Tas bija ļoti emocionāli. “Liepāja” pirmo reizi četru gadu laikā pārvarēja Eirokausu pirmo raundu. Apsveicam līdzjutējus un tagad gaidām slaveno FK “Austria”! Melnkalnē bija grūti, nervu sadega ļoti daudz, bet kopumā mūsu panākums nerada nekādas šaubas. Galvenais treneris Vladimirs Vasiļjevs par to absolūti pārliecināts. 

Vladimir, apsveicu ar ļoti vajadzīgo uzvaru. Tā sanāca ļoti nervoza.

Jā, bez šaubām. Mēs ļoti ātri ielaidām, un pat likās, ka komanda tajā momentā pazaudēja uzmanību un emocijas. Situācija bija smaga, bet esmu priecīgs, ka komanda spēja atgriezties spēlē. Protams, ļoti svarīgi, ka mēs vēl pirmajā puslaikā iesitām fantastiskus vārtus. Pārtraukumā veicām korekcijas, un otrajā spēles pusē “Liepāja” izskatījās spēcīgāk un labāk. 

Mēs sapratām, kur mūsu stiprās puses, zinājām, ar ko mēs varam uzvarēt maču. Tā iznākumā arī sanāca. Iesitām vēl vienus teicamus vārtus, varējām iesist trešos. Atzīmēšu pretinieku, mēs bijām stiprāki, bet “Dečič” cīnījās ļoti cienīgi, maksimāli apgrūtināja mums kopējo uzdevumu. Bet kopumā, pēc manām domām, mūsu kopējais panākums absolūti pelnīts. Apsveicu FK “Liepāja” līdzjutējus ar uzvaru un Eirokausu turpinājumu. 

Mēs ļoti ātri ielaidām. Kas notika tajā epizodē? 

Vēl vajag uzmanīgi izpētīt video. Domāju, mēs bijām ļoti pasīvi, neradījām spiedienu. Likās, Ošs neredzēja sitienu, tādēļ nenoreaģēja. Jā, diemžēl, viegli vārti, no kuriem varēja izvairīties.

Tur svarīgi bija saglabāt spēles disciplīnu.

Tiešām, bet vēl minūtes desmit mums bija ļoti smagi. Laukuma malā es sapņoju par to, lai mēs neielaistu vēl. Nedrīkstēja aiziet pārtraukumā pie rezultāta 2:0. Es redzēju, kur vajadzīgas izmaiņas, nešaubījos, ka spēli vēl, kā saka, noteikti var izvilkt. Esmu pateicīgs spēlētājiem, viņi tika galā ar grūto situāciju, parādīja raksturu, un pēc tam vēl iesita vārtus uz ģērbtuvi. 

Šis skaistais notikums vienkārši pilnībā izmainīja spēli! Kādēļ Stralmans pēkšņi nonāca labā vingera lomā?

Tas tiešām izskatījās negaidīti, bet es teikšu, ka tādas situācijas mums treniņos bija. Spēlē es tādas pārmaiņas nemīlu, bet reizēm tās iespējamas. Spēlētāji var mainīt pozīcijas, ja to pēkšņi prasa situācija laukumā. Barts sajuta, kur jābūt, un iznākumā izrādījās pareizajā vietā. Viņš, starp citu, šajā pozīcijā aizvadīja savus jaunības gadus. Viņam ir prasmes, no tā šī “siena” ar Ekou, no tā šī lieliskā vārtu piespēle Kijvonam. Vispār, viss šis uzbrukums – tas ir futbolistu klases apstiprinājums. Tas bija riskants, bet spēlētāji visu izdarīja ideāli. Treneriem atliek tikai sajūsmināties par to, kā viss sanāca. Bet kopumā es negribu, lai tādi momenti atkārtotos. Ja mēs tajā momentā pazaudētu bumbu, būtu ļoti bīstams pretuzbrukums.

Šī uzbrukuma attīstība pilnīgi negaidīta jums tomēr nekļuva?

Protams. Barts un Soro – tie ir savdabīgi brīvie mākslinieki, viņiem tādi momenti reizēm gadās. Kreatīva viņos daudz, reizēm nākas to, teiksim tā, piebremzēt. Tādēļ, ka kopumā tas nav spēles modelis, uz kuru mēs tiecamies. Bet tieši par šo epizodi es gribu vēlreiz pateikties spēlētājiem, man patikās, ka viņi paši pieņēma tādu lēmumu.

Ko bija svarīgi pateikt pārtraukumā?

Pirmām kārtām, runājām par to, ka mums ar jebkurā gadījumā jāsaglabā rezultāts, kurš ieved “Liepāju” nākamajā raundā. Tā sakot, vajag laukumā nomirt, bet lietu novest līdz galam! Vēl runājām par to, ka nedrīkst domāt tikai par aizsardzību, mums jāturpina uz pretinieku veikt maksimālu spiedienu. Svarīgi bija atvirzīt viņus pēc iespējas tālāk no mūsu vārtiem, nedrīkst aizsargāties tikai zemajā blokā.

Korobenko nomaiņa. Ar ko tā izsaukta?

Mainījām Koro traumas dēļ. Viņš juta diskomfortu, nedrīkstēja riskēt.

Iznākumā visi uzstādījumi nostrādāja ideāli. Un vēl arī iesitām otros vārtus, tas sanāca ļoti skaists un gudri.

Neapšaubāmi. Ģērbtuvē mēs tieši uz to norādījām: lūk, tur būs plašums, vajag to izmantot. Pirmajā puslaikā mēs maz nodarbinājām Oloko, bet bija skaidrs, ka pēc pārtraukuma brīvās zonas parādīsies. Un tālāk Oloko individuālā meistarība un skaists Felipes noslēgums. Brīnišķīgi vārti, kad tu pareizi izmanto savas stiprās īpašības.

1:2. Pēc tam nešaubījies par kopējo panākumu?

Jā, biju pārliecināts, ka “Liepāja” ies tālāk. Mājās mēs mazākumā tikām galā, parādījām nopietnu līmeni aizsardzībā. Nešaubījos, ka mēs arī šeit to izdarīsim, jo vairāk vienādos sastāvos.

Beigās tiešām bija redzams kvalitatīvs komandas darbs aizsardzībā. 

Kā reiz pie tā mēs patreiz ļoti daudz strādājam. Akcents uz aizsardzību zemajā blokā. Priecājos, ka tas strādā svarīgos un grūtos mačos.  

Liepājā es jautāju par to, vai tas ir labākais mačs jums kā “Liepājas” galvenajam trenerim. Šodien atkal uzvara, bet jautājums cits. Šis ir pats emocionālākais jūsu mačs FK “Liepāja” galvenā trenera lomā?

Tā arī ir, protams. Emocionāla uzvara, kura bija ļoti svarīga mūsu klubam kopumā. Svarīgi bija pierādīt, ka klubs uz pareiza ceļa. Protams, komandai uzvara tāpat ļoti svarīga. Tas ir impulss, kurš grūž uz priekšu un dod pārliecību. Bet lūk, no spēles kvalitātes skatu punkta atkal teikšu, ka man vairāk patika mūsu spēle pret RFS. (Smaida). Tur mēs vairāk uzbrukām, bet šodien mums bumbas kontroles pietrūka. Pārāk viegli atdodam pretiniekam bumbu. Vispār, uzbrukuma fāze – tas, kur mums ir milzīgs potenciāls, bet pagaidām nesanāk pa īstam pie tā piestrādāt.

Tagad FK “Austria”. Ko gaidīt?

Jūs ziniet, man šī komanda teicami zināma. Kad strādāju Slovākijā, mēs ļoti rūpīgi analizējām šo reģionu, Austrijas komandas, tai skaitā. Braucu un skatījos daudz spēles Austrijā. Nesen “Austria” spēlēja kā reiz ar manu bijušo komandu, neizšķirts 1:1, un man jau ir ļoti daudz informācijas. Acīmredzams, ka tā ir ļoti laba un spēcīga komanda, un mūs gaida ļoti grūts eksāmens. Bet mēs sagatavosimies maksimālajā veidā. Darīsim visu, ko varam, lai iekļūtu nākamajā raundā.

Par to pilnībā var sapņot?

Bez šaubām! Pretējā gadījumā vispār nav jēgas spēlēt futbolu.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv