Ceturtdien, 23. jūlijā, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja UEFA Konferences Līgas otrā kvalifikācijas raunda pirmo spēli. Vladimira Vasiļjeva komanda tikās ar klubu FK “Austria Wien”. Tie bija skaisti un intertesanti futbola svētki, kuros mums ļoti pietrūka veiksmes. Ļoti apbēdinošs zaudējums 0:2 (0:1). Mēs bijām pelnījuši ko vairāk, bet jebkurā gadījumā mūsu komanda var lepni skatīties sejā saviem līdzjutējiem. Un jums, draugi, liels paldies par atbalstu – jūs atkal bijāt lieliski, bravo!

Atzīstieties, jūs jau stipri uztraucāties, tiesa?! Tā, zaudēsim noteikti, galvenais, lai iztiktu bez sagrāves. Un pavisam nedaudzi paredzēja, ka “Liepāja” draudīgajam pretiniekam piedāvās īstu kauju. Tos, kuri ticēja mūsu uzvarai, droši vien, vispār varēja saskaitīt uz pirkstiem. 

Protams, jums bija pilnīgas tiesības tā domāt. Ja bez variantiem zaudē Daugavpilī, tad loģiski domāt, ka pret komandu ar simtgadīgu vēsturi no Austrijas iespēju vispār nekādu. Seju saglabāt, un tas jau pietiekami…

Bet liekas, “Liepāja” tieši tagad pārdzīvo momentu, kuru var nosaukt par principiāli. Būtība šajā momentā tajā, ka “Liepāja” tiešām kļūst cita. 

Komanda kļūst drosmīga, pārdroša un labā nozīmē pašpārliecināta. Komanda kļūst par spēku, kura pati grib vadīt spēli, un nav svarīgi, kurš tavs pretinieks. 

Ļoti gribas ticēt, ka šis lauziens, pirmām kārtām psiholoģisks, tiešām notiek. Ja tas tiešām tā, tad “Liepāja” pārvēršas klubā, kurš vienmēr būs trijniekā…

Jau tas, ka mēs nopietni sākam tā domāt, liels Vladimira Vasiļjeva un viņa palīgu sasniegums. Atceraties, pirmajā sezonas pusē mēs bijām kaut kāda inerta grupa, kuru mētāja te karstumā, te aukstumā. Tagad, īpaši pēdējā laikā, “Liepāja” ir spēks, kura stabila, tā neļauj sev šaubīties par savu līmeni. 

Svarīgi, ka šie secinājumi nenāk ne no kā. To pierādīja spēle pret Austrijas grandu! Jā, “Austria” patreiz gatava ne labākajā veidā (sezona vēl nav startējusi), un tas ir acīmredzams. Un tiešām, nekā neticama klubā no Vīnes, protams, nav. Bet komandas klase redzama uzreiz, kopējais līmenis neprasa papildus apstiprinājumu. Jebkuram Latvijas klubam “Austria” – pretinieks, kurš būs izteikts favorīts pārī. Jā, tu vari uzvarēt, piemēram “Ajax”, bet tas neko nemaina. FK “Austria Wien” līmeņa komandu Latvijas futbolā nav, strīdēties par to vienkārši muļķīgi.

Lūk, tādam pretiniekam “Liepāja” šodien ne ar ko nepiekāpās. Jā, bez šaubām, bija nogriežņi, kad viesi mūs acīmredzami apspēlēja. Bet tie bija tieši nogriežņi, īsi, un tikām galā mēs ar tiem ļoti cienīgi.

“Liepāja” vispār visas 90+ minūtes spēlēja tieši ka ļoti cienīgi. Tā bija komanda, kura sevi ciena. 

Lūk, tādu komandu ļoti gribas redzēt ne tikai Eirokausos. Mums vajadzīga tieši tāda “Liepāja” Latvijas čempionātā. Ļoti vajadzīga…

Jūs atceraties, jau pirmajā minūtē Oloko Ede gāja nesaudzīgā izklupienā! Tur uzreiz dzelžainais Vjačeslavs Isajevs ļoti skaistā izklupienā apturēja bīstamu uzbrukumu. Tas iezīmēja noskaņojumu: mēs izgājām sisties, cīnīties par katru bumbu. Un mēs tiešām to darījām katrā laukuma daļā!

Un vēl ļoti patika, ka mēs nesākām ilgi gaidīt un domāt: “Kad mēs varēsim nonākt svešajā laukuma pusē?” Nē, mēs paši tur gājām, ātri, drosmīgi un gudri. Ļoti aktīvi spēlēja Timi Ogunniji, reaktīvais Amars Haidara sarāva flangu, meklēja savu iespēju Oloko, ļoti pareizi un laicīgi sevi starp līnijām piedāvāja Kijvons Leidsmans. 

Nebija šaubu, ka mēs izmisīgi cīnīsimies aizsardzībā. Tā arī bija, tas pats duets Iļja Korotkovs – Isa atstrādāja visu spēli vienkārši izsmalcināti. Malači! Bet labā nozīmē pārsteidza mūsu aktīvās un neatlaidīgās darbības tieši uzbrukumā. Bez uzbrukuma grupas, ļoti kvalitatīvi strādāja centra pussargi Leo Strumia un Rodolphe Ekou. Vajadzīgajā momentā bija nepieciešama malējo aizsargu pieslēgšanās, Barts Strālmans un Vladislavs Sorokins izpildīja savus uzdevumus ļoti aktīvi, šie puiši prot saasināt.

Var iedomāties, cik apbēdinoši bija ielaist pie tādas spēles bildes. Šis soda sitiens… Piespēle, cīņa, sitiens, rikošets – 0:1. Mēs tur pat kļūdīties pa īstam nepaspējām, kaut kāda mazu soļu ķēdīte, kur vieniem veicas, bet otriem – nē. Visos šajos “soļos” bija centimetru jautājums (bumba vai nu tiem, vai citiem), un visu laiku centimetri bija ne mūsu labā, eh…

Mēs zaudējām puslaiku, bet tikai ciparu uz tablo dēļ. Spēles plānā tie bija līdzīgi pretinieki. Bet jā, jums absolūta taisnība, draugi, futbolā visu izšķir vārti…

Un tur bum, ļoti skaistas šķērītes no Oloko! Nedaudz precīzāk, un tie būtu vārti-šedevrs. Otrā puslaika sākums parādīja, ka “Liepāja” ļoti grib iesist. Un te atkal nesaudzīgs dūriens, no kura tik sāpīgi… Atkal tie bija pilnībā ne obligāti vārti. Piespēle, mēs pirmie uz bumbas, bet nomierināt situāciju tā arī nesanāca. Viesis sita divas reizes pēc kārtas, un iznākumā, protams, trāpīja – 0:2. 

Smagi… Jums neliekas, draugi, ka “Liepāja” no sezonas pirmās puses tādā situācijā vienkārši izjuktu?!

Bet šodien “Liepāja” absolūti cita. Vispirms jau iekšēji. Komandas gars tagad patiešām ir. 

Un lūk, tādēļ, līdz fināla svilpei mēs visu laiku bijām ar bumbu, bijām uzbrukumā! Ne tikai tādēļ, ka “Austria” nolēma spēlēt uz rezultātu. Jā, tas bija, bet bija arī nopietns spiediens, agresīvas darbības, presings un milzīga vēlēšanās iesist no mūsu puses. 

“Liepāja” bija pelnījusi iesist!

Bet futbols – tas, ko nevar izskaidrot. Tas pats lemj, kādam tam būt katrā konkrētā spēlē. Lūk, varenais Korotkovs bīstams pie “standarta”. Lūk, Timi efektīgi ar papēdi atstāja bumbu Oloko: spēcīgs šāviens “devītniekā”. Lūk, Andrijs Korobenko atrada Oloko: lieliska pozīcija, sitiens, bet atkal mums prieka nav. Visbeidzot, pēdējās minūtes. Mūsu šturmēšana turpinās, ugunsgrēks metrus no vārtiem, jaunais puisis Roberts Untulis bija tik tuvu neticamai debijai. 19 gadu, pirmā spēle Eirokausos un uzreiz vārti! Eh, nesanāca, kaut kā brīnumaini bumba tā arī neielidoja vārtos… Robčik, apsveicam, bet neaizmirsti – futbolā nekas nav viegli. Veiksmi, puis! 

“Liepāja” atstāja laukumu vētrainu aplausu pavadībā. Komanda tiešām tos pelnījusi. Līdzjutēji jau nekad neaplaudē pēc inerces. Viņi dāvā aplausus par kaisli, pašaizliedzību un ticību. Šodien “Liepāja” visu to mums dāvāja. Un dāvāja pašai sev, tādēļ, ka nu nedrīkst nesaņemt baudu no tādas spēles, kaut gan neveiksmīgs rezultāts, protams, dur un nes sāpes.

Bet caur tādiem pārdzīvojumiem komanmda kā reiz aug un iziet citā līmenī.

Paldies, Komanda!

Bet neaizmirsti, ka tāds futbols nedrīkst būt vienreizējs gadījums.To obligāti vajag apstiprināt katrā jaunā mačā. Jelgavā, Vīnē, visur…

Konferences Līga. 2. kvalifikācijas kārtā

FK Liepāja – FK Austria Wien – 0:2 (0:1)

Liepāja: Ošs, Straalman, Korotkovs, Isajevs, V. Sorokins (Korobenko, 68), Strumia, Ekou (Patijčuks, 68), Haidara, Leidsman (Untulis, 86), Ogunniji (Leite, 75), Oloko

Rezervisti: Petkovič, A. Sorokins, Iļjins, Cisse, Lākutis, Kirfs.

Austria: Şahin-Radlinger, Buhari (Toifl, 83), Kang Hee Lee (Dragović, 46), Feddersen, Ranftl, Wustinger, Fischer, Schablas, Marković (Hettwer, 61), Eggestein (Maybach, 72), Šaljić (Wels, 46)

Rezervisti: Wedl, Kos, Tae Seok Lee, Nnodim, Kante, Radonjic, Deshihsku.

Vārti: 0:1 Wustinger (31), 0:2 Wels (55).

Brīdinājumi: Šaljić (16), Haidara (33), Isajevs (70).

Galvenais tiesnesis: Helgi Jonassons (Islande).

Sloka. 23.07. Skatītāju skaits: 1368.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv