Svētdien, 2. novembrī, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” trīsdesmit piektās kārtas ietvaros Andreasa Alma komanda viesos tikās ar klubu BFC “Daugavpils”. Principiālā spēle sanāca saspringta, viss izšķīrās pašās beigās: mēs izrāvām uzvaru ar rezultātu 2:1 (0:0)! Uzvarēt vienmēr svarīgi!

Vārtus mūsu komandas sastāvā iesita pussargs Marins Lausičs un uzbrucējs Džibrils Gejs (ir 19. vārti čempionātā!). 19 – lielisks rādītājs, un mēs apsveicam neapturamo Džibu ar brīnišķīgo un rezultatīvo sezonu, bravo! Diemžēl, pakļaut atzīmi “20” senegāliešu liesmai vairs nesanāks – pēdējo kārtu viņš izlaidīs diskvalifikācijas dēļ. 20 vārti – to Džibs atstājis nākamajai sezonai!

Nu bet šodien Džibs spīdēja pašā vajadzīgākajā momentā, 90. minūtē. Rezultāts 1:1, spriedze, katra komanda ļoti grib izraut trīs punktus. Aktīvais Amadu Traore nopelnīja bīstamu soda sitienu. Lausičs savā stilā izdarīja asu piespēli. Bumba aizlidoja līdz Džibam, un viņš to pāradresēja vārtos ar kaut kādu gudru kustību, uz kādu spējīgs tikai šis neatkārtojamais puisis – 1:2! Labais, Džib!

Jā, tā jau ir uzvara.

Laika atlika pavisam nedaudz, un mēs jau nevarējām palaist šos trīs punktus.

Nepalaidām, un iznākumā teicamā noskaņojumā aizbraucām mājās. Daudzu iemeslu dēļ. Piemēram, ir tāds. Šo pretinieku ļoti grūti uzvarēt viņa laukumā, “Liepāja” šajā gadā to izdarīja divreiz.

Ļoti svarīgs moments, ja atcerēties kaut vai pagājušo sezonu un mūsu principiālo sāncensību pēdējos gados. 

Šodien atkal cīņa bija nepiekāpīga un grūta. Tādā “oktagonā” ļoti sarežģīti spēlēt nopietnu futbolu, šeit pirmām kārtām ļoti svarīga pacietība, disciplīna un darba mīlestība. Tas, protams, vienmēr nepieciešams, bet šajā komforta laukumā jo īpaši.

Patīkami, mēs kā reiz cietāmies kvalitatīvi. Nepatīkams sākums, laiks, lai pierastu pie šī seguma un vispār pie īpašajiem vietējiem apstākļiem. Tiesa, BFC “Daugavpils” draudus neradīja, bet spēle ritēja tās kontrolē. Tikai 28. minūtē “Liepāja” organizēja uzbrukumu, tā sacīt, savā līmenī. Ātri, asi, ar teicamu kustību. Koro, Lausičs, Daņa, Bruno un Timi ar pēdējo piespēli. Tā kā reiz nesanāca, bet kopumā tas bija asi un skaisti. Drīzumā tāds pats izgājiens atkārtojās. Visbeidzot, 42. minūtē atkal ar organizāciju spīdēja Korobenko, pieslēdza pa flangu Iļjinu – vārtu guvums tur bija tuvu.

Mēs acīmredzami pamodāmies pa īstam. Bet kopumā šīs divas nulles uz tablo līdz pārtraukumam izskatījās likumsakarīgi. Radīšana piekāpās jaukšanai, un pietiekami manāmi.

Bet lūk, otrā spēles puse izrādījās daudz karstāka. Mēs ātri iesitām! Solo spēlēja Lausičs, vārti daudzējādā ziņā kļuva par viņa individuālo radību. Bet bez palīdzības vienalga neiztika. Tur gan Daņa Patijčuks palīdzēja, gan Bruno Melnis. Bruno atgriešanās, protams, īpaši iepriecināja. Gandrīz divus mēnešus talantīgais pussargs nespēlēja traumas dēļ, un ļoti patīkami, ka paspēja atgriezties vēl šajā sezonā.

Bet par rezultatīvu uzbrukumu padarīja tieši Lale. Kad Lausičs ieguva bumbu, apkārt viņam bija trīs vai četri pretinieki, bet horvātu diriģents vienalga pamanījās ļoti gudri sist apakšējā stūrī – 0:1! Labais, Marin!

Prieki, vispār, izrādījās īsi. Ja izmērīt, tad mazāk par divām minūtēm. Flangā mēs izdomājām sev krustvārdu mīklu uz līdzenas vietas, no nekā. Krustvārdu mīklu iznākumā neatrisinājām, atstājām Petko situācijā, kad pa viņa vārtiem sita bez traucējuma – 1:1. Tādas dāvanas ļoti sarūgtina, protams.

Pēc tam viss turpinājās enerģiski. Turp – šurp, uz priekšu – atpakaļ. Bīstami momenti pie Petko vārtiem (viņš bija, kā parasti, uzticams); bīstamas situācijas pie otriem vārtiem. 78. minūtē nesaprotami kā, bet bumba neielidoja laukuma saimnieku vārtos. Standartsituācija, aktīvais Kijvons Leidsmans pie tuvā vārtu staba – sitiens, stabs! Bum un bum kaut kāds. Un kā kļūdījās kāds no pretiniekiem, kad neviens netraucēja viņam ar galvu raidīt bumbu vārtos?! Vēlreiz, bum un bum kaut kāds…

Spriedze sasniedza augstāko punktu, kad atnāca 90. minūte. Un lūk, te Džibs teicami zināja, kur vajag atrasties!..

Uzvara, trīs punkti. Turnīra tabulā, saprotams, nekas nemainījās. Bet tas absolūti nenozīmē, ka šai uzvarai nav nozīmes. Kā reiz otrādi. Uzvarēt vienmēr ļoti svarīgi.

Punkti, kurus savāc šodien, dod spēku vākt tos nākotnē. Ļoti svarīgs un un neapstrīdams futbola likums.

Ar uzvaru, draugi!

Tagad atlicis fināla akords, spēle numur 36.

Ļoti gribas noslēgt garo futbola gadu uzvarot un aizvest no galvaspilsētas mājās vēl trīs punktus.

TONYBET VIRSLĪGA 2025. 35. kārta

BFC Daugavpils – FK Liepāja – 1:2 (0:0)

Daugavpils: Beks, Mihaļcovs, Tatī, Skrebelis, Kudeļkins (Ivanovs, 83), Barkovskis, Miņins, Kumaters (Promiss, 61), Fofanā (Piņaskins, 61), Saidī, Lizunovs.

Rezervisti: J. Saveļjevs, Ogijenko, Murakami, Kone, Daukšts, A. Saveļjevs.

Liepāja: Petkovičs, Sorokins, Isajevs, Girdvainis, Iļjins, Korobenko, Melnis (Leidsmans, 59), Laušičs, Patijčuks, Ogunniji (Traore, 77), Gejs (Silva, 90+2).

Rezervisti: Ošs, Babičs, Saveļjevs, Samba, Oloko, Dodo.

Vārti: 0:1 Lausičs (50), 1:1 Saidī (52), 1:2 Gejs (90).

Brīdinājumi: Fofana (15), Isajevs (19), Kumaters (46), Miņins (64), Lausičs (71), Gejs (83), Barkovskis (83), Skrebels (90), Petkovičs (90+6).

Galvenais tiesniesis: Vasilijs Mordatenko.

Daugavpils. 2.11, Stadions “Esplanāde”. Skatītāju skaits: 285.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Foto Margarita Vigule