Pēdējā mirkļa rituāls

FK “Liepāja” nereti tieši sezonu izskaņās stabilizējusi savu spēli, veikusi pārbūvēšanos un tapusi gatava. Arī šis gads nav izņēmums, turklāt pēdējais posms pat ļoti pārliecinošs, tomēr ceļš līdz tam bijis garš un tā līkumos un nogāzēs izlietas vairākas krūkas ūdens, sevišķi Tukuma pusē.

Kā studentiem – pēdējais brīdis vienmēr ir tas rezultatīvākais, un nu mūsējie iegulda lērumu pūliņu, lai sasmeltu sagāzto. Arī intensīvi treniņi jau sešos no rīta kaldinājuši to, ka pusotru mēnesi komanda laukumā tikai un vienīgi uzvarējusi.

Pēdējais zaudējums septembra vidū, viesojoties “Skonto” stadionā (0:2 pret “Riga”), bet kopš tās dienas

liepājniekiem piecas uzvaras un teicama rezultativitāte – 19 gūti vārti, izdarot 54 sitienus, proti, 35% jeb katrs trešais raidījums sasniedzis tīklu.

Labāk šajā nogrieznī veicies tikai “Riga”, kurai seši panākumi no vietas. Pārējās līdervienības vismaz reizi paklupušas.

Uzvaru posmā beidzot pieteikusies arī sastāva stabilitāte, un pēdējo trīs spēļu laikā starta vienpadsmitniekos fiksēta viena izmaiņa, Kapunam aizvietojot Strumiju, turklāt, kā ziņots, argentīnietim komanda atteikusi pavisam.

Labā vēsts ir tāda, ka vesels un iejuties ir Soladio, atplaucis Tīdenbergs, kurš savas kvalitātes tikpat labi apliecinājis kreisajā aizsardzības malā, cik labā uzbrūkošā pussarga pozīcijā.

Tāpat pēc savainojuma atgriezies Pedrosu, kurš tiek pie arvien nopietnāka spēles laika, savukārt īpaši spilgti sevi pieteicis Mankendā, kurš kopš oktobra sākuma guvis sešus vārtus. Viņa kabatās vien 14 spēles, bet jau dalīta trešā vieta komandas rezultatīvāko sportistu ailītē (8 goli, tikpat Belakovičam).

“RFS” 50 cīņas, “Liepājai” – 40

“RFS”, kura virslīgas tabulā par uzvaras tiesu priekšā, ir uz mata tikpat un varbūt pat vairāk motivēta tikt eirokausos nekā “Liepāja”, jo čempionu pilnvaras nolikusī vienība šogad pagaršoja lielo futbolu Konferences līgas grupu turnīrā, un šis ir tas ēdiens, kuram vienmēr vismaz viena porcija par maz.

Rīdzinieku slodze gan līdz ar to milzīga. Vakar aizvadīts jau 50. mačs sezonā, un galvaspilsētas soliņš tomēr nav tik dziļš, lai pilnvērtīgi rotētu šādā grafikā, tāpēc skaidrs, ka liepājnieku muskuļi svētdien būs svaigāki, jo mūsējiem šī būs 40. oficiālā spēle šosezon.

Tiesa, monētas otrā puse paģēr, ka “RFS” vairākus mačus aizvadījusi ļoti augstā tempā, krietni mudīgākā nekā vietējā līgā, tāpēc mājiniekus pārsteigt viegli neklāsies.

Mūsējiem der tikai uzvara

Kamēr zaudējums vai neizšķirts Liepājai nozīmētu atvadas no nākamās Eiropas sezonas, panākuma gadījumā arīdzan vēl nekas nebūtu beidzies.

Ja mūsējie uzvar, gan “Liepāja”, gan “RFS” vienu maču pirms finiša būs sakrājušas 52 punktus virslīgas tabulā, tomēr savstarpējo cīņu bilance spēlē rīdzinieku labā, tāpēc mūsējiem kā minimums būtu nepieciešams vismaz punkts pēdējā kārtā (mājās pret “Valmieru”), cerot, ka “RFS” Rīgas derbijā paliks sausā.

Ja mūsējie uzvar abos atlikušajos mačos, tad “RFS” 36. kārtā joprojām drīkst izcīnīt, maksimums, vienu punktu, jo, ja tumši zilās lauvas sezonas nogales cīņā uzvarēs gaiši zilās lauvas,

“RFS” un “Liepājas” punktu vācelīte atkal būs līdzvērtīga un ieslēgsies savstarpējā bilance.

Pēdējā spēle vienlaicīgi arī varētu būt neklātienes cīņa par titulu, jo “Valmieru” un “Rigu” tabulā šķir viens naidīgs punkts, līdz ar to šīs visām četrām komandām būs sezonas svarīgākās cīņas.

autors : liepajniekiem.lv

FOTO : fkliepaja.lv