Pirmdien, 31. augustā, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” divdesmit astotās kārtas ietvaros Curro Torresa komanda mājās spīdošā stilā uzvarēja klubu “Riga” FC – 3:2 (2:1)! Čempioni čempionātā nebija zaudējuši 25 (!) spēles pēc kārtas, un lūk, “Liepāja” pārtrauca šo supersēriju. Lieliska spāņu speciālista debija, apsveicam!

Par galveno varoni kārtējo reizi kļuva uzbrucējs Oloko Ede. Neapturamā giganta aktīvā divi vārti un rezultatīva piespēle – bravo, supersnaiperi! Vēl vienus vārtus iesita Timi Ogunniji, kura aktīvā arī rezultatīva piespēle. Duets Olo-Timi pēdējā laikā vienkārši neapturams, un mums visiem tas ļoti patīk!

Un pats galvenais – šis neaizmirstamais mačs bija, kā zināms, labdarības spēle, kuru FK “Liepāja” atkal organizēja kopā ar “Aizvējā” (īpašo bērnu vecāku biedrība). Mūsu komanda atkal izgāja laukumā īpašā rozā formā par godu tādam svarīgam notikumam. Mūsu klubs pateicas visiem, kuri atnāca uz stadionu un veica ziedojumu. Liels paldies! Vienmēr tāds prieks (un ļoti svarīgi!) darīt labas lietas priekš tiem, kam tas īpaši vajadzīgs. 

Patīkami divkārt (bet, varbūt, pat trīskārt?!), ka FK “Liepāja” laukumā arī dāvāja visiem līdzjutējiem lielus un spožus svētkus!

Nu gan sanāca izrāde, vai ne?!

Protams, vakars solīja būt ļoti intriģējošs. Tas vienkārši nevarēja būt savādāks. Pretinieks – čempions, tagad, bez šaubām, galvenais Latvijas klubs, ņemot vērā milzīgo sasniegumu UEFA Konferences Līgā. Klubs, kurš izmisīgi cīnās par čempionu titulu, un, tātad, neskatoties uz neseno emociju okeānu, nav tiesīgs zaudēt punktus. 

Bet pati redzamākā intrigas daba slēpās kur citur. Un tieši – jauna galvenā trenera debijā. Curro Torres šodien pirmo reizi bija laukuma malā Liepājā, spāņu treneris šodien aizvadīja pirmo (ļoti grūto un svarīgo) eksāmenu mūsu komandā.

Tad nekautrēsimies skriet pa priekšu un uzreiz skaļi teiksim – tā bija satriecoša debija, Curro! Aplausi, vētraini aplausi, trenerim, kuru līdzjutēji uzreiz sāka salīdzināt ar slaveno… Diego Simeone. Un ko, gan izturēšanās maniere, gan dzelzs raksturs, un pat ārējās iezīmes – zināma līdzība ir…

Var stādīties priekšā, cik grūti bija Curro. Tu neizrādi, bet jau acīmredzams, ka divu treniņu laikā tavus principus apgūt nav iespējams. Var tos ieraudzīt/sadzirdēt/pamēģināt, bet līdz nopietnai ieviešanai realitātē vajag daudz laika. Bet tā nav. Un lūk, kā reiz laiku līdz principiālajai kaujai pret “Riga” FC Curro aizvadīja vienkārši priekšzīmīgi – neticami produktīvi, aktīvi un kvalitatīvi. 

Jau tagad liekas, ka spāņu speciālists labā nozīmē saindējis komandu ar savu pārliecību, dzelzs gribasspēku un psiholoģisko noturību. Līdz galam tam noticēt, bez šaubām, ļoti grūti, un tomēr noticēt tam spiež pati mūsu spēle pret čempionu!

Un jau grūtu rēbusu, kurus vajadzēja risināt momentāli, Curro bija ļoti daudz. Dani Patijčuka zaudējums, un sarežģīta to vietējo meklēšana, kuri būs startā. Vai ceļotāja Andrija Korobenko atgriešanās mīļotajā balsta zonā: Koro beidzot atkal spēlēja tur, kur no viņa vislielākais labums! Vai brazīliešu debitanta Lukasa da Silvas drosmīgā iekļaušana, kuru mēs visi pirmo reizi šodien ieraudzījām laukumā. Vai, kā jums tāds varens lēmums – kapteiņa apsējs Leo Strumiam, kurš vispār izskatās kā ideāls pavadonis Spānijas trenera idejām?!

Fantastiska (pārsteidzoši drosmīga un pat labā nozīmē riskants!) Curro Torresa darbs. Bet viņš jau šo divu dienu laikā pat visu spēlētāju vārdus diez vai paspēja iegaumēt…

Bet lūk, Oloko vārdu, viņš, bez šaubām, zināja brīnišķīgi. Gigantu zina visi. Atkal šis ierocis nostrādāja: pirmie vārti Curro Torresa vadībā atnāca jau pēc četrām minūtēm! Vienreizējs uzbrukums. Koro cīņā izrāva bumbu un sāka. Turpināja Timi, viņa piespēle uz flangu bija ļoti skaista. Bet tālāk… Mēs jau to daudzas reizes esam redzējuši: Oloko aizlidoja pie bumbas, Oloko viegli tika galā ar aizsargu, Oloko gudri sita – 1:0! Bravo, uzbrucēj.

Tas deva noskaņojumu, pārliecību. Viesi bija šokā, vieglā, bet šokā. Komandas mehānisms acīmredzami čīkstēja. Iemesls mūsos, mūsu spēlē, un nekā savādāk. Viņu nopietnās pārmaiņas sastāvā saprotamas, bet kādēļ to vajag uzskatīt par “Riga” FC problēmu?! Muļķības, sastāvs čempionam tāds, ka tur meistaru kopums garā virknē. Un dotajā gadījumā – izsalkušiem pēc spēles minūtēm meistariem. Jautājums par to, kā tu varēsi to izmantot?! Vispār, atbildes tam ne mums meklēt…

Mēs pārliecinoši ar visu tikām galā, bet viesiem uzsmaidīja veiksme. Aizsargs ļoti apbēdinoši paslīdēja, nelaimes gadījums. Izgājiens viens pret vienu, un mērķī – 1:1. Ļoti apbēdinoši vārti, tādi, kuri, atnāk no nekurienes. Cik reizes mēs jau esam redzējuši, ka mūsu komanda pēc tādiem sitieniem ieslēgusi režīmu “peldam”?! Tad par to aizmirsīsim. Liekas, ka tagad komanda kaut kā neticami ātri iemācījusies ieslēgt režīmu “Curro”!

Tas ir kad nepadodies un neatkāpies no savām spēles idejām.

Balva – otrie vārti. Tur skaļu vārdu teica kapteinis, Leo piespēle bija asa, tā dūra, kā adata. Vārtsargs kļūdījās, nogāza Oloko. Gigants pats teicami izmantoja pendeli – 2:1! 

Mūsu mobilitāte un savāktība turpināja patīkami pārsteigt. Un vēl kaisle! Atceraties, tikai tā palīdzēja Bartam Strālmanam pēdējā momentā izsist bumbu no tukšiem vārtiem. Labais, Bart, brīnišķīgs darbs.

Iznākumā spīdošs puslaiks no mūsu puses, kas pats par sevi stipri pārsteidza. Kas tā par burvestību, Curro?!

Pēc pārtraukuma šis pārsteigums (tik patīkams tādā mačā!) saglabājās. Tādēļ, ka “Liepāja” nezaudēja spēles pavedienu, pastāvīgi izskatījās mobili un kompakti. Ar brīnumainu enerģiju, ar ļoti cienīgu kustību. Un lūk, trešie! Lielais da Silva (interesants cilvēks mums parādījies uzbrukuma grupā, vai nav tiesa?!) uzvarēja grūtu bumbu, atrada flangā Oloko. Un tālāk… Mēs jau to daudzas reizes esam redzējuši: Oloko aizlidoja, Oloko aizmirsa par aizsargu, Oloko lieliski nolika bumbu centrā. Timi, aiziet, viegli noslēdz – 3:1! Jā, uzbrukums-zibens, un šis spīdošais duets atkal dāvāja mums spožu uzliesmojumu!

Trīs vārti čempionam – lūk, tas tiešām ļoti skaisti.

Pārākumu +2 “Liepāja” jau nevarēja izlaist. Jā, čempions, protams, daudz bija uzbrukumā. Asi, bīstami, spiediens. Mums vēl uzsmaidīja veiksme. Atceraties, vārtu stabs tajā karstajā epizodē 69. minūtē…

Bet mača gaitu vienalga kontrolēja laukuma saimnieki. Mēs cīnījāmies katrā laukuma daļā. Tas pats Isa turēja gaisu, kā plēsīgs putns tur savu gaisa platību. Jā, mums nedaudz trūka aukstasinības, un viesi atrada retu iespēju – 3:2. Bet draugi, tā bija jau 94. minūte. Izglābties viņi nepaspēja, un nespēja!

Uzvara!

Skaisti, vareni, ar savu rokrakstu un savu seju. Neticami, sākas rudens, un “Riga” FC zaudējusi turnīrā vien divus (!) mačus. Tā “Liepāja” paņēmusi no favorīta sešus punktus! Kas zina, varbūt tas kā reiz izšķirs čempionu titula likteni…

Bet mūs patreiz uztrauc, protams, pavisam ne tas. Lūk, kas tiešām interesanti. Liekas, ka mēs beidzot atrodam optimālo variantu. To, kurš palīdz “Liepājai” spēlēt galvaspilsētas klubu-gigantu līmenī.

Priekš tā, izrādās, vajadzēja ieslēgt Curro režīmu. 

Pirmdien, 7. septembrī, ļoti gribās, lai mēs obligāti ieslēgtu to vēlreiz. Braucam ciemos pie RFS, un mums noteikti ir, ko teikt čempionāta līderim…

TONYBET VIRSLĪGA 2026. 28. kārta

FK Liepāja – Riga FC – 3:2 (2:1)

Liepāja: Ošs, Strālmans, Talisca, Isajevs, Sorokins, Korobenko, Strumia, Haidara (Martins, 90), da Silva (Melnis, 65), Ogunniji (Leidsmans, 78), Oloko (Leite, 90).

Rezervisti: Petkovičs, Iļjins, Almazbekovs, Mšindi, Lākutis.

Riga: Zviedris, Salasars, Eduardu, Černomordijs, Toņiševs (Ramires, 81), Salāhs, Vasoms, Sako (Jagu, 57), Pedru (Diops, 57), Badamosi, Pedru (Taiwo, 62).

Rezervisti: Kazainis, Jurkovskis, Musah, Ankrah, Maviram.

Vārti: 1:0 Oloko (4), 1:1 Badamosi (19), 2:1 Oloko (27, 11. s.s.), 3:1 Oguniji (58), 3:2 Taiwo (90+4).

Brīdinājumi: Talisca (6), Badamosi (63), Strumia (78), Taiwo (79), Leidsmans (90+5).

Referee: Kristaps Ratnieks.

Liepāja. 31.08. Stadions “Daugava”. Skatītāju skaits: 473.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Foto liepajniekiem.lv