Sestdien, 30. martā, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” trešās kārtas ietvaros Tamaza Pertijas komanda tikās ar klubu RFS. Diemžēl, čempions uzvarēja pārliecinoši 3:0 (1:0). Melnais marts noslēdzies, īstais laiks par to aizmirst. Aprīlī visam obigāti jābūt savādāk!

Protams, tādu startu neviens no mums paredzēt nevarēja. Lielais darbs, kurš paveikts starpsezonā un turpinās tagad, pagaidām, diemžēl, augļus nenes. Nesanāk. Tā gadās, kad melnais periods, kuru jāpārcieš un jāpārvar. Neizdodas iesist, neizdodas sakārtot kombinacionālās darbības, nesanāk būt pašiem. Bezbēdīga situācija, bet elementāru piespēli atdot neizdodas. Epizode, kuru parasti realizē, patreiz nemainīgi pa tukšo. Un tā ar visu.

Tas ir sāpīgs process. Un nepatīkamāk pat ne tas, ka pagaidām tiek zaudēti punkti. Kaut gan arī tas, bez šaubām, ļoti stipri sarūgtina. Bet vēl sliktāk, ka tādi “melnie periodi” izsit pamatu zem kājām un liek zaudēt pārliecību. Rada šaubas, kuras pazudina vispār visu.

Lūk, kā reiz tas patreiz nepieļaujams. Nekādā gadījumā nedrīkst krist panikā un nolaist rokas. FK “Liepāja” stipra komanda, tur nav nekādu šaubu. Degunu augstāk, puiši, viss obligāti nokārtosies. Savādāk vienkārši nevar būt.

Jā, patreiz lietas atklāti neiet, mūsu komanda nerāda pat pusi no tā, uz ko pa īstam spējīga. Bet jebkurš neveiksmīgs periods obligāti beidzas. Ja nepārstāj ticēt sev un turpināt katru dienu neatlaidīgi un pašaizliedzīgi strādāt. Tas obligāti dos augļus. 

Vienkārši tādēļ, ka tas vispār ir sporta un futbola likums.

Tad novēlēsim sev: lai visas šīs nepatikšanas paliek šajā nelaimīgajā martā. Jā, tajā mums laukumā bija interesanti un labi momenti. Nedaudz, bet bija. Tos paņemsim sev līdz aprīlī. Pārējos atstājam un aizmirstam.

Kā, pēc būtības, visu spēli ar čempionu. Būsim objektīvi: šodien viesi mūs apspēlēja un uzvarēja, tā sacīt, bez variantiem. Kaut kādi spēles uzplaiksnījumi mums izdevās arī šodien, bet kopumā uz čempiona fona mums palielīties izrādījās, nebija ar ko. Varens spiediens sākās ar pirmajām minūtēm, un kaut gan mūsu aizsardzība ilgi cīnījās atzīstami vīrišķīgi, bija vērojams, ka izturēt tādu spiedienu pastāvīgi vienkārši nereāli. Pirmām kārtām tādēļ, ka nekādi nesanāca organizēt pieklājīgu pretspēli. Pieredze un viesu meistarība vienkārši “noēda” visus mūsu mēģinājumus.

Ko mums nevarēja atņemt, tad tā bija cīņas griba. Visi puiši atdeva laukumā visu, ko varēja: drosmīgi līda katrā divcīņā, centās iegūt jebkuru bumbu, sevi neviens nežēloja. Malači, tā ir pirmā un ļoti svarīgā pazīme kopējai spēles “atveseļošanai”. Kad cīnies līdz galam, punkti noteikti atnāks.

Pirmajā puslaikā viesi izmantoja savu iemīļoto un pašu draudīgāko ieroci – standarta stāvokļus. Pirmais sitiens, un Vladislavs Lazarevs ar brīnišķīgu seivu. Bet atlēkušā bumba neatvairāma – 0:1. Kā tik viegli atļāva, grūtu tikt skaidrībā…

Protams, savai komandai tici vienmēr. Jebkurā situācijā. Tādēļ ceri, ka pārtraukums kaut kā sapurinās, emocionāli aizdedzinās, un izdosies labāk. Saprotams, puiši centās, sitās, bet šodien pālauzt situāciju bija jau ļoti grūti. Tādēļ, ka spēles bildi pilnībā kontrolēja čempions.

Uzbrukums, un precīzs sitiens – 0:2. Pēc tam vēl trāpīgs sitiens ar galvu – 0:3. Daudz, jā, daudz. Bet, kā saka, mēs patreiz pārdzīvojam tādu periodu, kad rūgto kausu jāiztukšo līdz…

Bet pat tad, kad mača liktenis bija izšķirts, ļoti gribējās, lai mēs beidzot iesistu. Jo visi mēs nogaidījušies vārtu guvumu vienkārši neticami! Diemžēl, arī šoreiz nesanāca. Kaut kur labos pretuzbrukumos pārāk vilcinājāmies ar pēdējo piespēli, kaut kur pietrūka nekaunības, kaut kur atkal veiksmes. Ko tagad atcerēties…

Neapšaubāmi, sarūgtinājums ļoti stiprs. Var stādīties priekšā, kādi šaušalīgi ugunskuri patreiz liesmo gan spēlētāju gan treneru dvēselēs. Un arī visiem, kam tuvs FK “Liepāja”. Visi grib laboties, un pēc iespējas ātrāk.

Nu ko… Puiši, iekšēji nomierināsimies, aizmirsīsim par karstajām emocijām, un ar vēsu galvu ķersimies pie labojumiem. Raksturs, pacietība, neatlaidīgs darbs un zinība, ka futbolu mēs noteikti protam spēlēt spēcīgi un vareni – lūk, recepte tam, lai aizmirstu par šīm kļūmīgajām nullēm tabulā. Aizmirstu, kā briesmīgu marta sapni.

Aprīlim jābūt savādākam.

TONYBET VIRSLĪGA 2024. 3. kārta

FK Liepāja – RFS – 0:3 (0:1)

Liepāja: Lazarevs, Falls (Vučur, 61), Patsatsia, Ziemelis, Ardazishvili (Bagdasarjans, 61), Kutsia, Silagadze, Kairmani, Khorkheli (Patrikejevs, 75), Zjuzins (Diaw, 61), Dodo (Uldriķis, 73)

Rezervisti: Kurakins, Muradjans, Cheikh Diouf, Ba.

RFS: Nerugals, Prenga, Lipuščeks, Savaļnieks, Marešs, Paničs (Kuadio, 75), Marhijevs (Žaleiko, 79), Savičs, Emersons (Odisharija, 61), J. Ikaunieks (Ķigurs, 75), Diomande (Lemajičs, 61).

Rezervisti: Šteinbors, Stuglis, Nagasawa, Zelenkovs,

Vārti: 0:1 Prenga (31), 0:2 Savaļnieks (56), 0:3 Lemajičs (71).

Brīdinājumi: Patsatsia (42), Marešs (43), Dodo (45), Ikaunieks (55), Kairmani (55).

Referee: Aleksandrs Golubevs.

Liepāja. 30.03. Stadions “Daugava” (rezerves laukums). Skatītāju skaits: 400.

Foto – RFS.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv