Sešas pēdējās spēles, un četrās no tām FK “Liepāja” atstāja savus vārtus aiz atslēgas. Divus mačus pēc kārtas “Liepāja” neļauj pretiniekam iesist. Dāvis Ošs un darbs aizsardzībā pelnījis aplausus. Fakti, kuri var tikai iepriecināt. Bet, bez šaubām, kad atskanēja fināla svilpe mačā “Liepāja” – “Tukums” neviens no mums nepriecājās. Jānis Goba un viņa komentārs pēc mača. 

Jānis Goba, FK “Liepāja” trenera komentārs:

Kā zināms, uzvar komanda, zaudē treneris. Šodien mums neizšķirts, bet “Liepājai” tas kā zaudējums. Protams, mēs esam stipri vīlušies, noskaņošanās bija tikai uz uzvaru. Apbēdinoši, ka neizdevās iesist, kaut gan izveidojām daudz momentus un pilnībā bijām pārsvarā. Nezinu, varbūt, mēs nenopelnījām šos vārtus, ja iznākumā uz tablo tā arī palika 0:0. 

Visu atbildību un vainu par šo rezultātu ņemu uz sevi. Patreiz esam ļoti sarūgtināti, bet tomēr acīmredzams, ka nekas vēl nav beidzies, cīņa turpinās. Turpinām strādāt, lai pēdējās divās spēlēs panāktu maksimumu.

Kas iznākumā traucēja iesist?

Domāju, pirmām kārtām mēs neatradāmies pareizās pozīcijās mūsu uzbrukumu laikā. Runa ir par pretinieku soda laukumu. Pieņēmām nepareizus lēmumus. Galvenais apdraudējums bija pēc standarta stāvokļiem, bet no spēles bija vien daži bīstami sitieni. Vēl viens moments – rezerves laukums. Protams, galvenajā stadionā spēle būtu savādāka. Šeit mēs daudz kļūdījāmies kā reiz uzbrukuma darbībās, pēdējā fāzē. Pat neteikšu, ka mums neizdevās pēdējā piespēle. Mums pietrūka kvalitātes vēl divas piespēles līdz tam, pat tad, kad viesiem parādījās brīvas zonas. 

Bet pie visa tā, kopumā, protams, tas nav attaisnojums. Abas komandas atradās vienādos apstākļos, mums jāprot tikt galā jebkurā situācijā. Jābūt gataviem visam.

Otrā puslaika sākums bija aktīvs un intensīvs. Pēc tam pakāpeniski viesi aprada ar spiedienu. Mūsu komandai neatradās argumenti pret “Tukuma” aizsardzību?

Mēs bijām gatavi tam, ko var piedāvāt pretinieks. Tas ir variants ar četriem aizsargiem, tas ir variants, kad aizsardzībā pieci aizsargi, un vēl pussargi sēžas ļoti zemu. Protams, pārvarēt tādu barjeru grūti. Jāmeklē lēmumi, bet laukumā, diemžēl, mēs tos slikti atradām. Iespējams, vajadzēja spēlēt vienkāršāk, nemeklēt kādus sarežģītākus lēmumus, kad brīva laukuma praktiski nav.

Korobenko pārvedāt no aizsardzības uz laukuma vidu. Tam, lai pastiprinātu uzbrūkošo potenciālu?

Tā bija plānota taktiska pārvietošana. Jo vairāk, ka Ekou bija dzeltenā kartīte. Domāju, kopumā šis plāns pietiekami labi nostrādāja. 

Haidara arī ļoti aktīvi atstrādāja labajā flngā. Varbūt, viņu vajadzēja izlaist agrāk?

Patreiz konkurenci starp Timi un Amaru uzvar pirmais. Pie tam vēl Haidara nesen slimoja, nedaudz izkrita no ritma. Kad kļuva redzams, ka Timi noguris, tad laukumā parādījās Haidara. Piekrītu, viņa ātrums un aktivitāte piedeva mums asumu uzbrukumā. Žēl, ka pa īstam vārtu momentus mēs vienalga neizveidojām, pat pēc aktīva pussarga darba. 

Atlikušas tikai divas spēles. Ir sapratne, kā gatavoties šiem mačiem un savākt sešus punktus?

Vispirms, nešaubos, ka šie divi mači būs vēl grūtāki, kā spēle pret “Tukumu”. Pretinieki būs ļoti motivēti. Mums principiāli svarīgi to tiešām saprast. Un, tātad, katram spēlētājam akurāti jāsaprot, ka obligāti jāpieliek un jāspēlē ar maksimālu atdevi.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv