Tajā momentā, kad Oloko Ede sāka savu neatkārtojamo reidu pa flangu, cits puisis jau teicami saprata, ar ko tas viss var beigties. Viņš arī skrēja (un skrēja pareizi!), viņš redzēja punktu, kur viņam būtu jābūt izšķirošajā mirklī. Viņš tur arī nonāca, viņš neļāva Oloko šedevram pārvērsties ziepju burbulī – viņš iesita! Timi Ogunniji, pussargs, kurš pēdējā laikā spēlē īpaši spoži. 

Timi, bez šaubām, pārsteidzošs spēlētājs. Kad viņš pilns enerģijas, kad viņš patiešām grib, tad viņš spīd laukumā efektīgāk par jebkuru zibeni. Ļoti ticami, ka Timi vispār pats tehniskākais futbolists Virslīgā. 

Ļoti patīkami un svarīgi, ka šis labsirdīgais puisis (Timi vienmēr visapkārt sēj pozitīvismu un smaidus!) parāda savu talantu tieši tagad, pašā sarežģītākajā garās sezonas laikā. Uzvaras vārti pret SK “Super Nova”. Teicami vārti pret FS “Jelgava”. Ļoti aktīva, asa un kvalitatīva spēle UEFA Konferences Līgā. 

Timi patreiz ļoti redzams, viņš dod “Liepājai” daudz labuma. Mēs sen gaidījām tādu futbolu no nigēriešu pussarga. Novēlam, lai tāda iedvesma nepamet viņu līdz gada beigām.

Interesanti parunājām.

Timi, apsveicu. Mēs zinājām, ka šeit nevar viegli uzvarēt. Bet iznākumā sanāca ļoti grūti un emocionāli! 

Paldies, jā, pareizi, tā bija ļoti grūta uzvara. Protams, stipri iespaidoja spēli sarkanā kartīte. Tā bija kulminācijas epizode. Mēs nonācām smagā situācijā, bet tieši tas ļoti saliedēja komandu. Mēs brīnišķīgi sapratām, ka varam uzvarēt tikai ja būsim viens vesels. Ļoti priecājos, ka iznākumā “Liepājai” viss izdevās. Ceru, šie trīs punkti ļoti iepriecināja mūsu līdzjutējus. 

Atkal noraidījums. Godīgi sakot, tā arī gribās iesaukties – cik var?!

Saprotu tādas emocijas. Godīgi sakot, mēs paši esam šokā par visu šo. Protams, mūs ļoti sarūgtina šie noraidījumi. Puiši, kurus noraidīja, paši briesmīgi pārdzīvo. Protams, neviens negrib saņemt sarkano kartīti, bet futbolā gadās viss. Mums jāizdara secinājumi, droši vien, tas vispirms psiholoģisks jautājums. Pilnībā acīmredzami, ka noraidīties vairāk nepieļaujami. 

Tu ieraudzīji sarkano kartīti, un par ko tad padomāji?

Atceros, paspēju padomāt: “O, nē, vai tiešām atkal?!” Mēs atbraucām uz Rīgu tikai pēc uzvaras, bet te tāds moments. Bija acīmredzams, ka tagad uzvarēt būs ļoti grūti. Vēl jo vairāk esmu priecīgs, ka “Liepāja” iznākumā izrāva trīs punktus. 

FC “Dečič”, FK “Austria Wien”, kā neatcerēties, ka šajās spēlēs mums arī bija noraidījumi.

Protams. Situācijas bija dažādas, bet noraidījumi jebkurā gadījumā nekad nenāk par labu. Pret klubu no Melnkalnes mūsu komanda iznākumā tika galā teicami, bet lūk, Vīnē, kā zināms, pretinieks ātri sodīja mūs vairākumā. 

Mača sākums pret SK “Super Nova” pateica, ka vienādos sastāvos “Liepājai” pārliecinoši jāatrisina galveno uzdevumu. 

Piekrītu. Mēs izveidojām vairākus labus momentus, varējām iesist. Man patikās, cik mobili, dinamiski un asi mēs spēlējām uzbrukumā. Tagad, kad mums būs pauze starp spēlēm, mums labi jāpastrādā, lai nākamajos mačos izmantotu tādu pārākumu un uzvarētu mierīgāk. Noteikti bez tādiem nerviem, kā bija pret SK “Super Nova”.

Tu parādījies laukumā uzreiz pēc pārtraukuma. Par ko treneri runāja, kad komanda 15 minūtes atpūtās?

Viņi pasvītroja, ka viss vēl iespējams, ka atspēlēties var un vajag. Svarīgi bija saglabāt spēles disciplīnu, pacietīgi gaidīt savas iespējas un censties pašiem kaut ko organizēt uzbrukumā. Esmu pārliecināts, mūsu komanda nešaubījās par saviem spēkiem, mēs ticējām, ka varam gan izlīdzināt rezultātu, un pat uzvarēt. Esmu laimīgs, ka tā arī sanāca!

Pēc fināla svilpes treneriem atsevišķi vajadzēja paslavēt numuru “7”.

Visi mūsu spēlētāji pelnījuši uzslavas. Visa komanda izdarīja maksimumu priekš uzvaras. Jā, man, protams, bija ļoti patīkami, ka treneris pateicās man par spēli. Viņš teica, lai es turpinātu tādā pat garā, ka ir priecīgs, ka es iesitu un dodu komandai labumu. Esmu ļoti pateicīgs par uzticēšanos, vienmēr cenšos izdarīt visu, kas manos spēkos. Protams, esmu laimīgs, ka mani vārti izrādījās uzvaru nesoši un atnesa FK “Liepāja” trīs punktus.

Varu stādīties priekšā, cik svarīgi šie vārti personīgi tev. 

Neapšaubāmi, priekš manis tas ļoti svarīgs moments. Vēl arī tādēļ, kādi šie vārti sanāca un cik tie bija svarīgi visai komandai. Tāda uzvara mazākumā – ceru, tas būs teicams impulss mums visai atlikušajai sezonai. 

Protams, mēs nevaram paiet garām tavam draugam Oloko. Ko sastrādāja šis gigants?! Fantastika.

O, jā! Bet visi zina par viņa stiprajām īpašībām. Oloko teicami apstrādā bumbu, viņš mīl būt ar bumbu. Personīgi mani pavisam nepārsteidza, ka viņš tik viegli un skaisti aizgāja no pieciem pretiniekiem, vai cik viņu tur bija! Mēs visi ticam Oloko, un viņš vienmēr attaisno mūsu gaidas. Protams, par tādu piespēli es varu viņam tikai pateikties.

Tu zināji, ka bumba iznākumā atnāks tieši tajā punktā, kur tu lidoji paralēlā kursā.

Tā arī bija. Es redzēju, ko flangā dara Oloko. Sapratu, kur viņš atdos bumbu – man bija tur jābūt ātrāk par pretinieku. Mūsu sadarbība sanāca ļoti kvalitatīva, tādas epizodes mums bieži gadās treniņos. Ļoti ceru, ka tā būs arī turpmāk.

Un es arī ļoti ceru. Tādēļ, ka pēdējos mēnešus divus es redzu Timi, kā saka, īsto Timi. Tu tiešām tagad cits, kā sezonas pirmajā pusē?

Domāju, starpība tiešām ir. Kaut gan es agrāk strādāju tikpat atbildīgi un ar pilnu atdevi. Bet dažādu iemeslu dēļ kaut kas nesanāca, kaut kas negāja laukumā tā, kā man gribētos. Laikam, tādi periodi gadās visiem spēlētājiem. Bet es nesajutu kaut kādu īpašu satraukumu. Nē, otrādi, es vienmēr biju priecīgs atrasties FK “Liepāja”, vienmēr biju priecīgs būt daļa no mūsu kluba. Ar jauna galvenā trenera atnākšanu situācija sāka mainīties. Es redzēju un sajutu, ka stils un futbola principi, kuri tagad parādījās “Liepājā”, man tuvi un saprotami. Sajutu, ka jaunais treneris man uzticās, ka tic man. Es vienmēr strādāju un pacietīgi gaidīju, kad man parādīsies reāla iespēja. Tagad tā man ir, un esmu laimīgs, kad man izdodās to realizēt un attaisnot treneru uzticību. 

Nešaubos, ka visi līdzjutēji arī par tevi priecājās. Tu vari viņiem pateikt, kāds mērķis tagad FK “Liepāja” – ceturtā vai trešā vieta?

Varu viņiem apsolīt, ka mēs ļoti gribam finišēt pēc iespējas augstāk. Un izdarīsim priekš tā visu, kas mūsu spēkos. Nedomāju, ka vajag tagad daudz skatīties tabulā. Vajag iziet laukumā un uzvarēt katrā spēlē. Soli pa solim. Ja mēs spēsim, lūk tā, risināt savu uzdevumu, tad obligāti pacelsimies tabulā. 

Pirmais solis – derbijs. Mēs beidzot sagaidīsim FK “Liepāja” uzvaru?!

Mums nevajag lieku reizi stāstīt par šī mača svarīgumu. Tiešām, šajā sezonā derbiji “Liepājai” sanākuši kaut kā neveiksmīgi. Droši vien, tur mēs paši esam vainīgi pirmām kārtām. Protams, mēs ļoti gribam izlabot šo situāciju. “Liepāju” derbijā interesē tikai uzvara. Tas ir visas mūsu komandas noskaņojums. Ceru, mēs spēlēsim mājās, tādēļ es uzaicinu mūsu līdzjutējus uz stadionu. Atnāciet obligāti. Tad uzvarēsim šo derbiju kopā! 

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv