Tik negaidīti sanācis, ka FK “Liepāja” mājās nav spēlējusi gandrīz trīs nedēļas. Pēdējā vasaras dienā mēs skaisti aizsūtījām nokautā “Riga” FC. Un lūk, atkal atgriežamies mājās – sestdien, 19. septembrī, uzņemam BFC “Daugavpils”. Nepalaidiet garām, cīņa par Eirokausiem nevar būt garlaicīga!

Mēs daudz gaidām no mūsu komandas. Gaidām daudz no katra spēlētāja. Daudz gaidām no Danilas Patijčuka! Daņa aizvada kaut kādu sarautu sezonu, viss, kā šūpolēs. Te zibens, te bezvējš. Bet šis talantīgais puisis prot un var ļoti daudz, mēs to zinām. Nav šaubu, ka Curro Torres to arī ātri uzzinās. 

Kā uzzināja viņš par to Ogrē, kur tieši Pati iziešana laukumā daudzējādā ziņā atnesa mums neizšķirtu. Jā, spēdēja, kā vienmēr, neatkārtojamais Oloko Ede, bet tieši Danilas iziešana aizdedza mūsu uzbrukumu pa īstam. Ļoti gaidām, ka pret klubu no Latgales Danila Patijčuks atkal obligāti aizdedzinās!

Daņa, tad atgriezīsimies Ogrē. Nešaubos, no rezervistu soliņa vērot spēli bija grūti.

Jā, protams. Mēs arī tāpat brīnišķīgi sapratām, ka viegli nebūs. Bet kad iepazināmies ar laukumu, kļuva acīmredzams, ka būs divkārt grūti. Savu futbolu “Liepāja” tur mēģināja spēlēt, bet kvalitatīvi to izdarīt uz tāda laukuma nav iespējams. Bet lūk, pretinieks spēlēja ļoti vienkārši un pragmatiski, cīnījās par katru bumbu, izmantoja divus “standartus”. Tikai beigās, kad mēs izmainījām shēmu un paši sākām spēlēt maksimāli vienkārši, tas deva rezultātu. 

Atcerēsimies “Ogre United” iesistos vārtus. Kas tas bija? Divi standarti no kategorijas “ielido vienu reizi sezonā”?

Daudzējādā ziņā tā arī sanāca. Atcerieties otros vārtus. Esmu pārliecināts, vēl desmit tādu sitienu – neviens mērķi nesasniegtu. Pirmos vārtus nenosaukšu par kaut kādiem īpašiem, bet tur spēlētājs arī “nūju” pielika ļoti veiksmīgi. Tādi vārti tiešām retums, bet tā gadās, ka pastarīšiem tādās epizodēs palīdz veiksme. 

0:2, otrā puslaika vidus, nopietns iemesls šaubīties, ka aizvedīsim mājās punktus. 

Mēs ticējām līdz galam, bet skaidrs, ka tādā momentā situācija tiešām bija ļoti smaga. Ja par sevi runāt, tad es jau vispār nebiju pārliecināts, ka iziešu laukumā. Pēc plāna vajadzēja iziet pēdējam, bet, redzams, treneri mainīja lēmumu. Mums vajadzēja uzvarēt gaisa bumbas, un, ticams, nolēma, ka es šim uzdevumam esmu nepieciešams. Pēc manām domām, tiešām visu cīņu gaisā man izdevās uzvarēt.

Godīgi sakot, personīgi es gaidīju, ka tu parādīsies laukumā uzreiz pēc pārtraukuma. Iznākumā izgāji 69. minūtē. Ko prasīja galvenais treneris?

Es arī cerēju spēlēt vairāk, bet kā lēma treneris, tā arī sanāca. Viņš izskaidroja zināmus taktiskos uzdevumus, man bija jābūt vienmēr augstāk par Leo, prasīja aktīvāk iet soda laukumā, kad bumba pie mums. Nu un gaisa bumbas vajadzēja uzvarēt. 

Curro Torres ļoti emocionāli izskaidro uzdevumu vai pietiekami mierīgi? 

Vispār, viņš ļoti emocionāls. Bet dotajā gadījumā runāja mierīgi. Man pat likās, ka viņš nekādi nevarēja noticēt, ka “Liepāja” zaudē 0:2, viņa balsī pat varēja sajust kaut kādu neizpratni. 

Esmu pārliecināts, tev bija milzīga vēlēšanās pierādīt, ka Pati spējīgs dot komandai labumu.

Bez šaubām. Vēlēšanās bija tiešām milzīga. Bet pie tam, centos saglabāt vēsu galvu. Svarīgi bija neizdomāt neko nereālu, necensties paspēt visur. Svarīgi bija darīt to, ko protu, un, liekas, ar šo uzdevumu sanāca tikt galā.  

Par to, ko tu paspēji laukumā divdesmit minūtēs, nedaudz vēlāk. Vispirms pasaki, tevi pašu pārsteidz, ka Curro Torres pagaidām neizlaiž tevi startā?

Tas nav jautājums man, bet galvenajam trenerim. Curro redzamāk, viņš pieņem lēmumu, kuru uzskata par vajadzīgu un pareizu. Tā arī jābūt. Mans uzdevums – strādāt, uzvarēt konkurenci, pierādīt, ka tieši es esmu cienīgs iziet ar pirmajām minūtēm. 

Interesanti, jūs ar spāņu speciālistu apspriedāt tavu lomu laukumā vai, varbūt, kaut kādas citas nianses? 

Kaut kāda apspriešana bija, protams. Lai pilnībā tiktu skaidrībā par komandas iespējām kopumā, galvenais treneris runā ar visiem spēlētājiem. Tas ir pareizi un saprotami.

Curro Torres vada FK “Liepāja” vien divas nedēļas. Kas mainījies? Ko var atzīmēt pirmām kārtām?

Izmaiņas ir, tas simts procentu. Pirmām kārtām, Curro, ja tā var teikt, piepildījis mūs ar emocijām pa īstam. Mēs uz katru spēli izejam maksimāli uzlādēti emocionāli. Vēl man personīgi ļoti patīk futbols, kuru Curro grib redzēt no komandas. Tas ir spāņu stils, mums daudz jābūt ar bumbu, daudz un drosmīgi jāspēlē caur piespēli. Saprotams, ka tam, lai tas strādātu nopietnā līmenī, vajadzīgs laiks. Protams, mums dēļ tā ir kļūdas, bet man patīk, ka Curro vienalga prasa mums spēlēt drosmīgi, viņš neatiet no sava futbola. 

Un lūk, mēs atkal esam Ogrē, tavas divdesmit minūtes. Tu izgāji laukumā, pēc desmit minūtēm atdevi vārtu piespēli. Efektīgi uzvarēji gaisā, nometi bumbu un jau redzēji Oloko?

Godīgi teikšu, ka, kad meklēju variantu uzbrukumā, tad pirmām kārtām meklēju tieši Oloko. Acīmredzams, ka, ja līdz viņam nonāk bumba, tad tie būs vārti ar lielu daļas ticamību. Jau esmu atdevis viņam vārtu piespēles, kā, starp citu, arī viņš man. Tajā epizodē, protams, es redzēju Oloko. Līdz viņam nonāca bumba, un viņš, kā gandrīz vienmēr, tika galā teicami.

Bet pirms tās epizodes tev bija moments, kad Iļjins no flanga izdarīja teicamu piespēli. Tu ar kaut kādu pārsteidzošu kustību centies pāradresēt bumbu vārtos. Tā lidoja zem pārliktņa, vārtsargam nācās uzlidot. Tu visu tā arī gribēji?

Ja sanāktu vārti, tad, saprotams, teiktu jau, ka tieši tā arī visu gribēju! (Smaida). Īstenībā es labi atceros to momentu, sākumā domāju, ka piespēle ies uz tālo vārtu stabu. Izrādījās, ka nē, bet saules dēļ tajā punktā bumbu praktiski neredzēju. Kaut kā pakārtojos, kaut kādā veidā uzsitu zem aizsarga. Ja būtu vārti, tas būtu lieliski, bet iznākumā sanāca stūra sitiens, kas arī labi.

Pēc tam tev bija iespēja iesist, kad jau Sorokins no flanga izdarīja teicamu piespēli. Sitiens ar galvu nesanāca?

Tur Soroka tiešām atdeva ideālu piespēli. Situ, laikam, no soda laukuma līnijas, bija sarežģīti novirzīt bumbu kaut kur stūrī. Žēl, sitienam nepietika spēka, pretējā gadījumā šaubos, ka vārtsargs tiktu galā. 

1:2, fināla minūtes. Ticēji, ka “Liepāja” paspēs izlīdzināt vai par to nebija laika domāt?

Mēs visi ticējām, par to es nešaubos. Tādā situācijā mūs varēja apmierināt tikai 2:2, un katrs darīja maksimumu, lai “Liepāja” paspētu izraut neizšķirtu. 

Beigas sanāca pa īstam mežonīgas. Kuru momentu nosauksi par pašu nervozāko?

Jā, pēdējās minūtes pārvērtās kaut kādā ārprātā. Pirmā epizode ar VAR. Tur viss tik ilgi vilkās, ka es biju pārliecināts – pendele. Bet te galvenais tiesnesis parāda, ka nē, pendeles nebūs! Tas bija ļoti nervozs moments, godīgi teikšu, padomāju, ka viss – laika nav, neko vairs nepaspēsim. Neteikšu, ka rokas nolaidās, bet nodrebējām, tā sacīt. (Smaida). Bet pēc tam vēl kādas minūtes, pēkšņi Leo nopelna pendeli! Atkal VAR, un jā, pendele. Oloko tādas iespējas garām nelaiž.

Pēc manām domām, Pati paspēja izlikt sevi par 120 procentiem. Tavas sajūtas – izdevās ietekmēt spēli?

Ceru, ka jā, izdevās. Ar savu spēles nogriezni paliku apmierināts. Izgāju ar vienu domu: palīdzēt komandai izvairīties no zaudējuma. “Liepāja” nezaudēja, un tas ir pats galvenais.

Jā, neizšķirtu mēs izsitām, bet priecāties par neizšķirtu Ogrē nedrīkst.

Piekrītu, bez šaubām. Acīmredzams, ka mēs braucām uz turieni tikai pēc trīs punktiem. Bet ja ņemt vērā to, kā ritēja mačs, var teikt, ka neizšķirts – ne slikts iznākums. Vispār, protams, lielu porciju kritikas es vienalga saņēmu. (Smaida).

Un kurš šīs kritikas autors, ja nav noslēpums?

Iļja Korotkovs, kurš tad vēl?! (Smaida). Mans pats galvenais fans, viņš vienmēr mani atbalsta. Liels paldies viņam par to. Lūk, arī tagad uzslavēja, bet piebilda, ka par neizšķirtu vienalga saņemšu pēc pilnas programmas. (Smejas).

Novēlēsim Iļjam drīzu izveseļošanos, mēs visi pēc viņa skumstam. Bet pagaidām vēl jautājums par Oloko. Šis gigants Latvijas čempionātā – tā ir tāda pat vārtu ražošanas mašīna, kā, pieņemsim, Erlings Holands Anglijas čempionātā?

Kādēļ nē?! Man Oloko – tas ir kosmoss. Būšu stipri pārsteigts, ja pēc tādas sezonas viņš neaizbrauks uz klubu no TOP čempionāta. Tas, ko viņš dara, tā ir fantastika. Agrāk brīnījos par viņa vārtiem, bet jau sen šī brīnīšanās pārgājusi. Oloko iesit no jebkuras situācijas, jebkādā veidā un dara to pastāvīgi. Līdzjutējiem jānāk skatīties uz tāda uzbrucēja spēli kamēr pagaidām viņš tiešām vēl nav aizbraucis.

Tu esi iesitis acīmredzami vairāk, kā tavi latviešu partneri komandā, bet, domāju, cipars “4” tas acīmredzami nav tas rādītājs, kurš tevi apmierina.

Protams, neapmierina. Uzstādīju sev mērķi uz sezonu 7+7. Patreiz man 4+6. Laiks vēl paliek, obligāti pacentīšos atrisināt uzdevumu, kuru pats sev uzstādīju. Bet pie tam pasvītrošu, ka individuālie rādītāji vienmēr otrajā vietā. Komandas rezultāti – tikai tam pa īstam ir nozīme. 

Sestdien, 19. septembrī, “Liepāja” uzņem BFC “Daugavpils”. Pēc būtības, spēle par vietu Eirokausos. Tas sola karstu kauju?

Absolūti tā. Mēs visi saprotam mača svarīgumu. Interesanti, ka tieši “Daugavpils” pēdējās sezonās bieži izrādās galvenais pretinieks ļoti svarīgās spēlēs. Mums jau kaut kāda īpaša sāncensība. 

Kādreiz es tev prasīju izdarīt prognozi kā reiz pirms tādas spēles. Un tu spīdoši uzminēji iznākumu.

Jā, atceros. Tad turpināsim labo tradīciju! Tagad es izdaru prognozi, ka “Liepāja” uzvarēs 2:0.

Ļoti ceru, ka Patijčuks atkal būs Nostradama līmenī! Tu, starp citu, skatījies spēli BFC “Daugavpils” – RFS?

Tikai pēdējās piecas minūtes. Ieslēdzu tad, kad redzēju, ka RFS iesita un rezultāts kļuva 1:1.

Tad tu neredzēji, ka daugavpilieši kopumā parādīja ļoti kvalitatīvu futbolu. Viņi noteikti nebija pelnījuši zaudēt.

Neredzēju, bet pavisam neesmu pārsteigts, ka viņi spēlēja ļoti labi. BFC “Daugavpils” ļoti laba komanda, viņiem ir savs stils un spēcīgi, ātri spēlētāji. Pie tam, viņi spēlēja mājās, kur viesiem vienmēr ļoti grūti.

19. septembrī mums vajadzīga uzvara. Tam mūsu līdzjutējiem mājās jāredz citas kvalitātes futbols, kādu FK “Liepāja” rādīja Ogrē.

Tur nav par ko runāt, simts procentu. “Liepājai” jāspēlē savādāk, un es esmu pārliecināts, ka mēs obligāti nospēlēsim savādāk!

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Foto RFS