Bez šaubām, FK “Liepāja” galvenais treneris Tamazs Pertija bija ļoti vīlies pēc mača Jelgavā. Laikam, visvairāk viņu sarūgtināja tas, kā tieši mēs atļāvām laukuma saimniekiem glābt spēli pēdējā minūtē. Un tomēr, gruzīnu speciālists pasvītroja, ka kopumā otro riņķi mūsu komanda aizvadījusi daudz labāk kā pirmo, un apstāties mēs nedomājam.

FK “Liepāja” galvenā trenera Tamaza Pertijas komentārs pēc mača:

– Kopumā, domāju, šī bija viena no mūsu labākajām spēlēm sezonā. Apspēlējām pretinieku, izveidojām daudz simtprocentīgu vārtu iespēju, bijām uzticami aizsardzībā – laukuma saimniekiem vispār nebija neviena momenta. Un tomēr, tikai neizšķirts no absolūti nevajadzīga soda sitiena, kuru 93. minūtē nez kādēļ nopelnīja mūsu aizsargs. Jauns puisis, viņš tādā karstumā, redzams, aizmirs par visu, ko treneri no viņa prasīja… Cik reizes esmu teicis, ka tādā situācijā izklupienu nedrīkst veikt nekādā gadījumā!..

Rezultāts ļoti pievīla, bet kopumā visi redzēja, ka spēle bija mūsu. Kvalitāte bija labā līmenī. Pāreja no aizsardzības uzbrukumā, spēles disciplīna, momentāla bumbas atņemšana to zaudējot – viss tas iepriecināja. Visās līnijās mēs spēlējām pareizi, daudzi futbolisti darbojās ļoti labi, tas pats Patijčuks. Pietrūka mums tikai noslēguma. Tā kā ļoti žēl, ka pazaudējām divus punktus, bet par komandas darbībām es nevaru spēlētājiem uzrādīt pretenzijas.

– Bez aizsarga kļūdas, kļūdījās vēl arī Kairmanī, zaudējot bumbu laukuma vidū…

– Piekrītu, šī epizode arī stipri sarūgtināja. Varat iedomāties mūsu noskaņojumu, ja mēs pilnībā varējām uzvarēt 0:4, bet iznākumā 1:1?! Epizode beigās – tas ir spēlētāju profesionalitātes līmenis. Ja tu esi profesionālis, tu neizdarīsi tādas kļūdas tādā momentā. Pret Kairmanī man vispār ir pretenzijas – viņš spēlē, ziniet, pārāk gaisīgi. Kaut gan spēlētājs augsta līmeņa, teicami saprot spēli, bet viņa maniere… Tādā situācijā neatdot vienkāršu piespēli, pazaudēt bumbu, nu tas…

Bet ārprātīgais mūsu aizsarga izklupiens mani satrauca tomēr stiprāk. Tādēļ, ka tas ir moments, uz kuru mēs akcentējām uzmanību tukstošiem reižu. Un tu atkal izdari tādu kļūdu?! Taisnību sakot, mani tas padara traku. Saprotu, jauns spēlētājs, bet man jābūt kritiski noskaņotam. Tev uztic vietu sastāvā, tātad, tev jāprogresē, nev jātkārto vienas un tās pašas kļūdas. “Jelgavai” bīstams viens spēlētājs, mēs, pēc būtības, spēlējām šodien pret viņu, bet nevis pret visu komandu. Kangars brīnišķīgi tika galā, neko viņam neļāva izdarīt vispār! Bet pēdējā minūtē mēs dāvinām viņam šādu soda sitienu…

– Jautājums kā reiz par Kangaru: viņa uzdevums bija tajā, lai nosegtu Oloko?

– Jā, tādēļ, ka Oloko vienīgais, kurš no pretiniekiem rada draudus. Saprotu, “Jelgavai” puiši jauni, viņi cenšās, sitās, malači. Bet novāc šo uzbrucēju, viņiem uzbrukumā vispār nekā nebūs. Kangars nosedza viņu pilnībā, viņš nebija redzams visas 90 minūtes. Kangars priecēja, tāda sajūta man bija, ka viņš jau desmito sezonu virslīgā spēlē. Jo apbēdinošāks šis soda sitiens, mēs jau brīnišķīgi zinājām, ka Oloko prot “standartus” izpildīt.

– Kur bija ideja spēlēt bez tīriem uzbrucējiem?

– Plānojām, ka Mustafa un Silagadze izrausies uzbrukuma zonās, atklājot flangus Grīnbergam un Tīdenbergam. Bet viņi trenerus nesadzirdēja, dublēja cits citu, tādēļ man nācās noņemt Khorkheli un izlaist Patijčuku – mums bija vajadzīgs centra uzbrucējs. Mēs pārkārtojāmies un sākām spēlēt daudz labāk. Khorkheli nomainīju ne tādēļ, ka viņš slikti spēlēja, nē, tas bija taktisks lēmums. Saprotu jaunā puiša emocijas. Kam patiksies, ja tevi nomaina 20. minūtē?! Tādas epizodes jaunajam spēlētājam jāsaprot, jāpieņem, jāprot ar tām tikt galā un izdarīt pareizos secinājumus.

– Var teikt, ka Uldriķis kļuvis par vadošo centra aizsargu?

– Protams, var! Mani vispār iepriecina, ka arvien skaļāk sevi piesaka tieši latviešu spēlētāji – tādēļ viņi mums arī iziet laukumā. Es ar Uldriķa spēli esmu apmierināts, ne jau nejauši viņš visus pēdējos mačus spēlē starta sastāvā. Bez šaubām, Normundam jāpieliek darbībā ar bumbu, bet, galvenais, ka viņam ir liela vēlēšanās progresēt un dot komandai labumu.

– Domājāt, ka kādu no “Liepājas” uzaicinā uz Latvijs izlasi?

– Ja runa par galveno izlasi, tad nē, necerēju uz to. Jāpaliek reālistam, neviens no mūsu spēlētājiem uz doto momentu nav pelnījis uzaicinājumu un nav gatavs tur spēlēt.

– Kādi plāni komandai pauzes laikā?

– Sestajā jūnijā atsākam treniņus un turpināsim nopietni gatavoties. Iespējams, nospēlēsim pārbaudes spēli. Līdz transfēru loga atvēršanai mums ļoti vajag vākt punktus. Pēc neveiksmīgā pirmā riņķa mēs sākām vairāk vākt punktus, sākām iesist vairāk vārtus. Mēs no katra spēlētāja patreiz būtiski izspiežam maksimumu. Komanda progresē, pakāpjas tabulā, bet tas nāk ļoti smagi. Jā, ar pāreju uz zaļajiem laukumiem kvalitāte kļuvusi ievērojami labāka, bet jebkurā gadījumā mums vēl jāpieliek un jābūt stiprākiem.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv