Mēs ilgi mocījāmies uzbrukumā, bet pēdējās spēlēs treneru štābs atrada pareizos variantus. Atgriezies ātrums, agresija, kustība, mēs uzbrūkam daudzveidīgi, interesanti un ar lieliem spēkiem. Iesitam daudz vairāk, kā startā! Spīdošais, kā zibens, Mustafa Diavs ir viens no tiem, kurš noteikti piedevis uguni mūsu uzbrukumam. Atceramies ar viņu neizšķirtu ar galvaspilsētas gigantu.

– Neizšķirts spēlē ar “Riga” FC. Mums šis rezultāts patreiz pilnībā līdzinās uzvarai, tiesa?

– Protams. Mēs spēlējām ar ļoti spēcīgu pretinieku, kurš katru gadu ir galvenais pretendents uz čempionu titulu. Acīmredzami, ka pat neizšķirtu pret “Riga” FC panākt nav viegli, jo vairāk, ka mēs spēles gaitā bijām zaudētājos. Bet šajā situācijā bija svarīgi pierādīt sev un visiem pārējiem, ka FK “Liepāja” var gūt punktus spēlē ar vienu no čempionāta līderiem.

Mēs labi atceramies neveiksmīgo spēli ar “rīdziniekiem” pirmajā riņķī, un tagad ļoti gribējās reabilitēties.

– Jā, arī tā bija laba motivācija. Gribējās pierādīt, ka FK “Liepāja” – tā nav tāda komanda, kura mierīgi aizmirst par lielu zaudējumu. Neatceros, cik tur tad bija, 0:3 vai 0:4, bet šodien mēs noteikti nedomājām atkārtot kaut ko līdzīgu. Darījām visu, ko varējām, un, domāju, neizšķirtu noteikti nopelnījām. Uzbrukumā spēlējām drosmīgi un uzbāzīgi, un tas palīdzēja iesist. Domāju, pilnībā varējām izraut trīs punktus, un tas arī būtu bijis taisnīgi.

Pirms katras spēlēs mēs uztraucamies un domājam par vienu ļoti svarīgu lietu – iesitīsim šodien, vai nē?! Kādēļ vārti nāk tik smagi?

– Ja maz iesitam, tātad, kaut kur nenostrādā visa komanda. Visi redz, ka mēs ļoti cenšamies, vienmēr gribam iesist, bet, diemžēl, bieži vien nesanāk. Bet pēdējās spēlēs, domāju, mūsu spēle uzbrukumā kļuvusi asāka, kvalitatīvāka un bīstamāka. Mēs šajā plānā esam pielikuši, tas visiem redzams. Treneri pastāvīgi saka, kā pareizi vajag uzbrukt, ko tieši vajag darīt, un mēs labojamies. Domāju, kļuvis vairāk kustības, enerģijas, mēs veidojam vārtu momentus. Kas attiecas uz spēli ar “Riga” FC, tad tādai komandai vispār grūti iesist: tai spēcīgi aizsargi, labas komandas darbības aizsardzībā. Un tomēr, mēs tikām galā, izlīdzinājām rezultātu, un tas ir visas komandas nopelns.

– “Riga” FC vārtiem tu draudēji daudz un aktīvi, bet neiesiti. Toties iepriekšējā kārtā iesiti citam Rīgas gigantam. Tie bija lieliski vārti, Musta, apsveicu!

– Paldies! Jā, izdevās iesist RFS. Paldies partneriem, bez viņu palīdzības iesist nereāli. Tur cita varianta uzsist pa vārtiem nebija, un esmu priecīgs, ka izdevās trāpīt un, domāju, stipri pārsteigt RFS vārtsargu un aizsargus.

Sezona tev veidojas kaut kā saraustīti, smagi, bet spēlēs ar Rīgas komandām Mustafa atkal visiem atgādināja, ka viņš ir teicams uzbrucējs.

– Paldies. Vienmēr cenšos laukumā darīt visu, kas manos spēkos. Ilgi nesanāca, bet, diemžēl, startā vispār stipri mētāja visu mūsu komandu. Patreiz mēs soli pa solim sākam spēlēt tā, kā FK “Liepāja” tiešām var un vajag. Visi puiši pieliek, un es ceru, ka pats arī tuvojos optimālajai formai.

– Bez šaubām, paredzami nācās ļoti daudz pastrādāt aizsardzībā. Kur īpaši “Riga” FC stiprās puses, kā tev liekas?

– Visi spēlētāji augsta līmeņa, viņi teicami darbojas ar bumbu, tehniski un ātri. Jābūt vienmēr ļoti uzmanīgiem, lai pareizi noteiktu viņu spēlētāju pārvietošanos. Ja kādu pazaudēsi, tad “Riga” FC uzreiz radīs draudus.

Mūsu komanda ļoti labi ar visu tika galā aizsardzībā, bet, protams, iespējas viesiem bija un lieliskas iespējas. Lazarevs šodien bija liels lauva, kuram iesist nav iespējams!

– Tiesa. Visi puiši nospēlēja ļoti labi, bet tieši Laza noteikti šīs spēles MVP. Viņš veica tik daudz seivu! Vienkārši neticami, kādas bumbas mūsu vārtsargs izvilka – viņš pastāvīgi apturēja pretinieka uzbrukumus.

– Starp laukuma spēlētājiem tāds lauva šoreiz bija Čeiks Diufs.

– Teicams mačs, piekrītu! Čeiks ļoti spēcīgs puisis, viņš prot spēlēt agresīvi un nesaudzīgi. Šodien viņš, pēc manām domām, uzvarēja visas divcīņas un bija ļoti aktīvs. Jums vajadzēja no viņa ņemt interviju, viņš vairāk pelnījis, kā es. (Smejas).

– Patīkami redzēt tavu neatkārtojamo saulaino smaidu! Piekrītu, es saucu Čeiku, bet viņš ārpus laukuma pieticīgs un kautrīgs, ieteica labāk ar tevi parunāt. Čeikam tas noteikti bija labākais sezonas mačs, vai tev arī?

– Grūti teikt. Varbūt. Bija enerģija, kaisle, gribēju dot komandai labumu. Kaut kas sanāca, ar kaut ko es esmu ne visai apmierināts. Tagad jau par to nedomāju. Gribu parādīt savu labāko futbolu jau nākamajā mačā pret “Auda”.

Lai izdodās. Ceru, starp citu, ka komandu 19. maijā Rīgā atbalstīs mūsu līdzjutēji. Šodien viņu palīdzība ļoti palīdzēja panākt neizšķirtu ar draudīgo favorītu.

– Jā, viņi malači, paldies visiem, kuri atnāca uz stadionu un atbalstīja mūs. Bija dzirdami, un tas bija teicams stimuls spēlēt uz maksimumu. Protams, mēs pagaidām ļoti zemu tabulā, un ar to ļoti sarūgtinam mūsu līdzjutējus. Bet ļoti gribam izlabot situāciju, un kad dzirdi, ka tribīnēs tevi atbalsta, tad šī vēlēšanās kļūst daudz stiprāka.

Foto Z. Zālmanis.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv