Piektdien, 22. maijā, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” četrpadsmitās kārtas ietvaros Andreasa Alma komanda viesos tikās ar klubu FK “Auda”. Diemžēl, viesi nospēlēja neveiksmīgi – zaudējums ar rezultātu 1:3 (0:2). Diemžēl, jāatzīst, ka šodien mēs nebijām gatavi cīnīties līdzvērtīgi ar galveno konkurentu. 

Vienīgos vārtus mūsu komandas sastāvā iesita pussargs Felipe Vieira, vēl viena pārliecinoši realizēta pendele. To nopelnīja Amadu Traore. 

Piekritīsiet, uz karstām pēdām ļoti grūti spriest par tādu spēli. Bija acīmredzams, ka šodien mūs gaida ļoti svarīga kauja – kauja, pēc būtības, par vietu uz pjedestāla. Un, tātad, cīņa, uguns un vēlreiz cīņa. Tur pat spēles kopējās iezīmes vai taktiskās idejas atgāja otrajā plānā. 

Ko mēs ieraudzījām? Diemžēl, teikt, ka mūsu noskaņošanās bija tāda, ka to varētu just ne tikai laukumā (tas vispār pats par sevi!), bet pat tribīnēs, nekādi nesanāk. 

Likās, ka mēs vienkārši esam izgājuši spēlēt futbolu. Bet ar to tādās kaujās par maz, ļoti maz. 

“Audas” enerģijai un kaislei (pretiniekam tas kā reiz bija jūtams!) mēs acīmredzami izrādījāmies negatavi. Lūk, tas kaut kā īpaši apbēdinoši un skumji…

Kaut gan debija sanāca tāda, kura it kā dāvāja zināmas cerības. Mēs centāmies presingot, izskatījāmies mobili un normāli reaģējām uz pretinieka darbībām. Mums atkal trūka enerģijas uzbrukumā, bet svarīgi, ka mēs it kā sapratām, ar ko atbildēt pretiniekam.

Bet tikai vienas epizodes pretiniekam pietika, lai gandrīz pilnībā izārdītu visu mūsu spēles konstrukciju. “Audas” galvenais triecienspēks labajā flngā, kurš par to nezina?! Bet mēs neesam gatavi, palaidām, nogulējām. Turpinājums saprotams, piespēle, un “Audas” uzbrukuma līderis tādas iespējas garām nelaiž – 1:0.

Vajadzēja, protams, kaut ko atbildē meklēt uzbrukumā. Diemžēl, mums kvalitatīvi darbojās tikai viens variants – Traores tehnika un ātrums. Reizi franču pussargs nopelnīja ļoti bīstamu soda sitienu: Vieira sita labi, bet vārtsargs bija pareizā pozīcijā. Pēc tam Traore iepriecināja ar lielisku solo numuru, skaisti aizbēga no četriem pretiniekiem, bet pēdējā momentā nez kādēļ nolēma atdot piespēli. Uh, varbūt tur bija iespēja sitienam?..

Radās kritisks moments. Pati spēle nolika priekšā mums svarīgus jautājumus. Vai mēs vispār varam arī turpmāk turpināt būt aktīvi uzbrukumā tādā mačā? Vai vispār varam principā dominēt? Vai varam cieti diktēt spēles gribu? Grūti teikt, grūti saprast. Vai ir mums vispār tam nepieciešamais psiholoģiskais un fiziskais fundaments – tie ir vareni jautājumi, ļoti nopietni jautājumi.

Un ja mēs to nevaram, tad, diemžēl, tā teikt, tur pat arī paši saņemam. Reizi mums piedeva, bet otrajā reizē vairs nē. Piespēle no flanga centrā, sitiens ar galvu mērķī – 2:0.

Tādā spēlē tas ir ļoti liels pārākums. Bet vai tad var teikt, ka “Auda” šos divus vārtus, tā teikt, izgrauza un panāca ar asinīm no deguna?! Nē, protams. Jā, enerģija, jā, ātrums, jā, kustība. Bet šie pilnībā paredzamie rēbusi mums izrādījās pārāk grūti. Mēs tos pilnīgi neatrisinājām. 

Tiesa, otro puslaiku sākām labi, likās, ka komanda beidzot iedegusies pa īstam. Tas, ko gaidījām ar pirmajām minūtēm, likās, beidzot pārvēršas realitātē. Un lūk, ātri vārti! Atkal aktīvais Traore, sitiens, roka – pendele. Vieira efektīgi sita augšējā stūrī – 2:1!

Bet kas notiek pēc tam?! Tas atkal no jautājumu kategorijas, uz kuriem ļoti sarežģīti atrast atbildi. Komanda it kā kaut kādos nogriežņos, ja var tā teikt, izlaiž gaisu, un ne ļoti saprot, kādā manierē turpināt spēlēt. Turpinām uzbrukt un radīt spiedienu? Vai ieturam spēles pauzi, lai veiktu izšķirošo sitienu vēlāk? Tāda sajūta, ka mūsu spēles konstrukcija tādos nogriežņos izskatās, kā plosts, kurš pazaudējis vadību un to neatgriezeniski nes atklātā jūrā. 

Bet “jūra” (dotajā gadījumā “Auda”) par to momentāli soda. Atkal galvenais drauds no labā flanga. Atkal palaidām, nepaspējām, nogulējām. Gudra piespēle, sitiens apakšējā stūrī – 3:1.

Protams, mēs centāmies izglābties. Bet, tad būsi taisnīgi, diemžēl, neradās sajūta, ka mēs varam paveikt brīnumu un izraut neizšķirtu. Jā, momentus izveidojām, bet arī pretiniekam to bija noteikti ne mazāk. Un tie viņiem bija daudz asāki. 

Vispār, kaut kāds nepatīkams likumsakarīgs zaudējums. Bez šaubām, ko tādu ļoti nepatīkami rakstīt un vēl sliktāk apzināties. Jo tā jau gribējās kauju, karstu, agresīvu un pat sportiski nesaudzīgu… Diemžēl, nesagaidījām.

Ko tagad teikt… Mums nepieciešams tikt laukā no šī stāvokļa! Mums vienkārši nepieciešams, ja tā var teikt, pilnībā ielīst ievainota un nikna zvēra ādā. Mēs nedrīkstam palikt mierīgi un jo vairāk inerti. Mūsu spēlei jādeg. 

Vien nedaudz dienas līdz nākamajam mačam. Jau otrdien, 26. maijā, “Liepāja” būs ciemos Jelgavā. Tur vienmēr grūti, bet mēs vēl par spēli pirmajā aplī nedrīkstam aizmirst…

Spēsim iedegties pa īstam?!

TONYBET VIRSLĪGA 2026. 14. kārta

FK Auda – FK Liepāja – 3:1 (2:0)

Auda: Puriņš, Ogundži, Meļņiks, Uedraogo, Hrvojs, Y. Traore (Ibrahims, 67), Bongenba, Džerolds, K. Kone (Diaņs, 70), Vergara, Dašķevičs (I. Kone, 67, Arrojo 82)).

Rezervisti: Stūriņš, Kragliks, Fofana, Diedhiou, Lusweki.

Liepāja: Petkovičs, Martins (Iļjins, 83), Korobenko, Korotkovs, Sorokins, Ekou, Patrikejevs (Patijčuks, 90+3), Vjeira, Traore (Haidara, 67), Leidsmans (Gejs, 46), Amatkarijo (Oguniji, 67)

Rezervisti: Ošs, Strālmans, Isajevs, Mšindi.

Vārti: 1:0 Vergara (21), 2:0 Vergara (41), 2:1 Vieira (54, 11s.s.), 3:1 K. Kone (64).

Brīdinājumi: Sorokins (15), Martins (32), Y. Traore (34), Arrojo (81), Korobenko (86).

Referee: Aleksandrs Anufrijevs.

Rīga. 22.05. Stadions “Skonto”. Skatītāju skaits: 369.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Foto FK Auda