Piektdien, 11. septembrī, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” trīsdesmitās kārtas ietvaros Curro Torresa komanda viesos tikās ar klubu “Ogre United”. Spēle izvērtās dramatiska  – kaujiniecisks neizšķirts 2:2 (1:0). Mūsu komandu kārtējo reizi glāba neatkārtojamais Oloko Ede – tagad viņa aktīvā 25 vārti šajā sezonā “TonyBet Virslīga”!

Uzbrucējs kļuva par mača varoni, kuru kopumā var nosaukt par mums neveiksmīgu. Oloko Ede iesita kārtējos divus vārtus, pie tam, otrie vārti atnesa mums neizšķirtu 99 (!) minūtē. Bravo, supersnaiperi! 

Jā, tagad var tikai smagi ieelpot un izelpot. “Liepāja” ļoti nervozā beigu daļā izrāva neizšķirtu – praktiski bezcerīgā situācijā. Tas iemesls priekam. Bet no otras puses, “Liepāja”, bez šaubām, nekādā gadījumā nedrīkst zaudēt acīmredzamam turnīra pastarītim 0:2. Tas iemesls stipram sarūgtinājumam. 

Vispār, tādā situācijā viens punkts – ļoti labi (kurš zina, varbūt tas finišā būs izšķirošs!), bet par tādu neizšķirtu nekādi nevar priecāties. Protams, nedrīkst. Domājot savādāk – tas fundaments tam, lai neko nopietnu nekad neuzvarētu. 

Izelpojam…

Un tā, “Liepāja” atbrauca uz simpātisko stadionu Ogrē, neapšaubāmi, tikai pēc trīs punktiem. Starp citu, patīkami spēlēt tur, kur tu nekad agrāk neesi spēlējis. Grūti uzreiz atcerēties, vai bija “Liepāja” šeit kāut kad agrāk, bet ja arī bija, tad ļoti sen. Jauns punkts kartē mūsu futbolam – tas vienmēr lieliski un interesanti. Labi līdzjutēji, laba atmosfēra. Cita lieta, ka laukuma kvalitāte, protams, varētu būt daudz labāka. Bet ko padarīsi, galu galā, abas komandas atradās vienādos apstākļos…

Viens bija redzams vēl pirms starta svilpes. Ja ātri neiesist, tad būs viss ilgi, trausli un nervozi. Jā, acīmredzams, ka “Ogre United” izglābties var palīdzēt tikai ļoti milzīgs brīnums, bet par to, ka šie puiši cīnīsies līdz galam, nevarēja šaubīties. Uz vienas kājas tādu pretinieku apspēlēt nav iespējams. 

Diemžēl, liekas, mūsu spēlētāji līdz galam šai patiesībai nenoticēja. Tā sakot, meistarības jau vienalga pietiks, līmenis obligāti ietekmēs…

Bet tā nenotiek…

Viesi ātri izveidoja vārtu momentu. Bruno Melnis labi nosedza. Pēc tam Amars Haidara, Leo Strumia un Oloko. Nerealizēja, bet vienalga turpināja daudz būt ar bumbu un pilnībā pārvaldīja teritoriju. 21. minūtē mums bija jāiesit, un tādi ātri vārti varēja izšķirt visu. Diemžēl, Haidara, izejot viens pret vienu, dueli vārtsargam zaudēja, bet ar atlēkušo bumbu Timi Ogunniji neizdevās tikt galā.

Mūsu noskaņojumu šī epizode nekādi neiespaidoja. Acīmredzams, ka diemžēl. Tādēļ, ka “Liepāja” lai arī bija pārsvarā, bet mūsu darbībās vienalga nebija redzams uguns un agresija. Bet tās ir tieši īpašības, kuras pavisam nesen “sadedzināja” čempionu Liepājā un stipri “uzkarsēja” RFS galvaspilsētā. 

Kad visu dari mehāniski un akadēmiski, var paļauties tikai uz pretinieka kļūdām. Komandai, kura grib risināt lielus uzdevumus, tas pārāk maz. Vajag pašiem izveidot un neatstāt oponentam cerību. 

Nesanāca. Un tur vēl “Ogre United” pēkšņi uzsmaidīja tehniska laime! “Standarts”, piespēle, un cilvēks novirzīja bumbu vārtos ļoti skaisti – 1:0. Varbūt, viņš pat tā gribēja. Bet (tad saderēsim?!) lai vēl desmit reizes tā pamēģina – ne reizi nesanāks.

Bum, komandas aizgāja atpūsties, bet uz tablo pavisam ne tas, ko mēs gaidījām. Iemesls ģērbtuvēs spert zibeņus un ļoti skaļi parunāt…

Protams, pārmaiņas bija ļoti nopietnas. Uzreiz trīs maiņas! (Vēl viena gadījās jau 29. minūtē, piespiedu – veseļojies, Isa.) Un vēl taktiskās izmaiņas. Bet, galvenais, ļoti svarīgi bija mainīt attieksmi pret spēli, pret pretinieku un pašiem pret sevi. 

Mēs pacentāmies, bet atbildē… pēkšņi jauna tehniska laime! Neticami. Atkal “standarts”, bumba vēl palidoja pa dažādiem punktiem un pēkšņi nolaidās cilvēkam precīzi uz kājas: lielisks tālais šāviens no gaisa – 2:0. Varbūt, viņš pat tā gribēja. Bet (tad saderēsim?!) lai vēl trīsdesmit reizes tā pamēģina – ne reizi nesanāks.

Mūsu stāvoklis pārvērtās kritiskā.

Ko mēs varējām pateikt atbildē, kā varējām laboties? Palika, protams, ticība Oloko. Šis gigants var vienmēr un jebkurā epizodē. Bet saprotams, ka viņam bija nepieciešama palīdzība. Jā, motors-Leo, viņš vienmēr strādā kvalitatīvi. Jā, Timi spējīgs izgudrot ko asu. Jā, neparedzamais Soroka, kurš var iedot piespēli no flanga. Un kurš vēl?! 

Lūk, te jānovērtē Curro Torres: viņa maiņas pārvērtās precīzā trāpījumā. Uzdevums, starp citu, spāņu speciālistam patreiz ļoti sarežģīts. Tādēļ, ka tam, lai tiešām uzminētu ar maiņām, vajag līdz galam saprast stiprās un vājās savu spēlētāju īpašības. Un ne tikai tīri futbola ziņā. Curro tam elementāri nav bijis laika.

Bet Curro visu izdarīja pareizi un gandrīz ideāli. Beknazs Almazbekovs, darba spējīgs un enerģisks, sajauca galvu pretiniekam ar savu pārvietošanos. Ļoti veiksmīgi un gudri spēlē iegāja Kirils Iļjins, malacis. Viņa piespēles piepildīja pretinieka soda laukumu ar paniku. Un, beidzot, pati svarīgākā izvēle – Danila Patijčuks. Daņa ierāvās spēlē kā viesulis, uzvarēja miljons bumbas gaisā, bija pēc tradīcijas ļoti aktīvs un bīstams. Atceraties, piemēram, kā viņš negaidīti un skaisti iegrieza bumbu zem pārliktņa?! Apbēdinoši tikai viens: likās, Pati vajadzēja iziet agrāk…

Tieši Danila kļuva par rezultatīvās piespēles autoru! No flanga uz centru, Pati uzvarēja cīņu, bumba pie Oloko: sitiens augšējā stūrī – 2:1! Ir, sagaidījām. Beidzot tad, iespēja vēl ir!

O, šīs dramatiskās pēdējās minūtes! Iznākumā tās ievilkās, viss turpinājās ļoti ilgi. Mēs ļoti gribējām izlīdzināt, un iznākumā laime mums tomēr uzsmaidīja. Kas tur tik nebija?! Momenti, sitieni, seivi, uzbrukumi, pretuzbrukumi. Prātā var sajukt. Misters VAR atcēla pendeli, tas jau citā epizodē pendeli nozīmēja, kad jau nogāza nenogurdināmo Leo. 

Oloko sita pendeli jau 99. minūtē. Spriedze. Uh, sitiens, kur vajag, jā, mēs, vispār, nešaubījāmies – 2:2! Oloko atkal izglāba mums maču, neveiksmīgu maču. Ir 25. vārti! Iespaidīgi. Obligāti būs vārti numur 30, mēs sagaidīsim, lielais puisi.

Izelpojām, pieceļamies no savām vietām tribīnē… “Ogre” pelnījusi labu vērtējumu, simpātiska komanda, kurai pietrūka zināšanu un pieredzes. Tomēr kaujas elitē – tas ļoti smagi, te nepieļaujami pusi čempionāta domāt, ka viss sanāks pats no sevis. Atgūt to, ko pazaudēji, pēc tam gandrīz nereāli. Novēlēsim komandai veiksmi.

Nu bet mēs pārdzīvojām vēl vienu svarīgu mācībstundu. Liekas, ka tā nepieciešama pirmām kārtām tieši Curro. Galvenais treneris turpina iepazīt mūsu čempionātu un, pats galvenais, turpina iepazīt savu komandu. Jebkuros apstākļos.

Un vēl Curro turpina nezaudēt! Tas tiešām svarīgi, tas jau arī ir rezultāts.

Tas, rezultāts, būs ļoti svarīgs un principiāls “Liepājai” nākamajā kārtā, sestdien, 19. septembrī. Mēs mājās uzņemam BFC “Daugavpils”. Tā ir cīņa par Eirokausiem. 

Kā saka, viss acīmredzams bez vārdiem.

TONYBET VIRSLĪGA 2026. 30. kārta

Ogre United – FK Liepāja – 2:2 (1:0)

Ogre: Parfjonovs, Grīnbergs (Molotkovs, 62), Kudeļkins, Gulbis, Šibass, Čudars (Marčuks, 76), Dorošenko (Ziemelis, 76), Mickevičs, Kalniņš, Fokams (Pūlis, 68), Estevess.

Rezervisti: Biščuhis, Pačepko, Maschenko, Evelons, Ivulāns.

Liepāja: Ošs, Strālmans, Isajevs (Martins, 29), Talisca (da Silva, 46), Sorokins, Strumia, Ekou (Patijčuks, 69), Haidara (Almazbekovs, 46), Oguniji, Melnis (Iļjins, 46), Oloko.

Rezervisti: Petkovičs, Korobenko, Leite, Leidsmans.

Vārti: 1:0 Estevess (38), 2:0 Šibass (50), 2:1 Oloko (79), 2:2 Oloko (90+9, 11. s.s.).

Brīdinājumi: Šibass (3), Sorokins (46), Čudars (60), Ekou (67),

Galvenais tiesnesis: Edgars Maļcevs.

Ogre. 11.09. Ogres stadions. Skatītāju skaits: 147.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv