Svētdien, 14. aprīlī, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “Tony Bet Virslīga” sestās kārtas ietvaros Tamaza Pertijas komanda viesos tikās ar klubu “Valmiera” FC. Principiālā un grūtā spēle noslēdzās ar pelnītu mūsu komandas uzvaru – 1:0 (1:0)! Ir otrā pēc kārtas “sausā” uzvara! Apsveicam visus, kas ticēja mūsu komandai no paša sākuma. Tādas svarīgas uzvaras vienmēr ļoti emocionālas un ļoti vajadzīgas: mēs ļoti gribam turpināt tādā pat garā!

Par uzvaras vārtu autoru kļuva pussargs Luka Silagadze. Kapteinis pašā vajadzīgākajā momentā veica sitienu savā dzirksteļojošajā stilā Luka-magic: lieliski izpildīts soda sitiens. Bravo, Luka! Paldies par prieku. Mums ļoti vajadzīgi, lūk, tādi sitieni!

Tas, protams, izskatījās, kā neizbēgams sods. 42. minūte, “Valmieras” aizsargs kaut kā kļūmīgi nospēlēja, un Rassuls Ba ieguva bumbu bīstamā situācijā. Uzbrucēju uzreiz nogāza – soda sitiens, un tas ir Lukas punkts. Uzreiz padomājās: “Luka, tas taču kā reiz priekš tevis!” Pie tam vēl tāda satraucoša vēsture: spēle pret savu bijušo komandu, ļoti nepiekāpīga un saspringta. Gaidām… Sitiens, tuuuuur, efektīgi un precīzi: Lukas stils – 0:1! Brīnišķīgi vārti. Īsta kapteiņa rokraksts.

Drīzumā komandas devās uz ģērbtuvēm, pārtraukums. Mēs bijām vadībā, un tas izskatījās taisnīgi. Mēs tikām galā ar spēcīgu laukuma saimnieku spiedienu spēles debijā, pārliecināti un gudri tikām galā. Jā, laukuma saimniekiem bija bīstams šāviens no tālas distances 39. minūtē – bumba trāpīja vārtu stabu. Bet arī viesiem bīstams “standarts” bija vēl 14. minūtē, kad notrieca Dodo. Arī tad Luka sita bīstami, bet laukuma saimnieki atsitās. Piešāvās kapteinis…

Svarīgi bija, ka “Valmieras” darbības mūsu komandu pavisam nenostādīja bezizejā. Bija ļoti svarīgi pastāvīgi saglabāt aukstasinību un uzticamību, nu bet tas jau vispār vienmēr nepieciešams. Brīnišķīgi strādāja savstarpēja piesegšana, mēs bijām mobili, mūsu aizsargi atzīstami papildināja cits citu. Lielisks bija Čeiks Faije, atgriežoties ierindā pēc traumas. Mazulis lidoja pa flangu japāņu vilciena “Nozomi” ātrumā un vienmēr paspēja būt tajā punktā, kur vajadzēja būt. Labais! Atkal ļoti uzmanīgi bija mūsu jaunie puiši – Rūdolfs Ziemelis un Alans Kangars. Malači, āķīgi, enerģiski un pašaizliedzīgi. Vispār, pamēģinātu viņi atslābināties zem milža Stipes Vučura uzmanības?!

Pilnībā cienīgi sanāca pāriet no aizsardzības uzbrukumā. Protams, tas bija vēl ne optimālais izgājiens, bet pietiekami kvalitatīvs. Atkal kā pastāvīgs drauds bija Rati Ardazishvili. Kad pie šā bārdainā cilvēka pielīp bumba, ļoti patīkami skatīties, kā viņš ar to rīkojas. Kad Rati vēl arī atdod gudras piespēles, skatīties divkārt patīkami… Bez šaubām, patīkami atkal bija laukumā redzēt dzelžaino Giorgi Kuciju, kuram šajā sezonā nākas ciest pastāvīgi. Tiešā veidā. Kur gan tik nav situši šo labsirdīgo un bezbailīgo puisi?! Lūk, arī šodien, bum, rupjš sitiens tieši pa galvu – par laimi, viss beidzās labi. Giorgi, protams, vīrišķīgs puisis, iztur visu.

Tā arī mūsu komanda kopumā: šodien mēs pārliecināti izturējām bīstamā pretinieka visus uzbrukumus. Tālie sitieni – uz priekšu, vienmēr lūdzu. Mums vārtos varenais Vlads Lazarevs: viņu ar to nepārsteigsi. Kā reiz, būtu viesi nedaudz mērķtiecīgāki uzbrukumā, lūk tad rezultāts tiešām varētu izmainīties. Bet mēs nolēmām būt pragmatiski, svarīgāk bija neielaist. Protams, mēs bijām ne tik aizvērti, kā spēlē ar “Audu”, bet vienalga domājām vispirms par aizsardzību. Loģiski un saprotami.

Bet saprotams bija arī tas, ka “Valmiera” līdz fināla svilpei obligāti ieslēgs izmisuma enerģiju. Lūk, kā reiz šajā periodā bija vajadzīgs labā nozīmē auksts un skarbs, kā betona siena, Lazarevs. Ko tur teikt, Laza gaidas nepiemānīja, atkal bija lielisks. Viens īsts moments bija laukuma saimniekiem, un mūsu vārtsargs izglāba, palīdzēja. Bravo, Laza! 86. minūte, spēcīgs sitiens tiešā tēmējumā augšējā stūrī. Kā Laza izveicīgi izvilka šo drausmīgo bumbu?! Satriecoši. “Tas jau mans darbs”, – jau pēc spēles kautrīgi pasmaidīja vārtsargs.

Nekā vairāk bīstama laukuma saimniekiem nebija. Bija spiediens, bet mūsu darbības, pārliecinātas un gudras, nedeva iemeslu stipri pārdzīvot. Bija kaut kāda iekšēja pārliecība, ka komanda noteikti tiks galā un nesalūzīs. Tā arī notika.

Laba uzvara. Malači, puiši – patīkami visu to redzēt, patīkami būt šī kopējā uzvaras prieka dalībniekam. Patīkami dzirdēt ģērbtuvē starojošu cilvēku laimīgos izsaucienus. KOMANDA!

Tagad derbijs. Ļoti saspringts, interesants un svarīgs. Visas emocijas pārnesam jau uz 18. aprīli.

Luka, mēs tagad tādus tavus vārtus katrā spēlē gaidīsim…

TONYBET VIRSLĪGA 2024. 6. kārta

Valmiera FC – FK Liepāja – 0:1 (0:1)

Valmiera: Ošs, Vapne, Korobenko, Klemente (Gaušu, 66), Sliede (Aļekseičiks, 46), Birka, Ndojs (Bambulā, 85), Balodis, Diops (Silva, 54), Toņiševs (Dusalijevs, 66), Gejs

Rezervisti: Olses, Duke, Rotar, Cēsnieks.

Liepāja: Lazarevs, Cheikh Faye, Kangars, Vučur, Patsatsia, Ziemelis, Ardazishvili (Ivanovs, 81), Kutsia (Kairmani, 46) Silagadze, Dodo (Patijčuks, 90+5), Ba (Cheikh Diouf, 67).

Rezervisti: Isajevs, Patrikejevs, Muradjans, Khorkheli, Bagdasarjans.

Goals: 0:1 Silagadze (43).

Yellow cards: Kangars (27), Vučur (29), Sliede (35), Cheikh Faye (70), Korobenko (90+6), Gejs.

Referee: Edgars Maļcevs.

Valmiera. 14.04, Valmieras Olimpiskā centra stadions. Skatītāju skaits: 400.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv