Pirmdien, 7. septembrī, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” divdesmit devītās kārtas ietvaros Curro Torresa komanda viesos tikās ar klubu FC RFS. Tas bija ļoti sarežģīts eksāmens, un mēs nokārtojām to ļoti kvalitatīvi – bezvārtu neizšķirts. “Liepāja” pirmo reizi pa četriem gadiem atņēma punktus RFS viesos. Curro režīms īstā darbībā!

Pats patīkamākais un svarīgākais – “Liepāja” pilnībā pelnīti aizveda no galvaspilsētas vienu punktu. Jā, turnīra līderis izveidoja vairāk vārtu momentu, tur neiebildīsi, bet kopumā “Liepāja” nospēlēja labā līmenī un bija pelnījusi neizšķirtu. Paldies, komanda.

Protams, mums nācās cīnīties pa īstam, dažās epizodēs pat izmisīgi. Bet savādāk nevarēja būt. RFS ārprātīgi cīnās par čempionu titulu, motivācija pati augstākā. Saprotams, ka viņi domāja tikai par uzvaru, darīja priekš tā maksimumu. 

Bet ļoti svarīgi, ka šodien “Liepāja” pret tādu pretinieku nenodrebēja, nenobijās, vienmēr cienīgi atbildēja. Ne epizodiski, bet vienmēr, visas 90+ minūtes. Nekā līdzīga pat tuvu nebija mūsu iepriekšējā atbraukšanas reizē uz šo stadionu. 

Negribas atcerēties, bet toreiz skatīties uz “Liepājas” darbībām bija kauns. Šodien skatīties uz “Liepājas” darbībām bija ļoti patīkami un interesanti.

Patreiz komandas tabulā šķir 29 punktu bezdibenis. Neticami… Bet mūsu komanda nospēlēja tā, ka pierādīja, ka tāda bezdibeņa vienkārši nevar būt. Ja “Liepāja” tāda būs vienmēr, kā šodien.

Lūk, tas arī ir Curro režīms!

Šodien bija grūtāk, kā pret “Riga” FC. Pirmām kārtām tādēļ, ka toreiz bija absolūti citi emociju grādi. Debija, mājas mačs, pretinieks, kura domas vēl pilnībā bija UEFA Konferences Līgas “miglā”. Viss saprotams.

Bet lūk, šodien, RFS bija daudz aukstāks, praktiskāks, labā nozīmē ciniskāks. Turēt sitienu pret tādu oponentu ļoti grūti.

Tad atzīmēsim vēlreiz. “Liepāja” teicami tika galā, izturēja sitienu no pirmās un līdz pēdējai minūtei. 

Gudri, droši, atbildīgi un pa jaunam. Mēs pārliecinoši spēlējam savādāk, Curro Torresa spēles plāns vairāk riskants, vairāk drosmīgs un pat labā nozīmē nekaunīgs, ja mēs salīdzinām ar to, kas mums bija agrāk. Protams, tur ir risks, jo vairāk, kad izmanto tādu variantu uzreiz jau kaujās pret grandiem. Bet spāņu speciālists divreiz gāja uz risku un gāja pilnībā apzināti.

Lūk tā mainās komandas mentālā būtība. Principiāls un ļoti sarežģīts process. 

Un ļoti labi redzams, ka spēlētāji jau tagad saprot un dzird galveno treneri.

Bez šaubām, kļūdu vēl pietiek. Īpaši apbēdinoši, kad tās nepiespiestas, kad mēs paši kļūdāmies bezbēdīgās situācijās. Kad paši dāvājam bumbu pretiniekam vai (vēl sliktāk), kad paši dāvājam veselus vārtu momentus. 

Kad izdosies to izslēgt, mūsu spēles līmenis būs vēl augstāks. Bet priekš tā kā reiz vajadzīga aukstasinība un pārliecība  par savu lēmumu pareizību. Jau šodien tā bija daudz, vispirms aizsardzībā. Jā, bija šodien pavisam nevajadzīgas avantūriskas darbības, bet pareizu lēmumu tomēr bija daudz vairāk. 

Žēl, ka ne visai izdevās uzbrukumā. Lūk, kur stipri traucēja brāķis piespēlēs! Bet vienalga, mēs nonācām un draudējām. Kā 37. minūtē, kad Kristijans da Silva nespēja noslēgt teicamu Amara Haidara piespēli. Vai kā 42. minūtē, kad Timi Ogunniji labi aizskrēja pa flangu, bīstami sita, bet kļūdījās. 

Pēc pārtraukuma vajadzēja ļoti nopietni pastrādāt aizsardzībā. Loģiski. Gods un uzslava vārtsargam, Dāvis Ošs pastrādāja godam. Gods un uzslava Vjačeslavam Isajevam un partneriem – sitās, kā lauvas. Kā metās zem bumbas, kā bloķēja sitienus! Vīrišķīgi un drosmīgi. Jūs jau atceraties, piemēram, kā Vladislavs Sorokins glāba komandu 54. minūtē?! Bravo, Soroka.

Tā bija līdz fināla svilpei. Saprotams, ka finišā RFS pastiprināja spiedienu, bija grūti, dažās epizodēs mums atklāti paveicās. Bet tādas epizodes tomēr bija pavisam maz. Bet veicās tam, kurš cīnās un organizēts, kurš pilns kaisles un stingri izpilda spēles plānu.

Tāda šodien bija “Liepāja”.

Starp citu, lūk, tieši tādēļ izdodās pārtraukt ļoti nepatīkamās sērijas, kuras turpinās ilgus četrus gadus. 

Labas sajūtas, acīmredzams, ka mūsu komanda kļūst stiprāka un monolītāka.

Piektdien, 11. septembrī, mēs braucam ciemos uz Ogri, kur, atvainojiet, jokot nekādi nedrīkst. Atkal vajag pierādīt, ka Curro režīms ieslēgts un turpina uzņemt varenību. 

TONYBET VIRSLĪGA 2026. 29. kārta

FC RFS – FK Liepāja – 0:0

RFS: Matrevics, Lipuščeks, Prenga, Filipovičs, Zelenkovs, Paničs, Saidi (Lemajičs, 83), Odišarija (Kumaters, 83), Ikaunieks, Ndžiki, Balde (Silla, 68).

Rezervisti: Maričs, Sliede, Savaļnieks, Dusalijevs, Mankenda, Rakičs.

Liepāja: Ošs, Strālmans, Talisca, Isajevs, Sorokins, Korobenko (Ekou, 78), Strumia, Haidara (Melnis, 65), da Silva (Almazbekovs, 64), Ogunniji (Leite, 86), Oloko.

Rezervisti: Petkovičs, Martins, Iļjins, Patijčuks, Leidsmans.

Brīdinājumi: Isajevs (8), Ogunniji (56), Talisca (68), Strālmans (90).

Referee: Andris Treimanis.

Rīga. 7.09. LNK Sporta Parks. Skatītāju skaits: 507.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Foto RFS