Sestdien, 19. septembrī, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” trīsdesmit pirmās kārtas ietvaros Curro Torresa komanda mājās tikās ar klubu BFC “Daugavpils”. Ļoti svarīgā un saspringtā kauja vārtus neatnesa – bezvārtu neizšķirts. Cīņā par Eirokausiem “Liepāja” paliek favorīts, bet viss pats interesantākais un sarežģītākais vēl priekšā. Turpinām cīnīties!

Jā… Uh… Tas bija grūti, nervozi un emocionāli. Fināla svilpe, un tāda sajūta, ka, uh, labi, ka viss beidzies. Un tieši tā, lūk, beidzās, ar divām nullēm uz tablo. Jūs arī to pārdzīvojāt, tiesa? Tātad, mēs skatījāmies vienu maču, stipri pārdzīvojām par “Liepāju” un tagad cenšamies saglabāt objektivitāti.

Neizšķirts – maksimums, ko šodien “Liepāja” pelnījusi.

Neizšķirts – rezultāts, kuram jāsaglabā mums pozitīvas emocijas kopumā. Tādēļ, ka mēs saglabājām +4 punktus, un tas šodien ir galvenais sasniegums. 

Viesiem stipri mums bija jāpabojā nervi. Tādēļ, ka motivācija. Tādēļ, ka laiks (spēļu skaits) strauji aiziet. Tādēļ, ka viņi prot kost tieši mums. Tādēļ, ka viņi jau bija tādā situācijā, un bija kā reiz Liepājā. Un pats galvenais iemesls – BFC “Daugavpils” vienkārši stipra komanda, kura visu gadu rāda kvalitatīvu un interesantu futbolu.

Vispār, liekas, ka mums aug kaut kāds kompleks pret klubu no Daugavpils. Negribās tam ticēt, bet tāda doma ar kaut kādu nepatīkamu neatlaidību lien galvā. Mēs it kā aizmirstam par savu reālo līmeni, nevaram realizēt savas labākās īpašības, katram spēlētājam it kā rodas neredzams drudzis. Mēs it kā nolaižamies par pakāpienu zemāk, mums neizdodās pret viņiem spēlēt tā, kā “Liepāja” tiešām prot un var.

Tā notiek pat tad, kad mēs uzvaram. 

Tā notiek pat tad, kad mēs spēlējam mājās. 

Tā atkal notika šodien. 

Curro Torres par tādu “kompleksu”, protams, neko nezin. Un tas ir labi. Spāņu speciālists izvēlējās interesantu taktisko variantu, izdarīja interesantu kadru izvēli. Bruno Melnis un Danila Patijčuks pirmo reizi ilgā laikā spēlēja kopā, pirmo reizi startā parādījās Beknazs Almazbekovs. Kopumā, mēs meklējām un noteikti viesus pārsteidzām…

Bet lūk, spēle mums, diemžēl, neaizgāja. Pa lielam, pat pirmajā puslaikā, kuru “Liepāja” aizvadīja daudz spēcīgāk, kā otro. Nebija pa īstam saturīgu darbību. Bija labi spēles uzliesmojumi, spožas individuālās krāsas, bet komandas mehānisms kopumā strādāja ar čīkstoņu. 

Pretiniekam viss bija kā reiz otrādi. Pārvietošanās ļoti gudra, mierīga un pareiza. Un kaut kāds vieglums darbībās, no kurām mums kļuva grūti. 

Labi, ka šodien ļoti uzticams bija Dāvis Ošs. Divi “sausie” trīs pēdējās spēlēs – bravo, Dāvi!

Pirmo soli tikt atzītam par spēles MVP Ošs veica jau 12. minūtē. Ātri, viegli, sitiens no tuvas distances – mūsu vārtsargs skaisti glāba mūs pirmo reizi. Bet viņa labākie seivi gadījās jau mača noslēgumā. Sitieni bija precīzi un spēcīgi, bet Dāvis spēlēja spīdoši. Šis neizšķirts daudzējādā ziņā Oša sasniegums. 

Un vēl šis neizšķirts – daudzējādā ziņā vārtsargu labāko draugu sasniegums! Jā, jā, šo draugu sauc vārtu stabs. Šodien tie noteikti bija par mums! Atceraties, piemēram, 54. minūtē: bum, tuvajā stūrī – stabs! Uh… Vai 84. minūtē: bum, ļoti skaisti, metri divdesmit līdz vārtiem – stabs! Liels paldies, ko tur vēl teikt…

Mums tādas asas epizodes bija mazāk. Bija tās pirmajā puslaikā, kad “Liepāja” dažas reizes tiešām teicami kombinēja. Kad Pati, Timi, Oloko, Leo un partneru aktivitāte palīdzēja saraut aizsardzību un radīt paniku pie pretinieka vārtiem. Lūk, 29. minūtē Strumia sāka; Melnis turpināja, bet tālāk Oloko izdomāja momentu Timi. Uh, kā tur mūsu 7 numurs neiesita?! 42. minūtē Melnis akurāti atrada mūsu Almazu, bet vingers pārāk ilgi pieņēma lēmumu: izgājienu viens pret vienu jānoslēdz ātrāk. 

Un visbeidzot vēl viens uzbrukums, tieši uz ģērbtuvi! Atkal neapturamais motors Strumia, tālāl atkal Oloko atrada Timi. Numur 7 spīdēja ar tehniku, spīdoši nosūtīja brīvlaikā trīs (!) aizsargus, pauzes, dribls – viss bija ļoti efektīgi. Sitiens augšējā stūrī un… Uh, pāri vārtiem. Bet vajadzēja vienkārši rāmī trāpīt, būtu vārti šedevrs. Tik žēl…

Pēc pārtraukuma mums nekā līdzīga uzbrukumā, diemžēl, jau vairs nebija. 

Nu negāja šodien, ko padarīsi… Toties palika Ošs un vēlēšanās saglabāt atrāvienu +4. Ļoti labi, ka iznākumā mēs tikām galā.

Tagad ļoti gara pauze. Nedaudz noskurināsimies, nometīsim emocijas, paslēpsim spriedzi. Un ļoti nopietni pastrādāsim. Cita tāda gara nogriežņa, kad Curro Torres var mierīgi un detalizēti slīpēt spēles principus un uzasināt komandas mehānismu, šajā sezonā jau vairs nebūs. 

Tam, lai finišs izdotos tāds, kāds FK “Liepāja” vajadzīgs, šim periodam ir milzīga nozīme. Tur viss būs svarīgs.

Bet atgriežamies mēs tagad tikai pirmdien, 12. oktobrī. Pie mums ciemos atbrauks “Auda”. 

Mēs, starp citu, sen neesam uzvarējuši…

TONYBET VIRSLĪGA 2026. 31. kārta

FK Liepāja – BFC Daugavpils – 0:0

Liepāja: Ošs, Strālmans, Martins (Iļjins, 64), Talisca, Korobenko (da Silva, 80), Strumia, Patijčuks (Mšindi, 86), Almazbekovs (Haidara, 64), Oguniji, Melnis (Sorokins, 46), Oloko.

Rezervisti: Petkovičs, Lākutis, Leite, Leidsmans.

Daugavpils: Beks, Uleds, Skrebels, Gnengs, Mihaļcovs, Traorē, Mukvelle, Ivanovs, Jakubu, Piņaskins (Vadulu, 89), Kivinda.

Rezervisti: J. Saveļjevs, A. Saveļjevs, Taty, Kopilovs, Cucurs, Bujanovs.

Brīdinājumi: Talisca (49), Ivanovs (90+1).

Galvenais tiesnesis: Vasilijs Mordatenko.

Liepāja. 19.09. Stadions “Daugava”. Skatītāju skaits: 238.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Foto Daņiils Kaļinovs.