Pavisam drīz mūs gaida derbijs. FK “Liepāja” galvenajam trenerim un viņa palīgiem vajag stipri padomāt par to, kā sagatavot komandu šai ļoti svarīgajai spēlei. 29. maijā mums ļoti vajag reabilitēties. Bet piektdienas neveiksmīgajam mačam Tamazs Pertija deva sekojošu vērtējumu.

FK “Liepāja” galvenā trenera Tamaza Pertijas komentārs pēc mača:

– Atzīšos, spēles laikā domāju ne par to, kā uzkurināt spēlētājus, bet par to, kā viņiem palīdzēt?! Ielaidām pirmos vārtus, un es domāju: “Kā pārkārtot spēli, ko izlaist laukumā, ko nomainīt?” Un noķēru sevi pie domas, ka palīdzēt viņiem nav ar ko.

Jā, mēs brīnišķīgi zinājām, ka “Valmiera” laba komanda, tai daudz teicamu futbolistu. Plānojām uz to atreaģēt ar kvalitatīvām komandas darbībām. Bet te jau 8. minūtē ielaižam tādus vārtus… Lazarevs, protams, kļūdījās. Tāda pieredzējuša vārtsarga kļūda – tas man bija šoks. Nu bet kad mums noraidīja Mustafa kungu, tur vairāk nebija ko teikt… Atkal tas jau domāšanas jautājums. Tu ātri saņem divas dzeltenās kartītes, atstāj komandu uz stundu mazākumā – nu tas…

Mums šo zaudējumu, tā sakot, jānorij. Jāizdara secinājumi par katru spēlētāju. Tik bezspēcīgi zaudēt cīņu… Kaut gan it kā spēlētāji centās, bet tas bija acīmredzami nepietiekami pret tādu pretinieku, kā “Valmiera”.

Labas spēles pret “Riga” FC un “Auda”. Un te tāda izgāšanās. Kādēļ?

– Tas ir stabilitātes jautājums. Mēs tādēļ gandrīz nemainījām sastāvu, ka šie spēlētāji labi nospēlēja iepriekšējās spēlēs, viņi gatavi fiziski, viņi pelnījuši spēlēt. Bet šodien… Nezinu, varbūt saules dūrienu dabūja iesildoties? Man bija sajūta, ka viņi visi atrodas šoka stāvoklī. Domāju, viens no galvenajiem iemesliem tam – katastrofiskā mūsu vārtsarga spēle. Laikam, tā nav korekti teikt par vienu spēlētāju, bet tomēr. Tagad būšu nesaudzīgs: šis zaudējums – vārtsarga “nopelns” minimums par piecdesmit procentiem. Tādam pieredzējušam vārtsargam tādas bumbas jāizvelk.

Divas maiņas jau pirmajā puslaikā. Viena traumas dēļ, otra…

– Patijčuks netrāpīja spēlē, darīja ne to, kas no viņa tika prasīts. Viņa vienkārši nebija laukumā, diemžēl. No tā problēmas centra zonā. Mēs nepaspējām sekot ātrajiem pretiniekiem. Viņi ātri; mēs lēni. Man gribas palīdzēt spēlētājiem, īpaši jaunajiem. Bet tev jebkurā gadījumā jātur savs līmenis. Ja tu nevari to pat Latvijas čempionātā, tad par ko vispār runāt?!

Vispār, atzīmēšu, ka ļoti satrauc, ka informācija spēlētājiem pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā. Vēl sarūgtina, ka vesela grupa spēlētāju nevar izpildīt to, ko prasa treneri. Loģisks jautājums: vai tad mums nav jāmaina tādus futbolistus?! No tādiem, kuri mūsu klubu dzen kaunā, dzen kaunā personīgi mani. Futbolā nevar būt lojāls, dažos jautājumos jābūt nežēlīgam. Ar tiem, kuri mūs neapmierina un kuri nevar izpildīt mūsu prasības, mēs šķirsimies. Un meklēsim jaunus spēlētājus, kuri atbilst mūsu klubam.

Variet nosaukt kādu konkrēti?

– Protams. Ar 1. jūniju pie mums atgriežas izīrētie Meļķis, Dudu un Hanada. Bez tam, mēs jau parakstījām visiem labi zināmu pazīstamu futbolistu. Turpinām meklēt, lai galīgi noskaidrotu aptveri, kura padarīs komandu konkurētspējīgu. Kādi mēs bijām pret “Riga” FC un “Auda”. Bet spēle ar “Valmieru” parādīja, ka patreiz mēs neesam konkurētspējīgi. Atkal jau svarīga stabilitāte. Var uzvarēt, var zaudēt, bet līmeni jātur stabili. Bet šodien mēs 15. minūtē vienkārši iekritām bedrē.

Labi zināmais spēlētājs – tas ir Karašausks?

– Jā. Viņu visi labi zin, viņam interesanta un zīmīga vēsture FK “Liepājā”. Karašausks – vietējais spēlētājs, pieredzējis, iesist protošs un spēlē asi uzbrukumā. Pie tam jau, viņš pieaudzis, un tas arī ļoti svarīgi. Artūrs mums palīdzēs.

Foto Valmiera FC

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv