FK “Liepāja” Vīnē noslēdza Eirokausu sezonu. Iznākumā mēs uzvarējām divas spēles, mēs piedzīvojām divus zaudējumus. Bet, varbūt, pats galvenais sasniegums – “Liepāja” starptautiskajā arēnā izskatījās ļoti kvalitatīvi, spēcīgi un pārliecinoši. Tā bija nopietna līmeņa komanda, tas bija augstas klases spēles rokraksts. 

Jā, mēs atstājam UEFA Konferences Līgu, bet FK “Liepāja” līdzjutēji droši vien pozitīvi novērtēja komandas uzstāšanos. Galvenais treneris Vladimirs Vasiļjevs pastāstīja par kauju Austrijas galvaspilsētā, kā arī novērtēja mūsu uzstāšanos Eirosezonā kopumā.

Vladimir, saprotu, ka patreiz emocijas plūst pāri malām. Un tomēr, klausāmies izsmeļošu komentāru.

Mēs noskaņojām komandu uz to, lai uzvarētu un iekļūtu nākamajā raundā – tas pilnībā reāls uzdevums. Vajadzīga bija tieši tāda pārliecība, bet ne vienkārša cerība uz brīnumu. Pirmās minūtes uzreiz parādīja, ka katrs spēlētājs gatavs atdot maksimumu un pat vairāk. Ļoti ātri iesitām, es redzēju, ka “Austria” sāka stipri nervozēt. Un te sarkanā kartīte… Tā bija kulminācijas epizode. 

Kopumā pēc šī momenta man nav nekādu jautājumu par pašatdevi, nav nekādu pretenziju komandai. Pat mazākumā mēss bijām bīstami uzbrukumos, varējām iesist vēl. Jā, ‘”Austria” pelnīti iet tālāk. Bet es ļoti lepojos ar savu komandu. Divi mači ar klubu no Vīnes – tas bija ļoti kvalitatīvs futbola līmenis no FK “Liepāja” puses. Ļoti ceru, ka tādu pašu kvalitāti mēs saglabāsim Latvijas čempionātā un parādīsim to stabili, katrā spēlē. 

Atgriezīsimies dramatiskajā sākumā. Atklājām spēli tā, kā gribējām – ātri vārti! Viena lieta tikai runāt par to, pavisam cita pārvērst realitātē. Bet taču izdevās!

Jā, un man liels prieks par komandu, tā spēja uzreiz izpildīt ļoti svarīgo uzdevumu. Tie ir gatavošanās augļi. Mēs zinājām, ka pretinieks neko principiāli nemainīs. Mēs bijām gatavi jebkurām viņu izmaiņām sastāvā. Mūsu uzstādījums – būt maksimāli notēmētiem uz vārtiem – uzreiz nostrādāja, sitiens, mēs uz atlēcošās bumbas, vārti. Ideāls sižets! Bet pēc tam… Tā ir futbola sastāvdaļa, noraidījums, un, starp citu, žēl, ka ar “Liepāju” tas notiek jau ne pirmo reizi. Jā, iepriekšējā pieredze palīdz tikt galā ar tādām situācijām, bet labāk no tādām, protams, pavisam izvairīties.

8. minūte, un noraidījums. Martins. Divas sarkanās kartītes divās spēlēs – tas kaut kas absolūti fantastisks. Kā to vispār var nosaukt?!

Nezinu, manā trenera karjerā nekas tāds agrāk nav bijis. Marvins pēc spēles stipri pārdzīvoja, viņš atvainojās partneriem. Komanda viņu atbalstīja, ejam tālāk. 

Interesanti, par ko jūs padomājāt, kad mēs palikām mazākumā? Varbūt, pat atcerējāties spēli pret FC “Dečič” Liepājā?

Nē, par iepriekšējām spēlēm es šajā momentā noteikti pilnībā neatcerējos. Domāju par to, ko jāizmaina sastāvā? Vajadzīga maiņa vai nē? Pārcēlām uz aizsardzības centru Ekou, viņam tas bija ļoti svarīgs mačs psiholoģiskā plānā. Pēdējā laikā viņam sanāk ne labākajā veidā, es gribēju, lai viņš atgriež pārliecību. Viņš noteikti nospēlētu līdz galam, bet, diemžēl, saņēma brīdinājumu, un mēs vairs nevarējām riskēt.

Vēl uztraucos par to, ka būs ļoti smagi fiziski. Bet nē, puiši malači, tika galā un izturēja. Spēlēja līdzvērtīgi, ja runāt kopumā par apjomu, kuru parādīja abas komandas. Jā, mēs nevarējām bieži pacelties pārāk augstu. Bet vienalga to darījām, tādēļ, ka ticējām, ka varam iesist otrus vārtus. Spēka mums tam bija. 

Ko saka galvenais treneris tādas spēles pārtraukumā?

Galvenā doma bija par to, ka nepieciešams turpināt cīnīties un spēlēt līdz galam. Ja mēs samierinātos, atdotu iniciatīvu Austrijas klubam, tad viss beigtos ļoti bēdīgi. Man jau ir tāda pieredze, kad “Paide” līdzīgā situācijā iznākumā ielaida sešus vārtus no Zviedrijas kluba. Es teicami zināju, ka, ja mēs pazemināsim prasības pret sevi, padomāsim, ka viss, neko glābt jau vairs nevar, tad iznākumā uz tablo viss būs ļoti skumji. Teicu, ka nedrīkst nolaist rokas – parādiet sevi cienīgi! Un vēl tāda spēle – tā ir iespēja parādīt sevi, parādīt starptautiskā līmenī visu klubu kopumā. Ļoti priecājos, ka iznākumā “Liepāja”, pēc manām domām, ar to ļoti labi tika galā. 

Tiešām, patikās, ka mēs otrajā puslaikā aktīvi centāmies spēlēt uzbrukumā. Bet nebija baiļu, ka tā mēs varam ielaist daudz?

Nē, tādos mačos pats galvenais – kā reiz nebaidīties. Vajadzīgs raksturs, dzelzs nervi, pašatdeve, agresija, vēlēšanās izgrauzt katru bumbu. Spēlētāji to izdarīja, un paldies viņiem. Uzskatu, ka komanda parādīja, ka tai ļoti nopietns potenciāls. Vēl daudz aspektu, kuros “Liepājai”, tā sacīt, jāaug. Bet acīmredzams, ka potenciāls tiešām liels.

“Eh, kas būtu bijis līdzīgos sastāvos?!” Droši vien nosēdums par to palicis?

Bez šaubām. Es ticēju, ka mēs noteikti varam uzvarēt, pagriezt cīņu mūsu pārī un nopietni cīnīties par iekļūšanu nākamajā raundā. Kad Haidara panāca 0:1, bija pat viegla eiforija. Veselas piecas minūtes likās, ka “Liepāja” diktēs spēles gaitu. Un, starp citu, Martina noraidījums – tas jau vēl arī laukuma saimnieku nopelns. Nedrīkst aizmirst par FK “Austria Wien” līmeni. 

Tagad ļoti svarīgi šo pieredzi pareizi pārnest uz Latvijas čempionāta mačiem. Jā, dotajā momentā visi vēl pārdzīvo, bet kopumā es domāju, ka mums tagad nevajag skumt. “Liepāja” parādīja cienīgu līmeni, un tagad, lūk, šo sportisko niknumu, agresiju, cīņas gribu un citas īpašības vajag obligāti saglabāt spēlēm Virslīgā. Tam, lai vāktu punktus!

Varam apkopot mūsu Eirokausu kampaņas iznākumu. FK “Liepāja” uzstāšanās jebkurā gadījumā pelnījusi pozitīvu novērtējumu, tiesa?

Neapšaubāmi, es par to nešaubos. Atceraties, Konferences Līgu mēs sākām ne labākajā psiholoģiskajā stāvoklī. Tur bija zaudējums Daugavpilī, vēl kādas neveiksmes. Pēc tam jau spēlē pret FC “Dečič” paslikām mazākumā jau 21. minūtē. Tā kā, uzskatu, ka “Liepāja” izpildīja uzdevumu – minimumu. Varējām mēs vēl, teikšu tā, uzlēkt līmenī, kurš, visticamāk, objektīvi vēl ne mūsu. Un tomēr, esmu pārliecināts, ka visai Eiropas futbola sabiedrībai parādījām, ka ar “Liepāju” vajag rēķināties.

Tādi Eirokausu svētki atņem ļoti daudz emociju. Nepieciešams ļoti ātri pārkārtoties, jau 2. augustā mūs gaida ļoti svarīga spēle Tukumā.

Jā, absolūti pareizi. Šodien vēl nedaudz atpūšamies, bet pēc tam jau atjaunošanās, gatavošanās, nopietns darbs. Starp citu, svarīgi atcerēties, ka spēle pret “Tukumu” – tās ir beigas smagajam un pat ārprātīgajam ciklam. Mēs pastāvīgi bijām ceļā, pārbraucieni, pārlidojumi; gandrīz pastāvīgi spēlējām viesos; vēl dramatiskā situācija ar mūsu laukumu Liepājā. Tukumā mums jāatdod visa enerģija, kuru vēl esam saglabājuši. Svarīgi parādīt savu labāko futbolu uz doto momentu un sasniegt labvēlīgu rezultātu. Un lūk, pēc tam jau varam pāriet, teiksim tā, uz normālu gatavošanās režīmu, atpūtu un, protams, pašiem mačiem.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv