Svētdien, 2. augustā, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” divdesmit piektās kārtas ietvaros Vladimira Vasiļjeva komanda viesos tikš ar klubu FK “Tukums 2000”. Neveiksmīga diena, zaudējums 1:2 (1:1). Ļoti apbēdinoši, mēs ļoti stipri paši sev sabojājām noskaņojumu. Gribas atvainoties mūsu līdzjutējiem un apsolīt, ka komanda maksimāli ātri atgriezīsies pie uzvarām. 

Vienīgos FK “Liepāja” vārtus iesita uzbrucējs Oloko Ede. Ir giganta 19. vārti Latvijas čempionātā! Rezultatīva piespēle Danilas Patijčuka aktīvā. 

Mūsu pretinieks ļoti ilgi nevarēja tikt pie uzvarām. Mūsu pretinieks ļoti ilgi sapņoja par trīs punktiem. Tas, kā saka, gaidīja un meklēja medījumu. Ļoti nepatīkami, ka tā lomā šodien bija mūsu komanda.

Bija acīmredzams, ka “Liepāju” gaida smags mačs. Nav svarīgi, ka “Tukums 2000” atrodās tālu turnīra tabulas lejā. Tā kā reiz varena motivācija, šiem puišiem ar visiem spēkiem jāvelk sevi aiz matiem no purva. Nebija šaubu, ka šie puiši cīnīsies ļoti enerģiski. Viņi to prot labāk, kā spēlēt futbolu. Kaut gan arī futbolu spēlē pilnībā normāli, malači.

Bet galvenais sarežģījums bija ne tur. “Liepāja” tikai sesdien naktī atgriezās pēc ļoti emocionālās spēles Vīnē. Nav laika nopietnai atpūtai, nav laika, lai kvalitatīvi atjaunotos, nav laika atgriezt vajadzīgās emocijas. 

Ir, pa lielam, tikai ticība komandas garam un meistarības līmenim. 

Diemžēl, viņi ne tik stipri un iespaidīgi dotajā momentā, lai uzvarētu spēles, kurās pretiniekam situācija – “Mēs esam piespiesti pie sienas, atkāpties vairāk nav kur!”

Sāka viesi aktīvi, Oloko varēja iesist ātri. Mēs cerējām uz turpinājumu, bet spēle kaut kā pakāpeniski sāka trūkt, saturīga zīmējuma no mūsu puses nebija. Un lūk, jau asas epizodes pie Dāvja Oša vārtiem. Mēs tikām galā, bet bija acīmredzams, ka spēle tā arī būs sadrumstalota kādās atsevišķās epizodēs. Kaut kur asāki mēs, kaut kur asāki viņi. 

Nekādu jūtamu dominanci negaidiet.

Un pēkšņi 19. minūtē “Liepāja” organizēja teicamu uzbrukumu, kuru ļoti skaisti un tehniski izdomāja Timi Ogunniji. Viņš sāka, turpināja Pati, un pēc tam Barts Strālmans veica spīdošu piespēli centrā – Oloko savu iespēju izmantoja. Nē, diemžēl, 0:1 tā arī nebija. VAR ieraudzīja aizmuguri. Liekās, tikai šie trīs burti to varēja ieraudzīt…

Atbildē ļoti ātri rezultāts kļuva 1:0. Un tas jau notika realitātē. Liekās, tik vienkārši mēs neatļāvām iesist pat grandam no Vīnes. Tehniski tika galā ar aizsargiem, piespēle centrā, sitiens-šāviens – 1:0. 

Viss tas sanāca tik viegli, ka uz tablo nez kādēļ uzreiz iedegās 2:0. Brīnumainā Tukuma mistika. Kāda podziņa negribēja nospiesties vai kaut kas tādā garā. Tā arī dega, ilgi ilgi, un kad mēs iesitām un izlīdzinājām rezultātu, uz tablo iedegās 2:1. Un iznākumā viss tas kopumā izskatījās, kā kāds dzelošs un pat jēzisks stāsts…

Kaut gan atbildes vārtus mēs iesitām kā reiz ļoti labi. Pārtraukums jau bija tuvu, mēs varējām iesist agrāk, bet bumba izvēlējās citus mērķus. Bet te viss sanāca brīnišķīgi! Andrij Korobenko labi flangā atrada Patijčuku. Daņa atdeva gudru piespēli centrā, un tur jau bija gigants: Oloko meistarīgi pārvadīja bumbu tīklā – 1:1! Teicami vārti.

Šajā patīkamajā momentā rādījās, ka tie arī lūzuma vārti…

Sākās otrais puslaiks, “Liepāja” uzbruka agresīvi un enerģiski. Ļoti kvalitatīvi darbojās Pati, viņš paspēja gandrīz visur. Kādēļ vajadzīga maiņa, starp citu?! Likās, vajag vēl nedaudz pastiprināt spiedienu, un “zaļo” aizsardzība neizturēs. 52. minūte, Timi tehniski iegrieza bumbu tālajā stūrī – vārtu stabs! Pēc tam vēl uzbrukumi, visu laiku kaut kur tuvu, bet tikai nav vien pēdējā akurātā un akcentētā soļa. Kā, piemēram, 67. minūtē. It kā viss sagatavots, iespēja Sorokam – sitiens nesanāk, pārāk augstu…

Mēs nevarējām iesist, bet likās, ka mūsu vārtiem noteikti nekas nedraud. Jā, daži nepatīkami sitieni no vidējas distances bija, bet tas arī viss. Un vienalga “Tukums 2000” savu iespēju negaidīti atrada, izveidoja, organizēja un izmantoja. Kaut kā atkal ļoti viegli. Flangā bez problēmām, piespēle centrā bez problēmām. Sitiens ar galvu bez problēmām – 2:1.

Atlika vēl divdesmit minūtes. Mēs centāmies, bet, pa lielam, tā neko nopietnu arī neizveidojām. Tikai Kijvona Leidsmana sitiens apakšējā stūrī, kad uzbrucējs nedaudz netrāpīja. Piekritīsiet, tas pārāk maz, lai glābtu maču, kurā pretinieks cīnās ar devīzi: “Mēs esam piespiesti pie sienas, atkāpties vairs nav kur!”

Ļoti nepatīkami. Var meklēt loģisku izskaidrojumu, var pārskaitīt iemeslus (pilnībā, starp citu, objektīvus un pareizus), var izdomāt pat veselu teoriju. Bet visam tam jau nav nozīmes.

Tādēļ, ka “Liepāja” zaudēja maču, kuru vienkārši nav tiesību zaudēt. Jebkurā stāvoklī un jebkurā gatavībā. Ja domāt savādāk, tad nekad neizdarīsi nopietnu soli uz priekšu.

Svarīgi tikai tas, ka mēs zaudējām ļoti svarīgus punktus un ļoti stipri sabojājām noskaņojumu paši sev.

Bez šaubām, lai labotu situāciju, mums tagad vajag katru maču pieņemt, kā finālu. Bez turnīra uzdevuma, tas vēl ļoti svarīgi arī tādēļ, ka tikai tā “Liepāja” var tiešām izdarīt soli uz priekšu, īstu un varenu.

TONYBET VIRSLĪGA 2026. 25. kārta

FK Tukums 2000 – FK Liepāja – 2:1 (1:1)

Tukums: Vilkovs, Valmiers (Štāls, 67), Kļaviņš, Joksts, Reingolcs, Volkovs, Anmanis, Toba (Šigema, 67), Samoilovs, Deružinskis, Gasteldatu (Radzenieks, 90).

Rezervisti: Baturins, Cālbergs, Matsubara, Šusts.

Liepāja: Ošs, Strālmans (Sorokins, 61), Martins, Korotkovs, Cisse (Ekou, 46), Korobenko, Strumia, Oguniji (Gejs, 90), Patijčuks (Leidsmans, 61), Haidara (Leite, 69), Oloko.

Rezervisti: Petkovičs, Iļjin, Lākutis, Untulis.

Vārti: 1:0 Deružinskis (25), 1:1 Oloko (41), 2:1 Deružinskis (72).

Brīdinājumi: Anmanis (31), Valmiers (38), Leite (74), Volkovs (85).

Galvenais tiesnesis: Aleksandrs Golubevs.

Tukums. 2.08, 16:00. Skatītāju skaits: 212.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Foto FK Tukums 2000