbu savākt negaidīti bija gatavs Bacary Sane, atdodot brīnišķīgu piespēli Hanadam. Pussargs parādīja skaistu solo numuru: izturēja pauzi un ļoti tehniski apmuļķoja vārtsargu – 1:1! Skaisti.

Vārti piedeva mums enerģiju, kalpoja par labu impulsu. Un lūk, soda laukumā jau atklāti nogāza gigantu Preciosu, bet mēs jau šeit nepievēršam uzmanību acīmredzamām pendelēm, kuras tiesneši nenozīmē. Mums ir daudz svarīgākas rūpes. Piemēram, saprast, kā strādā augstais presings, pie tam spēlētājiem, kuri kopā agrāk gandrīz kopā nav spēlējuši? Strādāja, jāsaka, pavisam ne slIkti. Vairākas reizes apstādinājām ļoti klasiski, bet asa nobeiguma šīm epizodēm atkal pietrūka.

Rādījās, mūsu komandas pārsvars kļūst jūtams, kā atkal gadījās pozicionāls kritiens aizsardzībā. Kaut kā pēkšņi atkal uz līdzenas vietas. Mūsu aizsardzību pārdūra ar trīs piespēlēm un viegli raidīja bumbu apakšējā tālajā stūrī – 1:2. Kāds šaubās, ka Tamazs Pertija tādas vaļības aizsardzībā atstās bez uzmanības?!

Pēc pārtraukuma atkal notika daudz maiņu, un spēle kaut kā uzreiz aizgāja zem mūsu kontroles. Mēs ātri iesitām. Eduards Tīdenbergs asi izpildīja soda sitienu, Rassoul Ba pāradresēja bumbu vārtos. Labi “standarta” vārti. Bet tie negadījās: kaut kur pēkšņi atradās aizmugure, kaut gan kur to tur atrada…

Mēs daudz kontrolējām bumbu, ne slikti kustējāmies un gandrīz visu laiku piespiedām pieredzējušos puišus no “Sogdiana” aizsargāties. 59. minūtē viņi spiedienu neizturēja, kļūdījās. Bumbu tūlīt nogādāja soda laukumā, kur neviens netraucēja Ba nosvinēt “turku” vārtus. Sitiens no tuva attāluma, bum, kādēļ ar tādu spēku, Rassoul?! Bumba lidoja ne tīklā, bet debesīs. Žēl.

Otrais sastāva variants daudz uzticamāk darbojās aizsardzībā, Vladislavam Kurakinam tikai reizi nācās nopietni iesaistīties spēlē. “Standarts” bija nepatīkams, kā tur Kura noturēja bumbu uz vārtu līnijas, saprast sarežģīti. Bet tika galā, malacis.

Vārtsarga seivs – skaļš signāls pretinieka vārtu šturmēšanai! Organizēja, lai, protams, arī ne šturmēšana, bet spiediens bija labs. 87. minūtē Danila Patijčuks, tāpat kā vakar, nospēlējot ļoti aktīvi un mērķtiecīgi, gandrīz trāpīja apakšējā stūrī. 89. minūtē Tīdenbergs veica savu parasto piespēli no stūra sitiena, bumbu atrada Cheiks Mbaye Dioufs – sitiens ar galvu mērķī. Uh, atkal vārtsargs. Tā mačs beidzās.

Vārtu guvumi, teiksim tieši, mums treniņnometnē nāca smagi. Tiesa, visi iznākumā sanāca skaisti un dažādi. Tas, protams, iepriecina. Nu bet vairāk to būs jau oficiālajā sezonā. Nevajag šaubīties!

Un tā, spēļu programma Turcijas treniņnometnē noslēgta. Protams, zaudējums nevienam no mums priecīgas emocijas neradīja, bet tad vīrišķīgi aizmirsīsim par rezultātiem. Nav nekādu šaubu, ka mūsu treneru štābs, pat ja mēs būtu uzvarējuši visas pārbaudes spēles, par rezultātiem uzreiz aizmirstu. Tādēļ, ka visas šīs spēles – tā ir jūra svarīgas un ļoti vērtīgas informācijas, kuru nevar pārvērtēt.

Kā treneriem nepazaudēt galvas, analizējot un apspriežot šo informācijas jūru?! Jāsaka, tāda vispār ir smagā treneru nasta. Domāt un izdarīt secinājumus.

Viena diena treniņnometnē FK “Liepāja” vēl palikusi. Turpinam.

Sastāvs pirmajā puslaikā: Kurakins, Grīnbergs, Rozgoniuc (Uldriķis, 26), Sane, Chernozub, Hanada, Muradjans, Khorkheli, Ardazishvili, Precious, Doudou

Uz maiņu otrajā puslaikā izgāja: Cheikh Diouf, Cheikh Faye, Tīdenbergs, Patsatsia, Patijčuks, Zjuzins, Moustapha Diaw, Kairmani, Ba, Bagdasarjans.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv