Pirmais derbijs šajā gadā jau pavisam tuvu. Otrdien, 28. aprīlī (sākums 18:00), FK “Liepāja” noslēgs pirmo apli ar karstu kauju. Nepalaidiet garām, draugi, tas obligāti būs emocionāli, saspringti un interesanti. Gaidam jūs stadionā! Mēs esam laukuma saimnieki, un ar jūsu palīdzību mēs izdarīsim visu, lai izcīnītu ļoti vajadzīgos trīs punktus. 

Nekad nevar zināt, kurš tieši uzspīdēs derbijā. Protams, mēs novēlam to katram no mūsu spēlētājiem. Piemēram, Ivanam Patrikejevam, kurš pārvērtās par mūsu komandas labāko bombardieri vien vienā spēlē Tukumā.

20 gadus vecais pussargs patreiz vispār ļoti aktīvs, darbojās asi, gudri un produktīvi. Kad talantīgais Ivans neaizmirstās un pilnībā koncentrēts spēlei, tad viņš spējīgs spīdēt kā zibens, skaisti un spoži. Puisim labs nogrieznis. Neapstājies, Vaņa!

Mēs apspriedām spēles pret “Tukumu” un SK “Super Nova”. Bet pirmām kārtām domājām, protams, tikai par derbiju.

Ivan, sāksim ar paradoksu. Tu atnāci uz “Liepāju” vēl divus gadus atpakaļ. Oficiāli debitēji mūsu komandā sen. Bet man liekas, tikai nesenā spēle Tukumā kļuva par tavu pilnvērtīgu debiju FK “Liepāja”.

Jā, tā, droši vien, pilnībā var teikt. Tā sanāca, ka tā vispār bija mana pirmā spēle “Liepājā”, kad es nospēlēju visas 90 minūtes. 

Un mūsu līdzjutēji uzreiz ieraudzīja īsto Ivanu Patrikejevu.

Tiešām, paldies, kaut kas man Tukumā sanāca. (Smaida). Bet tas viss ir bezvērtīgs, ja komanda iznākumā neuzvarēja. Individuālā rezultativitāte – to vienmēr var izlabot un izmainīt. Bet lūk, zaudētos punktus, diemžēl, vairs neatgriezīsi, un tas pats bēdīgākais. Kā bija, piemēram, pret “Jelgavu”, kur es nerealizēju teicamu momentu…

Pilnībā piekrītu. Komanda vienmēr kas vairāk, kā jebkurš tās konkrētais pārstāvis. Un tomēr spēle tev sanāca īpaša. Divi brīnišķīgi vārti, vairākas lieliskas piespēles. Ļoti iespaidīgi. Bija sajūta, ka viss ies tā, kā vajag?

Godīgi sakot, jā. Kādēļ? Tādēļ, ka vārtos “Tukumam” spēlēja Ivans Baturins, bet viņš, ja var tā teikt, mans vārtsargs. Viņš spēlēja Igaunijā klubā “Harju”, bet es “Nomme Kalju”, un es divreiz viņam iesitu uzvaras vārtus.

Vispār, pietiekami rets un jokains gadījums. Lūk, atkal pussargs Ivans iesit divus vārtus  vārtsargam Ivanam.

Nu viņam, droši vien, ne pārāk jautri. (Smaida). Starp citu, pirms spēles mēs ar viņu paspējām pārmest pāris vārdus. Viņš pajokoja, ka, šodien nekas tāds neatkārtosies. Bet iznākumā sanāca tā, kā sanāca.

Pirmie vārti. Tur sajūtas palīdzēja tev atrasties vajadzīgajā vietā un tik meistarīgi sist pa vārtiem?

Pirmām kārtām, tas ir visas komandas nopelns. Pateicoties partneru pūlēm, bumba tiek novadīta līdz tai stadijai, parādās iespējas. Bet mans taktiskais uzdevums sastāv no tā, lai atrastos kā reiz šajā pozīcijā. Jā, bez sajūtām grūti, tām jābūt. Bet vēl vajadzīgas veiksme un praktika. Palieku pēc treniņiem, lai atstrādātu sitienus. Neteikšu, ka iesitīšu desmit no desmit no tādas pozīcijas, bet lai iesistu kaut vai vienus, vajag daudz strādāt. Šajā reizē, par laimi, izdevās.

Otrie vārti. Veiksme, ka bumba tieši tā atlēca pie tevis pēc Džiba piespēles?

Bez šaubām, bez veiksmes tajā epizodē neiztika. Bet, domāju, mēs visi kopā to nopelnījām tajā uzbrukumā. Tur bija brīnišķīgs tāls bumbas pārvedums no Ekou. Tur bija ass izgājiens no Džiba. Nu un es apdzinu oponentu un vajadzīgajā laikā nonācu vajadzīgajā vietā. 

Un bija vēl teicamas piespēles. Kad bija apbēdinošāk? Kad Džibs trāpīja pa pārliktni, vai, kad Daņa Patijčuks skaisti kritienā sita ar galvu?

Abas epizodes sagādāja sarūgtinājumu. Tādēļ, ka būtu daudz labāk, ja puiši iesistu. “Liepāja” tad noteikti uzvarētu! Danila teicami izvēlējās pozīciju, skaisti sita, bet vārtsargs nospēlēja lieliski. Epizode Džibam – tur neatlaidīgs darbs treniņos, mēs daudz strādājam pie “standartiem”. Domāju, to var redzēt visās spēlēs: “Liepāja”, pēc manām domām, “standartos” ļoti bīstama un daudzveidīga, draudi var nākt no jebkura spēlētāja. 

1:2, un 84. minūte. Kā varēja izlaist uzvaru?!

Protams, to smagi atcerēties. Pazaudējām koncentrāciju. Par to Virslīgā soda jebkurš pretinieks. Visi prot vākt punktus, “Super Nova”, “Tukums”, “Jelgava”, “Ogre United”. Pazaudēji uzmanību uz sekundi, un viss. Piemēram, pēdējā “Tukuma” uzbrukumā es pats neaizskrēju tā, kā vajadzēja. Vispār, mēs tad pieļāvām pozicionālas kļūdas, no kurām bija jāizvairās. Protams, bija ļoti apbēdinoši tā zaudēt divus punktus, bet svarīgi izdarīt analīzi un mēs to izdarījām. Ceru, nekas tāds vairāk neatkārtosies. 

Vilšanās bija ļoti stipra. Šīs dusmas palīdzēja mums būt maksimāli savāktiem jau pret SK “Super Nova”? 

Domāju, obligāti palīdzēja, tā arī bija. Mēs teicami sapratām, ka atkal zaudēt punktus vienkārši nav iespējams. Domāju, visi redzēja, ka mēs pilnībā apspēlējām SK “Super Nova”, un uzvarējām absolūti pelnīti, neskatoties uz minimālo rezultātu.

Tev, ceru, patikās, ka  Rīgā “Liepāja” šajā reizē beidzot aizmirsa par briesmīgo tradīciju ielaist līdz desmitajai minūtei?

Saprotams, ļoti patika. Spēles sākums, un vispār visu pirmo puslaiku mēs nospēlējām ļoti kvalitatīvi un interesanti. Bet atceraties otrā puslaika sākumu… Apbēdinoši, ka atļaujam pretiniekam uz kaut ko cerēt. Kādā momentā pēkšņi izslēdzamies, bet lūk to, protams, pieļaut nedrīkst. 

Iznākumā otrās 45 minūtes atkal sanāca ļoti nervozas. 1:2, piecas pieliktās minūtes, minstināšanās – tas kaut ko stipri atgādināja. Kad tika nozīmēts soda sitiens pēdējās sekundēs, tev nekas nekur nesaslēdzās?

Nē, tāda situācija satraucoša tiem, kuri atrodas tribīnē vai uz rezervistu soliņa. Bet kad tu esi laukumā, par to nepaspēj padomāt. Biju pārliecināts par saviem partneriem, biju pārliecināts par sevi un zināju, ka “Liepāja” uzvarēs. Cits jautājums, ka nevajag novest līdz tādiem soda sitieniem un vispār līdz tādām situācijām. 

Tad tomēr atzīmēsim pozitīvos momentus. Pirmajās 45 minūtēs “Liepāja” izskatījās ļoti nopietni.

Domāju, mūsu spēle līdzjutējiem patika. Visa komanda strādāja labā līmenī. Nezinu, labākais tas mūsu puslaiks vai nē, grūti pateikt. Tādēļ, ka pret “Riga” FC mēs visu maču aizvadījām spēcīgāk. Bet jebkurā gadījumā pret “Super Nova” pirmais puslaiks tiešām sanāca ļoti kvalitatīvs. 

Daņa Patijčuks beidzot rāva un svaidīja. Ļoti patīkami par tavu draugu.

Piekrītu, ļoti priecājos par viņu, viņš bija ļoti labs. Iesita, bija ļoti aktīvs uzbrukumā, ļoti daudz palīdzēja aizsardzībā, kustējās ļoti kvalitatīvi. Daņa šodien nopelnīja savus vārtus ar neatlaidīgu darbu treniņos. Novēlu viņam, lai arī turpmāk viss tikpat labi sanāktu.

Nešaubos, ka arī Pati tev novēl to pašu. Tev spēle pret “deltenzilajiem” bija principiāla? Tomēr, ja kāds aizmirsis, kā reiz SK “Super Nova” tu pavisam jauns debitēji Virslīgā. 

Nē, nenosaukšu šo spēli par kādu īpašu. Es biju koncentrēts, savākts un gribēju palīdzēt mūsu komandai maksimālā veidā. Bet par pretinieku domāju vismazāk. 

“Liepāja” nebija uzvarējusi kopš 20. marta. Ļoti sen. Beidzot sēriju pārāvām. 

Jā, tas ļoti patīkami. Un to bija ļoti svarīgi izlabot. Priecājos par mūsu komandu, mēs bijām pelnījuši trīs punktus. Tie obligāti dos mums pārliecību. Noskaņojuma uzlabošanās bija jūtama pat ģērbtuvē uzreiz pēc mača. 

Tu patreiz tiešām esi redzams laukumā, un to muļķīgi noliegt. Jūti, esi pieklājīgā formā?

Domāju, jā, uzņemu apgriezienus ar katru spēli. Kaut gan Tukumā varēja arī lielāku apjomu veikt, vairāk noskriet. Pret SK “Super Nova” fiziski jutos brīnišķīgi, rādītāji, kurus mēs izpētam pēc katras spēles, bija labā līmenī. Tā kā jā, nosaukšu savu gatavību tuvu optimālajai.

Derbijā mēs visi gaidām “Liepājas” uzvaru. Gaidām no tevis spožu izrādi. Visu izšķirs noskaņošanās?

Tā būs pirmajā vietā, protams. Bet ir arī vēl daudzums svarīgu faktoru. “Grobiņa” principiāls pretinieks, mēs visu brīnišķīgi saprotam. Mēs viņiem arī esam pretinieks numur viens, nešaubos, ka viņus tieši uz mums noskaņo ļoti vareni. Līdz pat fināla svilpei mums jābūt uzmanīgiem, nedrīkst zaudēt koncentrāciju un jābūt pārliecinātiem par panākumu. Nešaubos, ka mūsu spēlētāji ir spēcīgāki, galvenais, lai komandas mehānisms atstrādātu saliedēti un mēs visu maču būtu viens par otru. Mēs varam paņemt trīs punktus un mums jāpaņem trīs punkti!

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Foto RFS