Piektdien, 26. jūnijā, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” divdesmitās kārtas ietvaros Vladimira Vasiļjeva komanda mājās tikās ar klubu RFS. Viesi uzvarēja 2:0 (0:0). Neveiksme, bet par šo spēli var droši teikt: jā, punktus mēs šodien neievācām, bet šo spēli mēs nezaudējām. Mūsu komanda pelnījusi pašus labākos vārdus par raksturu un futbola kvalitāti, malači. 

53. minūtē “Liepāja” palika mazākumā. 70. minūtē mūsu komandas sastāvā gadījās otrs noraidījums – mēs divdesmit+ minūtes pret līderi spēlējām ar deviņiem spēlētājiem! Divi mūsu spēlētāji guva traumas (Irads Mšindi un Felipe Vieira), bija nogriežņi, kad “Liepājai” laukumā bija tikai septiņi (!) laukuma spēlētāji. 

Visu šo “sarkano” periodu mūsu puiši sitās, kā zvēri. Tikai 80. minūtē RFS spēja iesist un izmantot savu gigantisko pārsvaru. 

Protams, mača kulminācija notika 53. minūtē. Barta Stralmana noraidījums. 29 gadus vecā aizsarga karjerā tas vispār pirmais noraidījums! Bet pati izšķirošā epizode… Bez šaubām, tur bija noteikumu pārkāpums, bet sarkanā kartīte šokēja visu stadionu un droši vien visus, kuri skatījās šo spēli pa televizoru. Nu kā?! Kur skatījās VAR (un ko ieraudzīja?!), tā arī mīkla. Nekādas apzinātas rupjības tur, protams, nebija. Nesaudzīga divcīņa, kura, laikam, pelnījusi dzelteno kartīti. Bet kā tur varēja ieraudzīt sarkano kartīti?!

Pavisam nesen tiesnešu komiteja atzina, ka spēlē “Riga” FC – “Liepāja” (1:0) mūsu vārtu guvums atcelts nepareizi, atzina tiesnešu kļūdu. Var stādīties priekšā, ka par nepareizu tiks atzīts arī šodienas lēmums. Bet vai mums no tā vieglāk…

Lielas šaubas izsauc arī Iļjas Korotkova noraidījums. Otro brīdinājumu var nosaukt par pareizu, bet lielu jautājumu izsauc pirmā dzeltenā kartīte, vēl pirmajā puslaikā. 

Iznākumā spēle tika salauzta jau 53. minūtē. 70. minūtē tā faktiski pazaudēja jēgu.

Tik milzīgu pārākumu līderis varēja neizmantot tikai pie mūsu neticamas veiksmes. Mēs sitāmies brīnišķīgi, vēlreiz gribas pateikt komandai lielu paldies par kaisli, enerģiju un pašatdevi. Tas bija ļoti cienīgi! Bet kad tev milzīgais centra aizsargs var divdesmit minūtes mierīgi spēlēt uzbrukumā, var vispār aizmirst par aizsardzību – tikt galā ļoti grūti. Un tas jau bija ne tuvu vienīgais pretinieka trumpis. Iznākumā iespēja sitienam bez traucējuma tomēr radās – 0:1. 90. minūtē bija vēl pendele. Realizācija nepievīla – 0:2.

Ļoti apbēdinoši. Tik smaga pēcgarša, tāda sajūta, ka tu pēkšņi esi atdūries sienā, kaut gan pats priekš tā neko neesi izdarījis.

Bet šis mačs pagāja pilnībā “Liepājas” diktātā! Pirmais puslaiks vispār piespieda atcerēties tālo sezonas sākumu, kad mēs nospēlējām divas brīnišķīgas spēles pret galvenajiem favorītiem.

Ļoti iepriecināj auzreiz vairāki faktori.

Atgriezies Oloko Ede! Šis gigants bija lielisks: teicama kustība, īsta (un laba!) ārprātība, varena noskaņošanās. Uzbrucējs iesita skaistus vārtus, bet tur VAR aizmuguri saskatīja. Žēl, Oloko neiesita citās epizodēs, atceraties, piemēram, 12. minūtē?! Vladislavs Sorokins atdeva teicamu piespēli, Oloko sita ar galvu – garām vārtu stabam. Eh…

Ļoti kvalitatīvi šodien strādāja flangi. Amars Haidara un Chovanī Amatkarijo spēlēja tā, kā mēs ļoti ilgi gaidījām. Pastāvīgi uzkurināja spiedienu, pastāvīgi radīja asumu. Mēs beidzot atkal ieraudzījām ātrumu! Tas pats Haidara varēja iesist divreiz, bet precizitātes viņam, diemžēl, visu sezonu pietrūkst. Eh…

Vēl viens priecīgs novērojums. Komanda ļoti labi strādāja katrā laukuma daļā – gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. Kaut gan, likās, tas gandrīz neizpildāms uzdevums, ja ņemt vērā mūsu kadru zaudējumus, vispirms jau laukuma vidū. Andrij Korobenko, Rodolphe Ekou, Danila Patijčuks – visiem traumas. Bet šodien mēs tiešām ieraudzījām enerģiju, gudras darbības un savstarpēju palīdzību. Mēs esam ļoti noilgojušies pēc visa tā! Tāda efektīva “Liepāja” ļāva favorītam puslaikā organizēt vien vienu nopietnu uzbrukumu: Dāvis Ošs tika galā ar grūtu sitienu apakšējā stūrī.

Un viss. Vairāk RFS nebija redzams. Bet tā ir ļoti reta bilde, kad spēles gaitu pilnībā kontrolē pretinieks, bet pavisam ne RFS. Mums vēl precizitāti un aukstasinību noslēgumā, eh…

Uzreiz trīs (!) maiņas pārtraukumā. Priekš RFS gadījums gandrīz fantastisks. 

Otro puslaiku “Liepāja” arī iesāka ļoti vareni. Spiediens uz pretinieka vārtiem bija ļoti nopietns, vispirms jau no labā flanga. Tur līdz vārtiem, likās, pavisam nedaudz…

Kā izrādījās, lai mainītu spēles gaitu un vispār beidzot ieietu spēlē, līderim bija nepieciešams… mūsu noraidījums. Tāds, kurš šokēja visu stadionu. 

Lūk, tādēļ “Liepāja” šo spēli nezaudēja. 

Jau otrdien, 30. jūnijā, mēs uzņemam mājās “Ogre United”. Pastarītis pēdējā laikā pacēlis galvu, vāc punktus, acīmredzami pastiprinājis sastāvu. Vieglas pastaigas nebūs nekādā gadījumā.

Bet tāda “Liepāja”, kā šodien pirmajās 45 minūtēs, var mūs visus iepriecināt. Laiks atgriezties uz uzvaru ceļa, ļoti vajag.

TONYBET VIRSLĪGA 2026. 20. kārta

FK Liepāja – FC RFS – 0:2 (0:0)

Liepāja: Ošs, Korotkovs, Sorokins, Strālmans, Iļjins, Martins, Mšindi (Silva, 73), Haidara, Amatkarijo (Ogunniji, 81), Vieira (Leidsmans, 78), Oloko

Rezervisti: Petkovičs, Traore, Lākutis, Patrikejevs, Pūlis, Gejs.

RFS: Nerugals, Filipovičs (Ndžī, 65), Savaļnieks (Kuadio, 46), Zelenkovs (Rakičs, 90+2), Lemajičs (Diomande, 46), Prenga, Paničs, Lipuščeks, Ķigurs, Saidī, Kumaters (Mankenda, 46)

Rezervisti: Matrevics, Veips, Sliede, Talla.

Vārti: 0:1 Lipuščeks (80), 0:2 Paničs (90, 11. s.s.).

Brīdinājumi: Korotkovs (29), Savaļnieks (30), Mšindi (60), Paničs (64), Korotkovs (70).

Noraidījumi: Strālmans (53), Korotkovs (70).

Referee: Aleksejs Griščenko.

Liepāja. 26.06. Stadions “Daugava”. Skatītāju skaits: 874.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Foto RFS